Eksportētāji: Nepieciešams samazināt ražotāju izmaksas

  • Latvijas Eksportētāju asociācija
  • 23.08.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets (LEA) neatbalsta pašreizējos Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumus – uzmanības centrā jābūt tādām nodokļu izmaiņām, kas uzlabotu eksportētāju konkurētspēju un panāktu strauju ekonomikas attīstību, pateicoties pieaugumam eksportā.

Pēdējos gados Latvijā darbinieku algas un vietējo piegādātāju cenas ir augušas straujāk nekā darba ražīguma pieaugums uzņēmumos. Rezultātā ir pieaugušas eksporta preču ražošanas izmaksas, apgrūtinot Latvijas eksportētāju konkurenci. Šogad eksporta apjoms krities par 6 procentiem, radusies stagnācija valsts ekonomikā. Līdz ar to šobrīd Latvijas ekonomikas izaugsme ir zemākā visā ES (Oksfordas/Havera ekonomikas pētījums, salīdzinot 2024. gada otro ceturksni ar 2023. gada ceturto ceturksni). Līderos ir izvirzījusies Polija un Lietuva, pateicoties spēcīgai rūpniecības un eksporta attīstībai, kā arī aktīvai uzņēmējdarbības atbalsta politikai.

Eksporta attīstībai ir nepieciešams samazināt ražotāju izmaksas. Lai saglabātu algas “uz rokas” esošajā līmenī vai kāpinātu tās, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, Latvijas algu nodokļiem ir jābūt vismaz vienādiem ar pārējās Baltijas valstīs noteiktajiem. Lai sasniegtu konkurētspēju ar pārējo Baltiju un veicinātu vietējo patēriņu, Latvijas algu nodokļi ir jāsamazina vidējo un zemo algu grupā, nemainot tos augsto algu sektorā.

Finanšu ministrija piedāvā panākt algu konkurētspēju, mazinot pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Tas ir nepieņemami un neatbilst valsts attīstības interesēm. Ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju, pensiju noguldījumus apdraudēt nedrīkst, tāpēc šāds priekšlikums ir kategoriski noraidāms.

Piedāvājam iegūt resursu, lai samazinātu algu nodokļus vidējiem un zemiem ienākumiem, par vienlīdz lielu apjomu palielinot pievienotās vērtības nodokli.

Šāda rīcība palielinās konkurētspēju, uzlabos ienākumus mazāko algu saņēmējiem, tā veicinot Latvijas ekonomikas attīstību un vienlaikus mazinās importa apjomu un palielinās eksportu, tā atgriežot ekonomiku uz izaugsmi.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Lai īstenotu Ekonomikas ministrijas mērķi dubultot Latvijas ekonomiku, ir nepieciešamas būtiskas investīcijas eksportējošos uzņēmumos.

Analizējot Finanšu ministrijas priekšlikumus, LEA īpaši uzsver nepieciešamību pēc detalizētas analīzes un konkrētiem priekšlikumiem attiecībā uz ienākumiem no plānotajām izmaiņām nodokļu politikā - konkrēti 116,1 miljonu eiro izlietojumu.

Lai sasniegtu mūsu kopīgi izvirzītos mērķus, nepieciešama ātra un efektīva valsts pārvalde, kas, apzinoties eksporta nozīmi ekonomikas izaugsmē, prioritizē eksportējošos uzņēmumus, būtiski samazinot birokrātisko slogu un paātrinot eksportētāju apkalpošanu, kā arī investējot to attīstībā. Iesakām virzīties uz savstarpēju uzticēšanos, vairāk izmantojot uzņēmumu apliecinājumus kā mehānismu kontrolei, kā arī nodokļu nomaksas un radītās pievienotās vērtības novērtēšanai.

LEA ir izveidojusi vērtīga eksportētāja definīciju un sadarbojas ar Ekonomikas ministriju un Prezidenta kanceleju, lai pēc noteiktiem kritērijiem izvērtētu atbalstāmos uzņēmumus, nostiprinot “Zaļā koridora” regulējumu un eksporta atbalsta programmas.

Kā viens no iemesliem nelielajam darba ražīguma pieaugumam ir ierobežota kredītu, fondu un citu resursu pieejamība eksportētājiem, ko ir atzinusi arī Latvijas Banka. Maz investīciju pētniecībā un attīstībā ierobežo spēju palielināt pārdošanas cenas un trūkst darbinieku apmācības, kas uzlabotu efektivitāti. Zemās pārdošanas cenas un nenoteiktība darba procesā ir sekmējušas lēnāku pievienotās vērtības pieaugumu Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu, kas veiksmīgi audzējusi pievienoto vērtību. Latvijas valdībai ir jāizstrādā mehānismi, kas audzētu finansējumu eksporta attīstībai.

LEA aicinājumi valdībai:

  1. Valsts atbalsta kritēriji: Noteikt uzņēmuma radīto pievienoto vērtību, eksportu un darba ražīguma kāpumu kā galvenos kritērijus valsts atbalsta un struktūrfondu finansējuma piešķiršanai.
  2. Darbaspēka nodokļu samazināšana: Samazināt darbaspēka nodokļus līdz OECD vidējam līmenim, īpaši zemo un vidējo algu saņēmējiem, bet saglabājot konkurētspēju arī augsto algu segmentā, lai veicinātu eksportspēju un mazinātu ēnu ekonomiku, sekojot OECD ieteikumiem.
  3. Banku kredītpolitika: Uzlabot banku kreditēšanas politiku, palielinot ilgtermiņa kredītu pieejamību uzņēmumu izaugsmē, un apsvērt pensiju fondu atbalstu.
  4. Investīcijas pētniecībā un attīstībā: Palielināt finansējumu pētniecībai un darbinieku apmācībām, lai veicinātu inovācijas un darba ražīgumu.
  5. Enerģijas cenas: Mērķtiecīgi ar attiecīgo valsts kapitālsabiedrību aktivitātēm investēt atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, tādā veidā samazinot enerģijas cenas eksporta rūpniecības uzņēmumiem, lai stimulētu rūpniecības izaugsmi, un apsvērt iespēju Baltijas līmenī koordinēt investīcijas atjaunojamajā enerģijā.
  6. Izvērtēt iespēju diferencēti celt pievienotās vērtības nodokli, lai finansētu valsts drošības vajadzības, kā arī pārskatīt valsts pakalpojumu nepieciešamību, un kvalitāti, attiecīgi samazinot izmaksas arī sabiedriskā sektora pusē.

Latvijas Eksportētāju asociācija aicina nodrošināt līdzsvarotu nodokļu sistēmu, kas veicinātu izaugsmi un nodrošinātu pietiekamu finansējumu valsts budžeta izdevumiem. The Red Jackets apvieno vadošos Latvijas eksportētājus un strādā, lai uzlabotu eksporta sektora konkurētspēju, veicinātu uzņēmumu izaugsmi un sekmētu valsts ekonomisko attīstību. Mūsu asociāciju veido 60 biedri ar kopējo apgrozījumu 2 miljardi eiro.

 

Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā