Aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai ir vērtējama pozitīvi, tomēr maz ticams, ka izvēlētie virzieni un instrumenti sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.
2025. gada budžets sola vairāk naudas gan aizsardzībai, gan iedzīvotājiem
Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība. Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.
2023. gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, ieviešot jaunu nodokļu pārbaudes veidu – nodokļu kontroli, kas šobrīd ir galvenais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles veids. Īstenojot šo soli, tika apvienoti vairāki pārbaudes veidi, izņemot auditu, kas joprojām darbojas līdztekus nodokļu kontrolei. Kādas izmaiņas gada laikā, kopš normatīvais regulējums stājies spēkā, ir novērojamas praksē un kā rīkoties uzņēmējiem, lai izvairītos no nelabvēlīgiem VID lēmumiem?
Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets (LEA) neatbalsta pašreizējos Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumus – uzmanības centrā jābūt tādām nodokļu izmaiņām, kas uzlabotu eksportētāju konkurētspēju un panāktu strauju ekonomikas attīstību, pateicoties pieaugumam eksportā.
Viesojoties skolu karjeras dienās[1] gadu no gada, katru reizi skolēniem stāstu, cik izglītots ir farmaceits un kas ir farmaceitiskā aprūpe. Speciālā lekcijā par nākotnes profesijas izvēli pieminu, ka farmaceits a priori ir ar maģistra grādu, izglītots farmakoloģijā, un cilvēks, kurš šajā informācijas telpā visvairāk zina par zālēm – kam tās paredzētas, ko ar kuru var aizvietot, kas pret ko palīdz. Stāstu, kas ir farmaceitiskā aprūpe – ka tā sastāv ne tikai no medikamenta izsniegšanas un mijiedarbības ar klientu, bet arī no farmaceita iepriekš veiktas medikamentu pasūtīšanas, pieņemšanas, izvietošanas, derīguma termiņa pārbaudes, verifikācijas procesa, kas tiek veikts katram iepakojumam. Stāstu, ka brīžos, kad zāļu nav (jo tā mēdz gadīties arvien biežāk, turklāt – visā Eiropā), farmaceits, ja vien ir pieejama aktīvā viela, tās prot izgatavot, ka prot arī konsultēt, kādas bezrecepšu zāles vai medicīniskās ierīces jāizvēlas vienkāršākas saslimšanas gadījumā – ja ir iesnas, kakla sāpes vai klepus.
Galvenie nodokļu iekasētāji Latvijā allaž bijuši ar nopietnu, pat drūmu un aizdompilnu skatu, kas visiem vēsta — es zinu, ka jums tas nepatīk, bet kādam šis darbs ir jādara. Tāpēc 30. janvārī valdības apstiprinātā jaunā Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe dažkārt liekas gandrīz kā no citas dimensijas ieradusies, jo aizrautīgi runā par iespējām padarīt VID par
No šāgada 1. janvāra visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), t.sk. bankām, elektroniskās naudas iestādēm un citām regulētām maksājumu iestādēm, būs jāziņo par noteiktiem pārrobežu maksājumu darījumiem, ko tie veic savu klientu vārdā.
Droši vien daudziem autovadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad, nospiežot bremzes pedāli, auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums. Pēc ECB vērtējuma, “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.
Tuvojoties gada izskaņai, gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus interesē, vai un kādas izmaiņas gaidāmas valsts nodokļu politikā nākamajā gadā un kā tās ietekmēs katra personīgo dzīvi un naudas maku.
Dzīves dārdzības pieauguma apstākļos iedzīvotājiem ir īpaši svarīgas to preču un pakalpojumu cenas, no kuriem nevar atteikties, lai būtiski nepasliktinātu dzīves kvalitāti. Starp tādiem, protams, ir pārtika un zāles. Zāļu gadījumā turklāt stāsts ir ne tikai par dzīves kvalitāti, bet arī par veselību un pat dzīvību. Recepšu zāļu cenas ir akūti svarīgas gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam, tādēļ skaidrs, ka to izmaiņām tiek pievērsta arī ļoti liela uzmanība publiskajā telpā, meklējot cenu samazinājuma iespējas.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!