Pusaudžus iemieso Ilzes Vītoliņas radītās ķermeņa lelles. Foto — Agnese Zeltiņa
Leļļu izrādē Raudot aug skropstas redzam pusaudžus ar saviem raksturiem
Leļļu teātra mazajā zālē ir tumšs. Mēs skatāmies uz trim pubertātes tikko skartiem pusaudžiem. Un visai ātri top skaidrs, ka viņi vēstīs par to, cik sarežģīti un dramatiski ir pieaugt. Šajā procesā netrūkst maldīšanās, nesaprašanas, tēmu un attīstības pakāpju nesamērīguma, un jāatzīst, ka šo lielumu netrūkst arī Reiņa Suhanova jauniestudējumā Raudot aug skropstas.
Ance Muižniece izrādei radījusi oriģināldramaturģiju, kas stāsta par trim jauniešiem deju nometnē. Irbe, Mētra un Atvars trīs vasaras pēc kārtas nedēļu pavada kopā, mēģinot deju uznācienu un gatavojoties koncertam, un, pats svarīgākais, kopā piedzīvojot pubertātes zenītu un tā sekas.
Pusaudžus iemieso Ilzes Vītoliņas radītās ķermeņa lelles, kas katru vasaru ir niansēti atšķirīgas, jo arī tās «aug». Jāuzteic Vītoliņas spēja lelles veidot gan vizuāli ticamas, gan kustību amplitūdai piemērotas. Ķermeņa plastika ir īpaši svarīga Sintijas Skrabes horeogrāfijā, kuras dēļ noticam darbībai deju nometnē, kā arī piedzīvojam gaistošo harmonijas izraisīto sinerģiju (visos citos brīžos kāds no pusaudžiem ir sāpināts vai nesaprasts). Savukārt dzīvības enerģiju lellēm piešķir aktieri Agris Nātre, Rūta Dišlere un Krists Jēkabsons. Aktieri savā starpā izdzīvo katras lelles stāstu, veiksmīgi spējot saglabāt ikvienā «pusaudzī» savu īpašo raksturu.