Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Nereti Latvijas valsts pārvaldei tiek pārmesta nespēja izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus un ieguldīt tos tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Veselības aprūpes jomā cenšamies šo mītu lauzt. Esam sākuši vērienīgu projektu, kas, jēgpilni ieguldot ES līdzekļus, uzlabos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un to pieejamību. Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiks pilnveidoti un kļūs efektīvāki. Tas tiks panākts, iesaistot dažādus veselības aprūpes sistēmas dalībniekus – ārstniecības iestādes, universitātes un uzņēmumus.
Nacionālais veselības dienests (NVD), mērķtiecīgi izlietojot ES Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējumu, īsteno projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”.
Tas ir inovatīvs projekts, jo paredz jaunu, Latvijā neierastu pieeju – veselības aprūpes pakalpojumu laboratoriju, kurā konkursa veidā vairākās kārtās tiek iesniegti, izvērtēti un testēti veselības aprūpes pakalpojumu modeļu pilotprojekti, kas nāk no nozares speciālistu un ekspertu vidus.
To, ka šī metode ir lietderīga un atbalstāma, apliecina lielais pieteikumu skaits. Pirmajā atlases posmā tika iesniegti 124 pilotprojekti. Es uzskatu, ka mēģināt nozares pilnveides un attīstības idejas radīt valsts pārvaldes institūciju kabinetos nav pareizākā pieeja. Nozare, kas ik dienu strādā, ļoti labi redz esošās sistēmas un pakalpojumu trūkumus un pilnveides iespējas. Ārstniecības iestādēs, universitātēs un uzņēmumos ir spoži talanti un ļoti spējīgi speciālisti, kuriem šī ir lieliska iespēja sniegt savu personisku un jēgpilnu ieguldījumu sabiedrības veselībā un nozares attīstībā.
No 18. līdz 19. jūnijam Rīgā, īpašā EXPO pasākumā klātienē un tiešraidē noritēja konkurētspējīgāko veselības aprūpes pakalpojumu modeļu pilotprojektu prezentēšana. Pasākumā varēja iepazīties ar 33 pilotprojektiem. Izcilākie un veselības aprūpes sistēmai noderīgākie pilotprojekti tiks virzīti finansējuma saņemšanai, lai piedāvātos veselības aprūpes risinājumus pārbaudītu praksē. Savukārt, tos pilotprojektus, kas praksē būs pierādījuši savu efektivitāti un nozīmīgumu testēšanas posmā, nākotnē plānots iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, un tie atvieglos gan pacientu, gan ārstu ikdienu, gan arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas administrēšanu.
Pilotprojekti pārstāv gandrīz visas veselības aprūpes jomas, piemēram, izstrādāti dažādi pakalpojumu modeļi onkoloģisko pacientu un psihiatrijas pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, efektīvākai fizioterapijas vai rehabilitācijas nodrošināšanai. Ir vairāki projekti, kas piedāvā mākslīgā intelekta iesaisti atsevišķu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī pilotprojekti digitālu risinājumu ieviešanai kādu konkrētu problēmu novēršanai – piemēram, medikamentu nozīmēšanai, pacientu aprites uzskaitei, ārstniecības pakalpojumu pašizmaksas aprēķina uzskaites izveidei un citus risinājumus, kas uzlabotu esošo sistēmu.
Noslēdzoties projektam 2026. gadā, Latvijas veselības aprūpē plānots ieviest gan inovatīvus, gan līdz šim Latvijā neīstenotus vai būtiski pilnveidotus veselības aprūpes pakalpojumus diagnostikas jomā, ārstēšanas metodēs, medicīniskajās tehnoloģijās un risinājumos, medikamentozā ārstēšanā un citur, kā arī ieviest jaunus risinājumus veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un apmaksai. Ieviestie risinājumi dos gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ieguvumus pacientam, nodrošinās samazinājumu veselības aprūpes izmaksām, efektīvāku cilvēkresursu nodrošināšanu, veicinās pakalpojumu pieejamību un uzlabos sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Saku lielu paldies visiem, kas piedalās projektā un iesniedza projektus. Tas apliecina, ka nozarē ir profesionāļu kopa, kam rūp, lai Latvijas veselības aprūpe ir noturīga un konkurētspējīga. Es ticu, ka vairumam šī projekta ideju ir potenciāls. Pat, ja tās netiks testētas tieši šī projekta ietvarā, agrāk vai vēlāk tās tiks īstenotas, un tā ir šī projekta papildu pievienotā vērtība.
Autors ir Nacionālā veselības dienesta direktors
