Par vēlu

Pērn dubultojies jauniešu skaits, kas pārdozē narkotikas. Saeima gatava atbrīvot no kriminālatbildības aizliegto vielu lietotājus, kuri sniedz palīdzību. Vai tas glābs dzīvības?

Ogrēnietis Aleksis* savu pamatskolas izlaidumu nesagaidīja. 16 gadus vecais puisis pagājušā gada 28. janvārī nomira, pārdozējot narkotikas. Viņš kopā ar draugiem bija lietojis MDMA jeb ekstazī un marihuānu.

Savukārt 17 gadus veco Ralfu neatliekamās palīdzības brigāde kritiskā stāvoklī nogādāja slimnīcā pēc tam, kad vectēvs viņu atrada istabā guļam bezsamaņā. Par puiša dzīvību cīnījās divas mediķu brigādes. Reanimēšana bija veiksmīga, taču pa ceļam uz slimnīcu viņš pats vēl aizvien neelpoja. Pēc Glāzgovas komas skalas, mediķi Ralfa stāvokli novērtēja uz trim ballēm. Tas nozīmē mazas izredzes atveseļoties.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie 13—17 gadus veciem jauniešiem, kuri atrodas narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, pēdējos gados divkāršojies. Vēl 2021. gadā tādu bija 91, bet pērn jau 195. Te gan jāpiebilst, ka tas ir izsaukumu, nevis pacientu skaits. Īpaši kritiskos gadījumos pie viena cilvēka var nosūtīt arī divas brigādes, skaidro dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane.

Arī kopējais izsaukumu skaits pie narkotisko un psihotropo vielu lietotājiem pieaug gadu no gada. Nu jau gandrīz katrā otrajā gadījumā, sniedzot palīdzību pacientiem līdz 24 gadu vecumam, mediķiem nākas izmantot antidotu jeb vielu, kas mazina indīgo vielu iedarbību. «Satraucoši ir arī tas, ka nepieciešamas aizvien lielākas antidota devas. Agrāko vienas vai divu ampulu vietā var nākties lietot pat vairāk nekā sešas,» stāsta Freimane. Pēc mediķu domām, narkotiskās vielas kļuvušas daudz spēcīgākas.

«Situācija kļūst aizvien bīstamāka,» novērojis arī Open Radošā centra dibinātājs Edijs Klaišis. Viņš šo pasauli pārzina no iekšpuses, jo pats savulaik lietojis narkotikas. «Latvijā ir parādījusies marihuāna, kas apstrādāta ar fentanilu. Ja to uzņem salīdzinoši lielās devās, var apstāties plaušu darbība.» Nāvi var izraisīt pat divi grami. ASV jau vairāk nekā desmit gadus pieaug fentanila upuru skaits, 2022. gadā no tā pārdozēšanas katru dienu nomira ap 200 cilvēku. Pieaugot arī kokaīna lietotāju skaits Latvijā — pieprasījums pēc tā palielinās, bet cena krīt. Kā tas iespējams? «Jo tas nav tīrs kokaīns,» atbild Klaišis. Centrs nesen intervējis kādu bijušo narkodīleri, sarunas ierakstu var noskatīties YouTube.

Izšķirošas — dažas minūtes

Kad Aleksim palika slikti, pārējie uzreiz palīdzību nemeklēja. Policijas informācija rāda, ka puiša veselība pasliktinājās ap pulksten vieniem naktī, bet mediķiem zvanīts tikai pēc divarpus stundām. Bet pārdozēšanas gadījumā izšķiroša ir katra minūte. «Palīdzību vajag izsaukt nekavējoties un nevajag mēģināt noslēpt, kādas vielas lietotas!» uzsver anesteziologs reanimatologs Igors Bobrovs, kurš vada NMPD Medicīniskās kvalitātes vadības centru.

Par pārdozēšanu var liecināt ļoti dažādas pazīmes — tas atkarīgs no lietotajām vielām. Ir tādas, kas uzbudina un stimulē, izraisot tahikardiju jeb sirds ritma traucējumus vai augstu asinsspiedienu, kā dēļ var plīst asinsvadi. Ir arī tādas, kas rada apziņas traucējumus un nomāc elpošanas centru. Vislielākā kļūda esot domāt, ka tiks galā saviem spēkiem, un mēģināt izskalot kuņģi, atmodināt, reanimēt, dot ožamo spirtu.

Tieši atmodināt Renāru, kas bija pārdozējis narkotikas Rīgas bērnunamā Ezermala, mēģināja viņa draugs un pēc tam arī audzinātāja. Viņam vēl nebija 18. Tas notika pērn 8. martā. Iestādes vadītāja Elīna Kariņa atteica interviju, bet Latvijas Radio viņa iepriekš stāstījusi, ka jaunietis ap diviem naktī devās pie audzinātājas palūgt telefonu, lai varētu sarakstīties ar draudzeni. Pēc tam vēl stundu bija nomodā. To iestādē zina, jo darbinieki regulāri pārbauda, ko jaunieši savās istabiņās dara.

Ap četriem naktī pie Renāra iegājis draugs, lai aicinātu uzsmēķēt. Atradis bezsamaņā un mēģinājis atdzīvināt — to radio teica puiša māsa. Saprotot, ka paša spēkiem neizdosies, sauca palīgā audzinātāju. Arī viņa Renāru centās pamodināt, bet nesekmīgi. Tad zvanīja ātrajai palīdzībai un vienlaikus secināja, ka jaunietis vairs neelpo. Mediķi izsaukumu saņēma pulksten 5.51, Renāru glābt vairs nevarēja.

No narkotiku pārdozēšanas pērn kopumā miruši 92 cilvēki, lielākā daļa (84) bija lietojuši sintētiskos opioīdus. Tās ir ķīmiski sintezētas narkotikas, karfentanils un heroīna mākslīgie analogi. «Ļoti spēcīgi jau mazās devās, tāpēc tos var viegli pārdozēt,» skaidro Gita Gžibovska no Valsts policijas. 2022. gadā konstatēti 54 letāli gadījumi, kad pārdozēti sintētiskie opioīdi. 

Statistikas dati gan jāuztver kritiski — iespējams, pieaugums saistīts ar to, ka Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centrs pagājušajā gadā sāka lietot jaunus tehniskos līdzekļus, kas spēj precīzāk noteikt narkotisko vielu klātbūtni organismā, piebilst Gžibovska. Starp mirušajiem vairāk nekā puse ir trīsdesmitgadnieki, pusaudži aptuveni 5%, bet divdesmitgadnieku vecuma grupa — 10%.

Mazina vēlmi slēpt

Patlaban gan pieaugušajiem, gan bērniem un pusaudžiem par narkotiku lietošanu, iegādi un glabāšanu draud kriminālsods. 

Ogres gadījums rosināja to mainīt. Labklājības ministrija pirms gada Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdē ieteica atbrīvot no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu bērnus un jauniešus, ja viņi sniedz un organizē palīdzību cietušajam pārdozēšanas gadījumā. «Savlaicīga palīdzības sniegšana ir bērnu pamattiesības,» pamato ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktore Ilze Kurme.

Krimināllikums gan paredz sodu arī par palīdzības nesniegšanu. Ogres gadījumā policija pēc šī panta sākusi izmeklēšanu pret pārējiem jauniešiem. Vai tas biedē mazāk nekā sods par narkotiku lietošanu? Visticamāk, par pēdējo vienkārši ir vairāk informācijas, saka Kurme. «Jaunieši noteikti nenodarbojas ar regulāru likumu izvērtēšanu un nezina, kurš pants spēcīgāks.» Bargāks sods draud par palīdzības nesniegšanu. Par narkotiku lietošanu pirmajā reizē piemēro administratīvo sodu, kas var būt brīdinājums. Ja pieķer atkārtoti gada laikā, tad gan iestājas kriminālatbildība. 

Labklājības ministrija atrada dzirdīgas ausis, turklāt sākotnējā ideja paplašināta. Valdība virzīja grozījumus Krimināllikumā, paredzot no kriminālatbildības atbrīvot jebkuru personu, kas sniegusi un organizējusi palīdzību pārdozēšanas gadījumā. Jau ceturtdien, 6. jūnijā, likumprojektu plānots Saeimā apstiprināt trešajā, galīgajā lasījumā. Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) skaidro, ka tas vēl nenozīmē dekriminalizāciju. «Dekriminalizācija ir process, kas atceļ kriminālatbildību. Mūsu doma nav atcelt kriminālatbildību par darbībām, kas saistītas ar narkotikām, bet paredzēt gadījumus, kad no tās atbrīvo atsevišķos izņēmuma gadījumos.»

Narkotiku lietošanas dekriminalizāciju Latvijā pirms dažiem gadiem rosināja Saeimas deputātu grupa, kuras galvenais arguments bija: ne ar cietumu ārstē slimību. Dekriminalizējot narkotisko vielu lietošanu, valstij būtu jānodrošina instrumenti, kas palīdz ārstēt atkarību. Taču toreiz tādu nebija, «tāpēc mēs šo priekšlikumu tikai uzklausījām», atceras Judins.

Tagad Labklājības ministrija rosinājusi atcelt kriminālatbildību par narkotiku lietošanu nepilngadīgajiem. «Arī tajā pašā palīdzības sniegšanas kontekstā,» paskaidro Kurme. Saeimas Juridiskajā komisijā šis jautājums vēl nav skatīts, un Judins ir diezgan skeptisks. Viņš uzskata, ka šādā formā grozījumus diez vai akceptētu, jo tie ir diskriminējoši: kāpēc 17 gadu vecumā par aizliegtu vielu lietošanu var uzlikt tikai administratīvo sodu, bet 19 gadu vecumā noteikt kriminālatbildību? Turklāt patlaban tiesa narkotiku lietotājiem kā sodu var nozīmēt ārstniecības un rehabilitācijas programmu apmeklēšanu. Atceļot kriminālatbildību, šādas iespējas vairs nebūtu.

Par maz palīdzības iespēju

Ieslodzījumā ar atkarīgajiem strādā Resocializācijas daļas darbinieki. Viņi cenšas motivēt apmeklēt atkarību mazināšanas programmu, ko pieaugušajiem īsteno Olaines cietumā. «Tas notiek, ievērojot brīvprātības principu,» uzsver Elīna Admidiņa no Ieslodzījuma vietu pārvaldes. Pērn atkarību lietošanas risku noteica divarpus tūkstošiem notiesāto, no tiem 115 bija jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Pārrunās par iesaistīšanos programmā piedalījusies mazāk nekā puse, bet šo iespēju reāli izmantoja tikai septiņi jaunieši.

Savukārt nepilngadīgie notiesātie nonāk Cēsu Audzināšanas iestādē, kur pieejama ārstniecība un rehabilitācija, piemēram, Minesotas programma, anonīmo narkomānu sanāksmes, psihologa konsultācijas. Bērnunama Ezermala vadītāja Kariņa izteikusies, ka ievietošana Cēsu iestādē ir vienīgais veids, kā atkarīgos jauniešus atturēt no narkotiku lietošanas. Narkologi uzsver, ka piespiedu ārstēšana parasti nedod vēlamo efektu. Cilvēkam pašam jāgrib risināt problēmu. 

«Narkomāns ir pacients, nevis noziedznieks!» uzsver Klaišis, aizstāvot narkotiku lietošanas dekriminalizāciju. Dekriminalizācijas «zelta standarts» paredz kriminālsodu atcelšanu par narkotiku lietošanu, bet tajā pašā laikā — kaitējuma mazināšanas, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību un brīvprātīgu iespēju tos izmantot, norāda Ilze Ūdre no Slimību kontroles un profilakses centra.

Kurmes teiktais liek secināt, ka līdz «zelta standartam» mums vēl tāls ceļš ejams. Piemēram, bērniem, kuri lieto narkotikas, valsts apmaksāta veselības aprūpe pieejama gan ambulatori, gan stacionāri, tomēr pakalpojumi ir ļoti fragmentēti un rodas grūtības nodrošināt pēctecību.

Lai to mainītu, Labklājības un Veselības ministrijas šobrīd strādā pie integrētu pakalpojumu izveides. Viens no tiem būtu iespēja saņemt mentora atbalstu, kurš motivētu bērnu saņemt tālāku palīdzību. Iecere iekļauta nākamā budžeta prioritāšu sarakstā. Mentora pakalpojuma izstrādei un pilotprojektam ministrija lūgusi 450 tūkstošus eiro 2025. gadā, bet nākamajos gados vēl attiecīgi pusotru un divus miljonus. Pieaugot finansējumam, pakāpeniski palielinātos pakalpojumu saņēmušo bērnu skaits — no 36 līdz 80. 

Klaišis piebilst, ka vēl svarīgāk par cīņu ar sekām būtu meklēt cēloņus, kāpēc jaunieši lieto apreibinošas vielas. «Pati lietošana nav mērķis. Mērķis ir atslēgties un pazust no visa. Jautājums — no kā un kāpēc?»

Klaišis arī aktualizē jautājumu par narkotisko vielu legalizēšanu, jo tas varētu mazināt draudus, ka cilvēki lieto nezināmas izcelsmes un kvalitātes vielas. «Jaunieši domā, ka pīpē zālīti, bet tas ir ķīmiski apstrādāts sūds,» viņš saka. 

Marihuānas lietošana vai glabāšana nelielā apmērā ir dekriminalizēta vairākās Eiropas valstīs, tajā skaitā Austrijā, Čehijā, Igaunijā, Itālijā, Nīderlandē, Šveicē, Vācijā. Savukārt Portugāle dekriminalizējusi visas narkotikas, pamatojot, ka to lietotāji ir slimi cilvēki.

Priekšlikums legalizēt marihuānu Latvijā iepriekš savāca parakstus vietnē Manabalss.lv, bet 2015. gadā neguva atbalstu Saeimā. Arī šobrīd šāda iniciatīva ir aktuāla un paredz pilngadīgiem iedzīvotājiem atļaut audzēt pa 10 stādiem savām vajadzībām, atcelt sodus arī par glabāšanu, pārvadāšanu un lietošanu. Vairāk nekā gada laikā tā savākusi tikai ap 4500 parakstu.

* Visiem nepilngadīgajiem vārdi mainīti.