Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā? • IR.lv

Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Daina Vasiļevska

Laiku pa laikam dzirdamas pārdomas, vai šis ļoti dinamiskais un pārmaiņu pilnais laiks nemazina motivāciju iegūt augstāko izglītību un jo īpaši – augstāko izglītības pakāpi – doktora grādu? Protams, katra cilvēka motivācija, sākot studijas, var būt pilnīgi atšķirīga, un katra no tām ir pareiza. Tāpat ir ar doktorantūras studijām – vienam tā ir vienīgā iespēja izkāpt no savas komforta zonas, citam – pilnīgi skaidri definēts uzdevums, piemēram, izpētīt, kā uzņēmumā sekmīgāk ieviest kādu jaunu produktu.

Atšķirībā no bakalaura un maģistra ne visi, kuri izvēlas iegūt doktora grādu, to dara, lai vairāk pelnītu naudu, drīzāk – lai celtu savu kvalifikāciju un augtu profesionāli. Patlaban gan Latvijā, gan pasaulē kopumā pieaug tendence, ka doktori izvēlas strādāt nozarē, jo tas dod iespēju veidot karjeru un būt pieprasītiem.

Iemācīties strādāt ar informāciju

Lai kāda arī būtu katra konkrētā doktoranta motivācija studēt, viens gan ir skaidrs – doktorantūras viena no lielākajām priekšrocībām ir tieši iespēja iemācīties strādāt ar informāciju – atlasīt, sistematizēt, strukturēt. Studiju laikā tiek iegūti sakari, jaunas zināšanas, profesionālā izaugsme, pieaug arī pašnovērtējums, kopumā mainās cilvēka personība.

Visbiežāk studēt doktorantūrā izvēlas tie, kuri strādā izglītības jomā, tad mediķi, farmaceiti, arī rūpniecībā – inženieri, pētnieki. Pašlaik arvien vairāk nākas izprast, piemēram, zaļās ekonomikas, alternatīvo enerģiju specifiku, līdz ar to arvien vairāk tiek pieprasīti speciālisti ar īpašām spējām veikt pētījumus, analizēt, un šādas prasmes vislabāk var iegūt tieši doktorantūrā. Pēc aptuvenām aplēsēm, ap 5% augstākā ranga vadītāju šobrīd Latvijā ir doktora grāds. Pārējiem darbiniekiem no augstākajā izglītībā strādājošiem (docētāji, pētnieki) aptuveni 30% ir doktora grāds.

Valsts pārvaldē ar doktora grādu var pretendēt uz departamenta un augstāka līmeņa vadītāja amatu. Priekšroka konkursā katrā ziņā tiks dota cilvēkam, kuram ir doktora grāds atbilstošajā specialitātē.

Kā izskatāmies uz citu valstu fona?

Salīdzinot starptautiski, Latvijā 25–64 gadu vecumā ar doktora grādu ir 0,4% personu no kopējā iedzīvotāju skaita. Turpretim Igaunijā – 0,7%, Somijā – 1,2 %, Dānijā – 1,4%, Slovēnijā – 3,8%. ES vidējais rādītājs 23 dalībvalstu vidū ir 1,1%. (Avots: OECD Education at a Glance 2018. OECD indicators, p. 246 https://doi.org/10.1787/888933978645, https://doi.org/10.1787/ee13a517-en). Varam secināt, ka Latvijā ir samērā mazs doktoru skaits – vislielākais tas ir tieši vecuma grupā 70+, un diemžēl pagaidām tam nav pietiekamas ataudzes.

Protams, uzņēmējdarbībā “svaigi izcepts”, 30 gadu jauns doktorants, kurš maz ir veicis praktisku darbu, varbūt nebūs pieprasītākais, taču citās jomās, piemēram, inženierzinātnēs, tas būs pieprasīts speciālists. Jāņem vērā, ka šādam cilvēkam ir iespēja ātrāk augt, ātrāk kāpt pa karjeras kāpnēm, jo viņam ir zināšanas, viņš būs radošāks, vieglāk analizēs informāciju un ātrāk pieņems pareizos lēmumus.

Uz doktorantūru – ar savu problēmu!

Biznesa augstskola Turība piedāvā doktorantūras programmas uzņēmējdarbības vadībā, komunikācijas vadībā un tiesību zinībās – gan latviešu, gan angļu valodā. Visus, kuri vēlas padziļināti pētīt kādu zinātnes jomu, mēs mudinām stāties doktorantūrā. Uzņēmēji var izmantot šīs zināšanas sava uzņēmuma izaugsmē. Ir arī lielu uzņēmumu vadītāji ieguvuši doktora grādu. Uzņēmējam, kurš vairāk sāk apgrozīties akadēmiskajā vidē, tas dod iespēju popularizēt savu uzņēmumu, viņu aicina iesaistīties dažādās komisijās un padomēs.

Doktoranti nereti nāk studēt jau ar saviem pētījumu tematiem, kas ir aktuāli uzņēmējdarbībā. Uzņēmēji bieži vien nāk ar mērķi – iegūt grādu un pētījuma rezultātus, kurus var praktiski pielietot savā uzņēmumā.  Piemēram, tika izstrādāts promocijas darbs par modeļiem sociālajā uzņēmējdarbībā un darba autore praktiski izmanto šobrīd iegūtos rezultātus. Gribētu pieminēt arī ļoti interesantu pētījumu, kura rezultātā tika izstrādāts biznesa vadības modelis FinTech nozares uzņēmumiem, kuru kā paraugu un plānošanas rīku var izmantot jebkurš šīs nozares  uzņēmums.

Mēdz būt, ka pats uzņēmums sūta doktorantu, lai viņš izpētītu konkrētu lietu akadēmiskajā vidē un pēc tam izpētīto ieviestu uzņēmumā – šādos gadījumos uzņēmumi nereti arī apmaksā studijas saviem darbiniekiem.

Kā liecina starptautisks pētījums, zinātņu doktori izceļ šādu savos darbos risināto problemātiku: būtiskas problēmas pētījums, procesa uzlabošana un metodoloģijas uzlabošana. Visbiežāk doktori norādīja, ka pētījums ir bijis “būtiskas problēmas risinājums” (46,9%), retāk “procesa uzlabošana” (24,6%) un “metodoloģijas uzlabošana” (22,9%). Šādus secinājumus var izdarīt no Izglītības un zinātnes ministrijas 2021. gadā sagatavotā pārskata. (Avots: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/media_file/scdh_zinatnu-doktoru-karjera_2019_rezultati.pdf) Tas ir apliecinājums, ka doktorantūrā bieži vien izvēlas studēt tieši tādēļ, lai risinātu kādu problēmu, risinājumu vēlāk izmantotu uzņēmumā, lai novērstu kādu problēmu, vai arī pārbaudītu kādas idejas dzīvotspēju.

Arvien vairāk ārzemnieku izvēlas doktorantūru

Laikā no 2007. līdz 2023. gadam biznesa augstskolā Turība vispopulārākā bijusi doktora studiju programma “Uzņēmējdarbības vadība” – tajā mācības uzsāka 54 Latvijas un 102 ārvalstu studenti. Otra populārākā bijusi “Tiesību zinātne” – attiecīgi 83 Latvijas un 23 ārvalstu studenti. Salīdzinoši mazāk pieprasītas bijušas programmas “Komunikācijas vadība” un “Vadībzinātne”.

Pēdējā laikā novērojama ārvalstu studentu aktivizēšanās, iespējams, tāpēc, ka var studēt arī attālināti, izmantojot dažādas tiešsaistes platformas. Piemēram, studenti no Indijas studē angļu valodā un pēta jautājumus, kas ir aktuāli tieši viņu valstī. Viņi jau sāk studijas doktorantūrā ar savām tēmām. Ar Eiropas pasniedzēju palīdzību viņi šādu uzdevumu var paveikt. Turklāt ar Eiropā iegūtu diplomu viņiem ir iespējama labāka karjera.

Patlaban Turības doktoranti pārstāv 26 valstis. Kuplākais doktorantu skaits nāk no Indijas, šo gadu laikā uzņēmām 77 doktorantus. Otrajā vietā mūsu kaimiņi no Lietuvas – 17 doktoranti un trešā  vieta studentiem no Uzbekistānas – 13. Pārstāvētas ar 5–6 studentiem arī Azerbaidžāna, Pakistāna, Gruzija, Šrilanka. Studē studenti no ASV, no Ganas Republikas, Ēģiptes, Itālijas, Kamerūnas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Nepāla, Taizemes. Pārsvarā visi pašlaik studē Uzņēmējdarbības vadības programmā – ap 30% no kopējā uzņemto skaita.

Ko varam sagaidīt nākotnē?

Universitāšu loma arī pēc 10–15 gadiem, manuprāt, paliks nemainīga divu galveno funkciju dēļ. Pirmā ir uzkrātās kultūras pieredzes, kultūras normu un noteikumu nodošana. Otrā – atbilstošu praktisko iemaņu un profesionālo kompetenču veidošana. Universitātes ir piesardzīgas pret pārmaiņām, jo ​​šobrīd nav iespējams pārbaudīt, vai izmaiņas atspoguļo šodienas vai nākotnes tendenci, dažreiz zaudējot izglītības kursu veidotājiem.

Prognozes liecina, ka gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā pieprasījums augs galvenokārt pēc augstas kvalifikācijas profesiju speciālistiem. To pamatā noteiks pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka apstrādes rūpniecībā un pakalpojumos, it īpaši komercpakalpojumos. Līdz 2040. gadam darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu pieprasījumam pēc speciālistiem ar augstāko izglītību.

Darba tirgus tendenču dēļ arvien nopietnāka un ciešāka kļūs partnerība starp augstskolām un biznesu. Jau tagad augstskolas ļoti orientējas uz darba tirgus pieprasījumu. Augstskolas izprot uzņēmējdarbības nozīmi no praktiskās pieredzes, reālu projektu rezultātiem un profesionālo zināšanu atbilstības. Uzņēmēji saprot, ka augstskolas ir vieta talantīgiem jauniešiem un kur satikt potenciālo personālu. Profesionālās kompetences var iegūt kursos, bet universitātes palīdz nodot kultūras pieredzi. Un – ne mazāk svarīgs faktors – cilvēki ar labu augstāko izglītību ir pasargāti no bezdarba. 2024. gada martā no 51 000 bezdarbnieku tikai 65 bija ar augstāko izglītību, kas apliecina arī darba tirgus pieprasījumu pēc izglītotiem cilvēkiem.

 

Autore ir profesore, biznesa augstskolas Turība prorektore zinātniskajā un akadēmiskajā darbā

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu