Arhibīskaps Jānis Vanags. Foto - Kristīne Madjare.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags Lieldienu laikā aicina aizdomāties par tendenci izvilkt kristīgo ētosu no savas identitātes pamatiem un aizstāt ar cilvēktiesībām. «Taču koku nevar stādīt ar saknēm gaisā un cerēt, ka tas būs dzīvotspējīgs,» viņš saka.
Pagājušā gada nogalē izskanēja ziņa, ka drīzumā dosieties pensijā. Pēc tam - ka šī ziņa ir mazliet pāragra. Kāds īsti ir jūsu lēmums?
Ja Dievs gribēs un es dzīvošu, tad emeritūrā, kā mēs to saucam, došos nākamgad jūnijā, kad jānotiek kārtējai sinode, kura ievēlēs pēcteci. Es varētu palikt līdz 70 gadu vecumam, tas ir, līdz 2028. gadam. Taču tad būtu jāsasauc ārkārtas sinode, gandrīz 400 delegātu no visas Latvijas. Tas ir sarežģīti un dārgi. Pēdējā laikā arī veselība sašūpojās, nav vairs agrākās enerģijas. Šis ir dinamisks laiks. Baznīcai vajadzīgs dinamisks vadītājs. Taču galvenais ir tas, ka nonācu pie iekšējas izjūtas, ka pietiek. 32 gadi – nezinu, vai visā vēsturē kāds Rīgas arhibīskaps ir bijis amatā tik ilgi. Pa šo laiku ir izauguši spējīgi, Kristum un baznīcai uzticīgi brāļi, kas kalpos ne sliktāk, un kādās lietās noteikti labāk par mani.