Katra trešā sieviete Latvijā vismaz reizi mūžā ir piedzīvojusi vardarbību ģimenē1. Liela daļa Latvijas sabiedrības (39%) sagaida, ka privātā sektora uzņēmumi būs tie, kas paudīs savu nostāju un iesaistīsies izpratnes veicināšanā, lai mazinātu un izskaustu sāpīgo problēmu – vardarbību ģimenē, liecina jaunākā iniciatīvas Pamani vardarbību aptauja2.
Diemžēl lielai daļai sabiedrības mājas nav droša vieta. Mēs, IKEA, rūpējamies par labāku dzīvi daudzu cilvēku mājās, tāpēc nolēmām izmantot savu balsi, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē. Uzskatām, ka uzņēmumi ar saviem resursiem – zināšanām, zīmola spēku un auditoriju, ko tie var sasniegt, – var dot ieguldījumu sociālu problēmu risināšanā.
No vardarbības ģimenē cieš mūsu kolēģi un līdzcilvēki
Varētu rasties jautājums, kāpēc tieši uzņēmumiem būtu jāiesaistās tik sarežģītas problēmas risināšanā, kāda mērķa vārdā to darīt? Latvijā kopumā ir reģistrēti ap 181 000 uzņēmumu, vairāk nekā 64% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir nodarbināti un aptuveni pusmiljons cilvēku strādā privātajā sektorā. Tas ir ļoti daudz.
Cilvēki, kas cieš no vardarbības ģimenē, ir mūsu līdzcilvēki, kolēģi, ar ko kopā strādājam ikdienā. Neatkarīgi, vai viņi ir piedzīvojuši emocionālo, ekonomisko, fizisko vai seksuālo vardarbību, jebkurš no vardarbības veidiem ir ietekmējis viņu personīgo un profesionālo dzīvi. Pret ikvienu cilvēku ir jāizturas cieņpilni, ievērojot cilvēktiesības, un ir jābūt nulles tolerancei pret jebkāda veida vardarbību.
Uzskatām, ka cilvēki ir uzņēmuma lielākā vērtība un vissvarīgākais ir viņu labklājība. Saskaņā ar Vodafone veiktu pētījumu3, 94% cilvēku atzīst, ka vardarbība ģimenē ir negatīvi ietekmējusi viņu labklājību. Ilgtermiņa stress, kas rodas, piedzīvojot vardarbību ģimenē, var izpausties dažādos veidos – kā bezmiegs, spēku izsīkums, garastāvokļa maiņas, produktivitātes zudums utt. Tas viss atstāj iespaidu arī uz komandas darbu, kolektīvo un personīgo labklājību. Tāpēc uzņēmuma misijai vajadzētu būt tādas darba vides radīšanai, kurā darbinieki jūtas droši, zinot, ka par viņiem parūpēsies un atbalstīs pat visgrūtākajos laikos. Darba devējiem ir pienākums gādāt par savu darbinieku labklājību un vajadzības gadījumā palīdzēt.
Izpratnes veicināšana un drošas darba vides radīšana
Neraugoties uz skarbajiem faktiem, ka vardarbība ģimenē Latvijā ir ļoti nopietna problēma, tā joprojām tiek uzskatīta par neērtu tēmu. Tas lielākoties ir vairāku iemeslu dēļ – pastāv stigma un kauns, bailes, sabiedrības normas un pārliecība, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta. Tomēr, jo vairāk mēs kolektīvi par to runāsim, jo visi kļūsim zinošāki.
Piemēram, IKEA Latvijā nodarbina vairāk nekā 450 darbinieku un uzņēmumam ir tūkstošiem klientu, kas katru dienu apmeklē veikalu. Mums ir iespēja uzrunāt savus darbiniekus, veikala apmeklētājus un plašāku sabiedrību. Tā ir pirmā darbība, ko varam īstenot, un tās realizēšanai nav nepieciešami lieli finanšu resursi. Eksperti, kas ikdienā risina jautājumus, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, uzskata, ka izpratnes veicināšana par to, kas ir vardarbība ģimenē, ir būtisks faktors, lai mainītu pašreizējo status quo.
Ja darbinieki, klienti un partneri apzinās problēmas apmēru un prot atpazīt tās pazīmes, viņi drīzāk pamana, ja kāds no līdzcilvēkiem saskaras ar vardarbību, un var būtiski mainīt situāciju, palīdzot citiem. Darbiniekiem nav jābūt jomas ekspertiem, taču viņiem ir jābūt izpratnei, kāpēc šī tēma ir svarīga un kā viņi varētu sniegt savu ieguldījumu problēmas risināšanā. Ir arī ļoti svarīgi, lai vadītāji runātu par šo jautājumu darba vietā, veidojot kultūru un drošu vidi, kurā tiek apspriesta tēma par vardarbību ģimenē, un darbinieki jūtas pārliecināti un droši, ka var sniegt palīdzību vai vērsties pēc tās.
72% cilvēku, kas cietuši no vardarbības ģimenē, darbavieta sniegusi drošības sajūtu
Papildus informētības veicināšanai, darba devēji var sniegt atbalstu cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības. Cietušajiem vissvarīgākais ir justies droši, un var gadīties, ka darbavieta ir viena no retajām vietām, kur viņi tā jūtas. Vodafone pētījumā 72% cietušo atklāja, ka salīdzinājumā ar viņu mājām darbavieta ir tā, kas sniedz drošības sajūtu. Jo drošāk jūtas cietušie, jo lielāka iespēja, ka viņi būs gatavi pieņemt nepieciešamo palīdzību. Darba devējs var palīdzēt un iedrošināt cietušos saņemt profesionālu palīdzību, psiholoģiskas vai juridiskas konsultācijas, kā arī vēlāk atkārtoti tikties ar darbinieku, lai konfidenciāli pārrunātu, kā tiek risināta šī situācija un kā darbinieks jūtas.
Uzņēmums var spert vēl vienu soli uz priekšu, proaktīvi nodrošinot no uzņēmuma puses ārkārtas psiholoģisko palīdzību darbiniekiem, kuriem tā ir nepieciešama.
Protams, ir daudz vairāk veidu, kā iesaistīties problēmas risināšanā un dot savu ieguldījumu, taču šie ir pirmie divi soļi, ko ikviena darbavieta var īstenot. Mēs aicinām arī citus uzņēmumus pievienoties. Darbojoties kopā, mums ir lielāks spēks un ietekme. Esam gatavi dalīties ar savām zināšanām, izstrādātajiem materiāliem un citu informāciju ar uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kas palīdzētu risināt šo problēmu. Jo mēs ticam, ka darba vieta var veicināt sociālas pārmaiņas.
Palīdzība nelaimē
Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:
- informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
- uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
- valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801.
Ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110. Vairāk par atbalsta iespējām: cietusajiem.lv.
Autore ir IKEA vadītāja Baltijas valstīs
1 Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada aptauja.
2 IKEA tiešsaistes aptauju veica sadarbībā ar Norstat. Aptauja veikta 2023. gada novembrī, iesaistot reprezentatīvu izlasi, kas ietvēra 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
3 Vodafone Foundation veiktajā pētījumā Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Dienvidāfrikā, Indijā, Turcijā, Kenijā un Īrijā piedalījās 4762 darbinieki, no kuriem 1540 ir piedzīvojuši vardarbību ģimenē.
Pagaidām nav neviena komentāra