Ukrainas armijā ir aptuveni 100 brigāžu. Viena no jaunākajām ir 3. triecienbrigāde, kurā nepārtraukti pieplūst jauniesauktie. Kā tai izdodas rekrutēšana, ja kopumā valstī brīvprātīgā mobilizācija ir zaudējusi popularitāti?
Par jaunu mobilizācijas vilni Ukrainā aktīvi sāka runāt jau pagājušā gada rudenī — armija būtu jāpapildina ar vismaz 500 tūkstošiem jaunu karavīru. Pašlaik aktīvajā dienestā ir aptuveni 880 tūkstoši, februāra sākumā atklāja prezidents Volodimirs Zelenskis. Daudzi no viņiem ir pārguruši, jo frontē atrodas jau kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, tātad divus gadus. 31 tūkstotis ir zaudējis dzīvību, arī šo faktu nesen atklāja Zelenskis.
Taču iecerētā jaunās mobilizācijas izsludināšana tā arī nenotika, jo neviens negribēja uzņemties šo potenciāli nepopulāro lēmumu. Tagad par to diskutē parlaments — jaunajā mobilizācijas likumprojektā iesniegti vairāk nekā 4000 grozījumu! Ir cerība, ka šo likumu tomēr varētu pieņemt līdz marta beigām. Visticamāk, tajā iekļaus vairākas normas, kas būtiski sarežģīs dzīvi ukraiņu vīriešiem, kuri vēl nav reģistrējušies kara komisariātos vai plāno «pazust krūmos». Piemēram, viņi nevarēs saņemt jaunu autovadītāja apliecību.
Tajā pašā laikā 3. triecienbrigādei jauniesaukto netrūkst. Šīs brigādes rekrutēšanas reklāmas ir redzamas visur, kur parasti reklamējas populāri zīmoli — vides plakāti ielās, metro stacijās, tirdzniecības centros un internetā, ir arī savs YouTube kanāls. Un tās sasniedz mērķi — brigāde saņem aptuveni 4500 pieteikumu mēnesī.
«Mēs ar mammu aizbraucām uz Kanādu 2022. gada aprīlī, man tobrīd bija 17 gadu,» stāsta Artjoms Ivaņkovs, garmatains puisis ar maigām sejas aprisēm. Karam sākoties, viņš apguva pūšaminstrumentus Mākslas akadēmijas 4. kursā. «Es biju izmisis un dusmīgs, jo mani nepieņēma teritoriālās aizsardzības spēkos vecuma dēļ.»
Nesen Artjoms atgriezās Ukrainā ar stingru apņēmību iestāties 3. triecienbrigādē. Tagad viņš jau ir pabeidzis mēnesi ilgas mācības brigādes bāzē Kijivā, vēl atlikuši divi mēneši speciālo mācību poligonos Ukrainā vai ārzemēs, un tad — uz fronti.
Taču kopumā mobilizācijas situācija valstī ir pretēja, neoficiālās sarunās atzīst militārpersonas. Kopš janvāra Iekšlietu ministrija ir sākusi aptuveni 9000 kriminālprocesu pret tiem, kas izvairās no dienesta. Savukārt pērn novembrī raidorganizācija BBC, balstoties uz robežsargu datiem, aplēsa, ka kopš kara sākuma līdz 2023. gada 31. augustam robežu nelegāli šķērsot mēģināja aptuveni 40 000 vīriešu. Gandrīz pusei tas izdevās, bet vairāk nekā 21 tūkstoti robežsargi aizturēja.
Kara un komunikācijas dievi
Ukrainas aizsardzības spēkos ir vairākas vienības ar bagātu kauju vēsturi un tradīcijām. Piemēram, 93. brigāde Holodni Yar, kas jau kopš 2014. gada karoja pret krievu atbalstītajiem separātistiem Donbasā, kā arī nacionālās gvardes brigāde Azov. Uz to fona 3. triecienbrigāde ir jauniņie, jo to formāli izveidoja tikai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma — par oficiālo dzimšanas dienu tiek uzskatīts 2023. gada 26. janvāris. Taču vienības veidošanu Andrijs Bileckis, kas ir Azov dibinātājs un pirmais komandieris, sāka jau pirms lielā kara sākuma, apvienojot Azov veterānus.
2022. gada februārī šie vīri izveidoja jaunu teritoriālās aizsardzības vienību, kas dažus mēnešus vēlāk kļuva par Azov bataljona īpašo specvienību un kopā ar citiem cīnītājiem atbrīvoja no okupantiem Kijivas apgabalu, tajā skaitā Buču. Savukārt tā paša gada aprīlī un maijā 72 šīs vienības kaujinieki ar helikopteriem devās palīgā karavīriem, kas bija aplenkti Mariupoles rūpnīcā Azovstaļ.
Daudzi cilvēki abas vienības uzskatīja par «vienu un to pašu», tāpēc Bileckis izlēma, ka jaunajai brigādei ir vajadzīgs cits nosaukums. Viņš personīgi pazina žurnālisti Kristīnu Bondarenko, kura strādājusi vairākos populāros televīzijas kanālos. Kristīna un operators gandrīz mēnesi pavadīja kopā ar jauno brigādi frontē. «Mēs gribējām redzēt, kā dzīvo šie karavīri, par ko viņi runā, kāda ir viņu motivācija,» stāsta žurnāliste. Tomēr pirmie mēģinājumi radīt aizraujošu saturu bijuši neveiksmīgi.
Tad viņa iepazinās ar vienu no brigādes kaujiniekiem Viktoru Rozovu, kas civilajā dzīvē bija pieredzējis komiķis un daudzu populāru izklaides raidījumu dalībnieks. Kopā tapa jauna videodienasgrāmata. Kāds bija rezultāts? Gada laikā 3. triecienbrigādes YouTube kanāla abonentu skaits palielinājās no 183 tūkstošiem līdz miljonam. Katru video parasti noskatās 4—5 miljoni cilvēku, par spīti tam, ka YouTube cenšas ierobežot šāda veida saturu. Viņu galvenā auditorija ir 18—25 gadus veci vīrieši.
Brigādes mediju grupas darbinieku skaits pakāpeniski palielinājās, tagad viņi ir 12, tajā skaitā operatori, montāžas režisori un preses sekretārs. Lielākajai daļai citu Ukrainas armijas brigāžu nekā tamlīdzīga nav.
Daudzi vecie komandieri nemaz neuzskata medijus par svarīgu sava darba sastāvdaļu. «Es reiz aizgāju pie mūsu komandiera un teicu — uztaisīsim normālu reklāmu, paskaties, ko dara 3. triecienbrigāde! Viņš atbildēja: «Tu idiots esi? Mēs esam armija, mums PR nav vajadzīgs!»» stāsta kādas desanta brigādes virsnieks.
Tikmēr Kristīna Bondarenko, kas tagad ir 3. triecienbrigādes mediju grupas vadītāja, stāsta: «Katrs no jaunajiem vīriešiem var kļūt par varoni. Mēs parādām šo parasto puišu stāstus. Un par tādiem var kļūt arī tie, kas šos sižetus skatās.»
«Viņi ir īsti komunikācijas dievi, ja mēs runājam par mērķauditorijas izpratni un ilgtermiņa motivācijas veidošanu,» 3. triecienbrigādes pieeju komentē Vladimirs Degtjarevs, Ukrainas bruņoto spēku karavīrs ar segvārdu Pīārščiks, jo viņš 20 gadus vadījis savu komunikācijas aģentūru.
Vēl viens veids, kā popularizēt savu «zīmolu», ir pasākumi. Bet kādus pasākumus var rīkot organizācija, kas neko nepārdod un neražo, bet gan aizstāv savu valsti ar ieročiem rokās?
3. triecienbrigāde atrada risinājumu — tā rīko tikšanās ar civiliedzīvotājiem piefrontes pilsētās un atbild uz jautājumiem. Uzņemtie video ar nosaukumu Dviž vairāk gan atgādina sarunu šovu, kurā obligāts elements ir mūziķu uzstāšanās. Lielāko pilsētu bumbu patvertnēs parasti sapulcējās 500—600 viesu. Pērn notika 11 šādas tikšanās.
«Mēs radām kara modi. Karot nāksies visiem, nav jēgas slēpt galvu smiltīs. Pie tā ir jāpierod un jāsaprot, kā ar to sadzīvot. Mēs cilvēkus nebaidām, bet gan parādām, kāpēc tas ir svarīgi,» skaidro Kristīna.
Ieinteresētajiem rekrūšiem tiek piedāvāta «trieciennieka nedēļa», praktiska iepazīšanās ar brigādes ikdienu. Šis izmēģinājuma periods neuzliek nekādas saistības — ja nepatīk, var doties mājās. Taču «no desmit cilvēkiem deviņi noteikti paliek», stāsta 3. triecienbrigādes vervēšanas centra vadītājs Kijivā vecākais leitnants Dmitrijs Dorošenko ar iesauku Bomba. Divi līdzīgi centri darbojas arī Ļvivā un Dņiprā.
«Kāpēc vispārējā mobilizācija neveicas? Tāpēc, ka puiši neapzinās, kas viņus sagaida,» skaidro Kristīna. «Mūsu komunikācija veidota tā, lai pierādītu, ka uzdevums ir iemācīt jums cīnīties tā, lai mirst ienaidnieks, nevis jūs. Un mēs būsim ar jums, lai vai kas notiktu.»
3. triecienbrigādes karavīrs Vladimirs Degtjarevs paskaidro, ka viņa vienība ir izveidota no nulles, bez padomju militārās kultūras ietekmes. «Mūsu attieksme pret saviem kolēģiem ir kā NATO standartos — cilvēki ir pirmajā vietā, misijas būs vienmēr.» Šos pašus principus iedzīvināt visā armijā būtu līdzīgi kā stabilu, vecu uzņēmumu atkal padarīt par jaunuzņēmumu.
18 gadus vecais rekrūtis Artjoms, kas atgriezā no Kanādas, komentē: «Visu, ko es redzēju YouTube par brigādi, es reāli pieredzēju dzīvē. Tā ir brālība un ģimene.»
Pārmaiņu aģenti
Kas tālāk? Andrijam Bileckim un viņa kolēģiem vēl ir daudz citu ideju, kā attīstīt savu militāro «jaunuzņēmumu». Piemēram, viņi jau ir sākuši apceļot Ukrainas pilsētas un piedāvā interesentiem ar virtuālās realitātes brillēm ieraudzīt, kā frontē darbojas karavīri.
Taču visambiciozākais komunikācijas mērķis ir mēģināt atsaukt mājās tos ukraiņu vīriešus, kuri ir pametuši Ukrainu. Jau tiek gatavota pirmā Dviž tikšanās Varšavā.
«Mums ir jāpanāk, lai daļa no aizbraukušajiem vīriešiem atgrieztos Ukrainā cīnīties frontē. Mūsu interesēs ir radīt tādu komunikāciju, kas palīdzētu saprast, ka neviens viņus nesūtīs uz kaut kādu soda bataljonu,» skaidro Kristīna.
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
Komentāri (2)
Uldis.M42 12.03.2024. 11.00
Nezin, kā tur būs ar uzvaru, ja par to, ka Obama, Soross un Baidens nevarēja piedalīties Putina Uzvaras parādē Kreščatikā, vēl 2022. gada martā, kam tie jau bija pašuvuši jaunus ancukus, no amata tika patriekts, droši vien pats talantīgākais pasaulē šodien, karavadonis Zalužnijs, viņa vietā ieliekot krievu kara skolā gatavoto, kurš, pat iespējams, kopā ar Ļoņku Kalniņu un citiem krieviem dzēra šnabi un sapņoja, kā pārvērtīs ASV un ES radioaktīvā tuksnesī, krievu Sirski, kurš bija devis zvērestu krievijai, ka ir gatavs iznīcināt visu dzīvo uz Cilvēku planētas.
Saubos, vai tas, ka par bruņoto spēku runas vīru/sievu Zeļenskis ielika transvestītu, cels karavīru cīņas sparu.
Uzstādamies ANO, tā vietā, lai atgādinātu par ieroču nepietiekamību un to, ka plānprātīgais korumpētais pedofīls Baidens atsakās pildīt paša 2022. gada 9. maijā parakstīto Lendlease likumu, Zeļenskis stāsta par globālo sasilšanu, izlikdamies par pēdējo idiotu, kurš neapzinās, ka tieši Putina – Obamas karš pret Ukrainu ir viens no lielākiem globālās sasilšanas avotiem, bet viņa sieva uzstādamās sieviešu sanāksmē ASV, runā par dzimumu līdztiesību. “Saprotams”, ASV bābas ir tik debilas, ka viņām nospļauties par vairāku simtu tūkstošu krievu necilvēku nogalinātām sievietēm un bērniem.
Mans iespaids, ka sorosoīds Zeļenskis ar saviem paģeļņikiem un Obamu, Sorosu un Baidenu dala finansiālo palīdzību Ukrainai un, ka tie viņam jau ir sagatavojuši patvērumu ASV, kur legalizēs viņa miljardu, kamēr krievu necilvēki iznīcinās pēdējo ukraini un gatavosies iebrukumam Polijā, kur viņa kājslauķis Donalds Tusks un viņa organizētās noziedzības grupējums, kas izrāda atklātu naidīgumu pret Ukrainu, būs sagatavojuši labvēlīgu augsni.
p.s. Visām padibenēm, ASV marksistu, korumpantu un pederastu partijas atbalstītājiem, vēlos atgādināt, ka Baidens 2021. gadā apsolīja Putinam, ka ja ar Navaļniju kas atgadīsies, viņa atbilde būs satriecoša. Es savā jaunības naivumā iedomājos, ka tas varētu izskatīties, ka Ukraina saņemtu 10 000 norakstītus Tomahawk, ar kuriem dienas laikā no krievu varoņpilsētas Sevastopoles atstātu tikai asiņainu līdzenu lauku.
0
Sskaisle 07.03.2024. 20.08
es nezinu – man ir tik nenormāli divaina sajūta par ukrainiem – tādā nozīmē, ka es viņus idealizēju – es viņus visu laiku izjūtu ,kā mūsu strēlniekus,
vai kā antīko laiku spartiešus – Leonīda vienību
, kuri pavisam noteikti zināja tikai to, ka viņi no kaujas ar miljonīgo persiešu karaspēku dzīvi mājās nepārnāks un tomēr – viņi nevis bēga , bēguļoja , bet sapucējās, sakārtoja ieročus lai cīnītos skaisti , tīri – tīrām dvēselēm un sirdīm
Un es viņus tos ukraiņus ļoti – ar šiem spartiešiem identificēju
– cik tie ukraiņu karavīri ir pārāki par mani un mums daudziem ar to, ka mirst kaut kā tik ….. nu tik nodeldēta , tik nonivelēta šajā globālajā pasaulē – kā Dzimtene, dzimtā zeme un tās brīvība – dēļ
un kad es lasu – kā kāds noniecina Ukrainu, tās karavīru cīņu , stāsta, ka Ukrainai jāpadodas, jāatdod sava zeme varmākam – tad es to uztveru kā nodevību pret to cēlāko kas var būt – ziedot dzīvību Dzimtenei un brīvībai
gluži kā mūsu korumpantu zaimi – izzogot un iznīcinot latviešu zemi un tautu par kuru strēlnieki ziedoja dārgāko kas tiem bija – dzīvības
0