Seksualitātes un normatīvo aktu labirintos

Pēdējo dienu notikumi par un ap bērnu dzimumaudzināšanu, Tiesībsarga ziņojumu un metodiskajiem materiāliem, neļauj vairs klusēt.

Domājam, nevienam vairs nav noslēpums, ka ne skolotāji, ne treneri īsti netiek galā ar bērnu, pusaudžu un jauniešu seksuālās uzvedības izpausmēm. Neprot, nejūtas ērti un nespēj vienkārši runāt ar bērnu par seksualitāti. Par to, kas ir normāli, kas jau ir aizskaroši, kur ir robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Bieži nākas secināt, ka bērnam un jaunietim nav bijusi iespēja uzzināt, izrunāt un izprast šos jautājumus, kas vēlāk novedīs viņu pie transgresīvas jeb robežas pārkāpjošas uzvedības. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Arī pieaugušie bieži nesaprot, nezina, ir samulsuši un nav pārliecināti, kā un kad reaģēt uz šādu uzvedību, un nereti izvēlas nereaģēt vispār. Vai reaģēt pārāk asi.

Eiropā viens no risinājumiem, kas palīdz izprast un adekvāti reaģēt sarežģītās situācijās, ir Karogu sistēma, kuru profesionāļiem ieteikusi lietot Eiropas Komisija, lai novērstu bērnu, pusaudžu un jauniešu seksuālo izmantošanu un vardarbību, iedzīvinātu seksuālās tiesības, veicinātu seksuālo veselību un saņemtu kvalitatīvu izglītību par seksuālās izmantošanas riskiem un iespējām sevi aizsargāt.

Karogu sistēma ne tik vien ieviesta un 15 gadus veiksmīgi praktizēta Beļģijā, bet ar to strādā profesionāļi vairākās Eiropas valstīs, arī Igaunijas skolās un citās iestādēs.

Tāpēc atļaujiet mums ieskicēt Tiesībsarga tā arī neizprastās, bet noraidītās un neatļautās Karogu sistēmas būtību. Tajā ir  aprakstīti veselīgas seksuālās attīstības principi, lai profesionāļi spētu objektīvi novērtēt bērnu, pusaudžu un jauniešu uzvedību. Metodiskajā materiālā ir izklāstīta bērnu seksuālā attīstība no piedzimšanas līdz pilngadībai, pamatojoties attīstības psiholoģijas pētījumos, kā arī doti seši kritēriji uzvedības novērtēšanai. Metodiskais materiāls veicina diskusijas starp pieaugušajiem, palīdz profesionāļiem saprast bērna, pusaudža un jaunieša uzvedību, atbilstoši reaģēt uz to un risināt izglītojošas sarunas ar bērnu, lai nepieļautu turpmākus seksuālās uzvedības pārkāpumus.

Karogu sistēmā tiek runāts par transgresīvu jeb robežas pārkāpjošu uzvedību, nevis kaitējošu vai kaitniecisku, lai lieki “neapzīmogotu” bērnu kā kaitnieku. Šāda pieeja ļauj strādāt ar bērnu bez aizspriedumiem un palīdz viņa uzvedību mainīt, pirms tā nonāk konfliktā ar Kriminālprocesa likumu un tiek sodīta. Izglītojošas sarunas ir neizbēgamas, ja vien gribam, lai bērns patiešām izprastu savu uzvedību un spētu to mainīt. Tas nozīmē, ka brīžos, kad bērns pārkāpis robežas, pieaugušā pienākums ir reaģēt, izskaidrojot, kura uzvedības daļa ir pieņemama un kura – robežas pārkāpjoša jeb transgresīva. Jo bērnam ir jāsaprot, lai varētu savu uzvedību koriģēt. Un, jā, pieaugušais nepieciešamības gadījumā var piemērot arī ierobežojumus un aizliegumus.

Lai pāridarījumus pamanītu, nepieciešama laba profesionālā spēja analizēt uzvedību, prasme to novērot detalizēti un arī prasme vest sarunas, lai izglītotu jaunieti. Pats svarīgākais ikvienā situācijā ir ņemt vērā katra iesaistītā bērna dzīves gājumu. Nenoskaidrojot pilnīgi visus faktus, pastāv risks, ka pieaugušais interpretēs notikušo, vadoties no savām pārliecībām, attieksmēm un emocijām, nevis objektīvi.

Seksuālajā uzvedībā nekad nebūs iespējams izveidot vienotu lietošanas instrukciju visiem gadījumiem, jo tā pati par sevi ir saistīta ar atšķirīgām vērtībām, sociālajām normām, kultūras un vēsturiskajiem aspektiem, kā arī ļoti individuālu paša cilvēka pieredzi, pieaugšanas stāstu, traumām, vecāku dzīvesstāstu, bioloģiskajām atšķirībām, intelektuālajām atšķirībām, spēju pieņemt lēmumus, kā arī ētikas un morāles izpratni.

Papardes zieda speciālisti ir apmācījuši aptuveni 600 profesionāļu (skolotājus, sociālos darbiniekus, aprūpētājus) visā Latvijā, kuri pēc semināriem ir ļoti atzinīgi novērtējuši šo metodi kā palīdzošu darbā ar bērniem. Savukārt mēs esam guvuši izpratni, ar kādām situācijām un problēmām nākas saskarties reālajā dzīvē: profesionāļiem nav vārdu krājuma sarunām par seksualitāti un seksuālo uzvedību; nereti profesionāļu personīgā pieredze, emocijas, pārliecības un attieksmes neļauj nodarījumus vērtēt objektīvi un reaģēt atbilstoši; visvieglāk ir sodīt, “ielikt aiz restēm”, izolēt, aizliegt vai gluži pretēji – izlikties neredzam; pieaugušajiem ir sarežģīti runāt par seksualitāti ar bērniem, jo bērniem par šo tēmu nereti ir vairāk informācijas no sociālajiem medijiem. Turklāt iestādēs nav izstrādātas iekšējās sistēmas, vadlīnijas vai algoritmi, kas palīdzētu speciālistiem situācijās, kad nākas saskarties ar robežu pārkāpjošām situācijām bērnu vai jauniešu uzvedībā.

Protams, neviena sistēma nav ideāla, taču mēs uzskatām, ka Karogu sistēma ir noderīga un palīdzoša pedagogiem un aprūpes speciālistiem, lai labāk saprastu bērnu seksuālo uzvedību. Tā ir reāls rīks bērnu atbalstam, īpaši situācijā, kāda Latvijā ir šobrīd, kad atbildīgās institūcijas un ierēdņi līdz šim nav nodrošinājuši nekādus seksuālās izglītības metodiskos materiālus.

Par ko liecina Tiesībsarga lēmums?

Mazliet par Tiesībsarga neseno lēmumu – aizliegt Latvijā lietot Karogu sistēmu. Ar skumjām jāatzīst, ka Tiesībsargs situāciju novērtējis šauri, analizējot tikai iztulkotās grāmatas piemēru daļu, kas paredzēta diskusiju rosināšanai, bet nav iedziļinājies metodes būtībā un tās pielietošanā speciālistu apmācībās semināros. Vienlaikus Tiesībsarga atzinums parāda bīstamu tendenci Latvijas sabiedrībā, kad atbildīgās institūcijas vēlas ar regulējumu un normatīvajiem aktiem apšaubīt un kontrolēt profesionāļu darbu, radot gan valsts, gan nevalstiskajā sektorā nedrošību un bailes risināt jebkuru jautājumu, kas skar bērnu un jauniešu seksualitāti.

Tiesībsargs savā atzinumā kritizē Veselības ministriju, Bērnu aizsardzības centru (agrāko Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju), Izglītības ministriju un biedrību Papardes zieds. Apšauba speciālistu spēju mācību procesā iegūtās zināšanas integrēt praksē atbilstoši Latvijas tiesību aktiem, apšauba profesionāļu spēju apzināties savas kompetences robežas. Neuzticēšanās profesionāļiem liek apšaubīt Tiesībsarga vēlmi patiesi un dziļi izprast speciālistu un vecāku patiesās vajadzības pēc valsts atbalsta.

Par vienu secinājumu Tiesībsarga plašajā pārbaudes lietā gan tiešām prieks: secināts, ka šo vairāku desmitu gadu laikā trūkst vienotas sistēmas un ka valsts nav pietiekami rūpējusies par bērnu dzimumaudzināšanu, un šo vakuumu saviem spēkiem cenšas aizpildīt NVO. Tiesībsargs uzdevis atbildīgajām institūcijām strādāt gan pie normatīva, gan saturiskā materiāla.

Kā biedrības Papardes zieds, kura jau 30 gadus darbojas reproduktīvās veselības izglītības jomā, vadītāja es tiešām ceru,  ka šis process neapstāsies tikai pie normatīvo aktu un administratīvā rāmja izstrādes, bet tiks arī līdz būtībai – vienota materiāla izveidei. Varu apliecināt, ka Papardes zieds ar savām zināšanām, pieredzi un ekspertīzi ir gatavs līdzdarboties šāda materiāla tapšanā. Jo mēs tiešām ticam, ka kādreiz dzīvosim valstī, kurā visiem Latvijas jauniešiem būs nepieciešamās zināšanas, lai spētu dzīvot veselīgu seksuālo dzīvi un veidotu veiksmīgas, emocionāli noturīgas, no jebkādas vardarbības brīvas savstarpējās attiecības.

Taču pašreiz Papardes zieds respektēs Tiesībsarga atzinumu – nerīkos turpmākas mācības un grāmatu neizplatīs profesionāļu vidū.

Autores ir Iveta Ķelle, biedrības Papardes zieds vadītāja, un Kristiāna Kalniņa, klīniskā psiholoģe