Mēnesis kopš Igaunijā precas viendzimuma pāri. Kādi ir secinājumi?

  • Annika Arras
  • 15.02.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Pagājis mēnesis kopš Igaunija ir devusi "zaļo gaismu" viendzimuma pāru laulību reģistrēšanai, vēsturē sevi ierakstot kā vienu no pirmajām Austrumeiropas valstīm, kas pieņēmusi šādu lēmumu. Laulībā stājas ne tikai viendzimuma pāri, bet arī dažāda dzimuma partneri, kuri solidāri gaidījuši laiku, kad laulība būs pieejama visiem un netiks pozicionēta kā privilēģija.

No vienas puses, liels prieks par cilvēkiem, kuri var oficiāli apliecināt savu mīlestību un beidzot būt aizsargāti no valsts kā pāri un ģimenes, kā arī iegūt tiesības, pienākumus un iespējas kā visiem laulātajiem. Taču, no otras puses, šī nozīmīgā pārmaiņa Igaunijas sabiedrībā jāskata arī plašākā nozīmē - kā svarīgs, uz vērtībām balstīts pozicionēšanās solis mainīgu viedokļu pasaulē.

Austrumeiropas brīnumbērns

Igauņiem patīk sevi uzskatīt par Austrumeiropas brīnumu, kam izdevušās vairākas reformas, kuras ne visas Austrumeiropas valstis spējušas veiksmīgi realizēt pēc konstitūcijas maiņas pirms 30 gadiem. Ar viendzimuma laulības legalizēšanu Igaunija atkal var "izcelties" tādā pašā veidā. Kaimiņvalsts ir otrā Austrumeiropas valsts pēc Slovēnijas un pirmā no bijušās PSRS valstīm, kas legalizējusi viendzimuma laulību.

Ar šo lēmumu Igaunija pievienojas lielākajai daļai Eiropas valstu, kas pirms daudziem gadiem legalizēja viendzimuma laulības, tai skaitā visām Ziemeļvalstīm, kurām bieži igauņi cenšas līdzināties. Laulību vienlīdzība ir spēkā 35 pasaules valstīs, no kurām lielākā daļa ir Eiropā un Eiropas Savienībā. Taču vairākās valstīs Āzijā un Eiropā, tai skaitā Latvijā un Lietuvā, joprojām rit diskusijas par viendzimuma laulību legalizāciju.

Lēmums Igaunijas nākotnei

Lai arī pieņemtais lēmums galvenokārt skar cilvēku privāto dzīvi, Igaunijas pašmāju debašu intensitāte norāda uz dziļāku ietekmi uz ikvienu iedzīvotāju. Ar šo drosmīgo lēmumu Igaunijas sabiedrība parādīja sevi kā tolerantāku un iekļaujošāku - kā sabiedrību, kas pieņem dažādību un paplašina laulības aizsardzību, tiesības un pienākumus visiem pieaugušajiem, kuri vēlas precēties. Noteikti ir cilvēki, kuri pretojas šāda veida pārmaiņām un vēlētos, lai status quo saglabātos, taču, balstoties uz citu valstu pieredzi, ticu, ka šis lēmums sabiedrībā neveicinās šķelšanos vai citus revolucionārus notikumus.

Vērts atzīmēt, ka tajā pašā laikā austrumos - Krievijā - Augstākā tiesa decembrī pieņēma lēmumu starptautisko LGBTQ kustību atzīt par ekstrēmistisku organizāciju. Ikviena persona, kura veic kādus soļus vai pat izsakās par labu LGBTQ kopienas atbalstam, riskē ar kriminālsodu.

Laulības vienlīdzība ir vēl viens lēmums, kas Igauniju krasi attālina no pagātnes un pietuvina Eiropas vērtību pasaulei. Lai gan lielākā daļa Eiropas Savienības valstu šodien ir ļoti smagu lēmumu priekšā tādos jautājumos kā zaļais kurss, turpmāks atbalsts Ukrainai, imigrācija un stagnējoša ekonomika, tomēr pamatvērtības, uz kurām balstās Eiropas vienotība, netiek apšaubītas. Cilvēktiesības ir viena no centrālajām vērtībām, uz kurām balstās mūsdienu kopīgā Eiropas kultūrtelpa, un tiesības paust savu mīlestību pret partneri apprecoties, ir viena no cilvēka pamattiesībām.

Laulības vienlīdzība un drošība

No pirmā acu skatiena šis vārdu salikums var šķist absurds, taču tā nav. Valstīm ir jāatvadās no pagātnes un tām vērtībām, kas mūsdienās traucē, nevis atbalsta. Lai arī viendzimuma laulība attiecas uz privāto dzīvi, esmu pārliecināta, ka tieši šis lēmums Igaunijai ir palīdzējis no jauna veidot sevi kā progresīvu, eiropeiski domājošu sabiedrību, ar kuru vidusmēra vācietim, portugālim vai beļģim ir arvien vieglāk identificēties. Ceru, ka arī pārējās Eiropas valstis, tai skaitā Latvija, spēs novilkt “mēs un viņi” līniju, attālinot sevi no padomju pagātnes vērtībām un ieradumiem. Jo vienotāka būs mūsu izpratne par pasauli, jo kopīgākas būs mūsu vērtības, jo vieglāk katras valsts iedzīvotājiem būs saprast, kāpēc viņu kaimiņa drošība ir arī viņu pašu drošība un kāpēc mums ir jāpalīdz, kā vien varam.

 

Autore ir Miltton Latvia valdes locekle

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā