Foto - Evija Trifanova, LETA
Latvijas Ordeņu brālība (LOB) pievienojas nu jau skaļi paustajiem Latvijas iedzīvotāju protestiem pret mazo skolu slēgšanu Latvijā, kura tiek pamatota ar mērķi, kā
norāda ministre A. Čakša, “panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to.”
Mēs kā “nodokļu maksātāji” neuzskatām, ka skolu likvidēšana ir pieņemams veids, kādā risināt izglītības kvalitātes un nepietiekamā finansējuma jautājumu. Arguments, ka skolas slēdzamas, jo reģionos samazinās jauniešu skaits (no 1996. gada Zemgalē par 47% un Latgalē - 58%), tikai parāda tuvredzību šādam risinājumam, jo, likvidējot mazās skolas, jauniešu skaits vēl straujāk reģionos samazināsies.
Pirmās lauku bērniem domātās skolas nodibināja Ernsts Gliks 17. gs. otrajā pusē Alūksnes novadā - Alūksnē, Zeltiņos un Veclaicenē. Kopš tā laika līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai skolu skaits Latvijā ir audzis, bet pēdējo 15 gadu laikā skolu skaits mūsu valstī jau ir samazinājies par vairāk nekā trešdaļu.
Izglītības ministrijas ieskatā skolas, kurās ir maz bērnu, jāatstāj bez valsts finansējuma, kaut Latvijas Satversmes 112. pantā jau 1922. gadā ir ierakstīs, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību un valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, un ka pamatizglītība ir obligāta. Latvijas Ordeņu brālība uzskata, ka nedrīkst atbildību par izglītību ar veiklu manipulāciju pārlikt no valsts pienākuma uz pašvaldību pleciem. Iecere nodot skolu “nāves sprieduma” parakstīšanu pašvaldības vadītāju rokām, ir amorāla. Tikpat amorāli ir atstāt bez ievērības faktu, ka bērnu nogādāšana uz tuvāko (dažkārt 25 km attālo) skolu katru dienu nav vienkāršs uzdevums strādājošajiem vecākiem vai arī pašvaldībām – tās visas ir izmaksas, par kurām lēmuma pieņēmēji ministrijā acīm redzami nedomā. Tāpat nedomā arī par to, ka lauku bērniem apmeklēt mākslas un mūzikas skolu vai jebkuras citas nodarbības kļūs neiespējami, jo visu noteiks “transports” vai arī tā neesamība.
Ir cilvēki – ir problēmas, nebūs reģionos cilvēku – nebūs problēmu. Vai tāds ir aprēķins? Bet tādas būs sekas.
Latvijas Ordeņu brālība uzskata, ka ir jāvērtē katras atsevišķas skolas nozīmība konkrētajā teritorijā, jāveicina cilvēku atgriešanās reģionos, jāstimulē lauku vides spēja piesaistīt gudrus un darboties gribošus jaunus cilvēkus arī izglītības jomā, jārada laukos kultūrtelpa. Un to nav iespējams panākt bez skolas, bez cilvēkiem. To nav iespējams panākt bez mērķtiecīgas valsts politikas. Pietiek jau ar sasteigto un, kā redzams, arī sajukumu ienesušo reģionālo reformu, tai tūlīt sekos tikpat nepārdomāta izglītības reforma.
Latvijas Ordeņu brālības biedri visi ir saņēmuši Valsts augstākos apbalvojumus par savu darbu, par savu devumu Latvijai. Šobrīd mēs visi izsakām savu dziļu nesapratni un protestu pret sasteigtajiem un valsts ilgtspējai nedraudzīgajiem lēmumiem. Lūdzam sniegt izglītības un zinātnes ministri rakstisku skaidrojumu Latvijas sabiedrībai par to, kāda būs ilgtermiņa un vidējā termiņa ietekme kaut tikai uz vienu no Latvijas problēmām - depopulāciju, ja tiks realizēts IZM izstrādātajā ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" paredzētais, kā noteicošo kritēriju skolu tīkla veidošanā paredzot skolēnu skaitu.
Latvijas Ordeņu brālības biedru vārdā,
Domes priekšsēdētājs Juris Griķis
Vēstule pieņemta Latvijas Ordeņu brālības biedru sapulcē 2024. gada 3. februārī, Rīgā.
Biedrība “Latvijas Ordeņu brālība” vieno ļaudis, kas apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, Atzinības Krustu vai ar šo ordeņu Goda zīmi. Kā sabiedriska organizācija tā dibināta 1999. gadā.
