Vai birokrātijas mazināšana nozīmē atkāpties no normām?

Pagājušā gada 5. decembrī Ministru kabineta (MK) locekļi iepazinās ar Enerģētikas un klimata ministrijas (KEM) izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas skaidroja aktualizēta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) steidzamu iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai^[1]. Par aktualizēto NEKP, kas nozarē tika gaidīts jau kopš 2023. gada pavasara un tā aprises prezentētas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā rudenī, gan enerģētikas un saistīto nozaru spēlētāji, gan arī vides organizācijas steidz veidot pozīcijas, sociālajos tīklos tiek publicēti arī sākotnējie ekspertu vērtējumi. Līdz ar argumentētām pozīcijām par katras nozares vietu un lomu enerģētikas un klimata politikā periodā līdz 2030. gadam sabiedrība un pati nozare jau paudusi neapmierinātību attiecībā uz iztrūkstošo to iesaisti pašā NEKP aktualizēšanas procesā.

Iepazīstoties ar ziņojumā minēto, iespējams secināt, ka KEM ir pietiekami nopietni izaicinājumi. Proti, Eiropas Komisija ir paguvusi par laikā Eiropas Komisijā neiesniegtu aktualizēto NEKP uzsākt pilota (pārbaudes) lietu. Citastarp, KEM ir iezīmējusi arī aplēses par provizoriskām izmaksām, ja plāns steidzami netiktu iesniegts Eiropas Komisijā. Vēršot skatu nākotnē, daudz nopietnāk par plānošanas dokumenta laicīgu neiesniegšanu ir jāattiecas pret tām saistībām, tai skaitā noteiktajiem juridiski saistošajiem mērķiem, kas sasniedzami noteiktos termiņos un izriet no viena vai otra Eiropas Savienības tiesību akta. Un tur finanšu sankciju svars būs krietni vien iespaidīgāks.

Ziņojumā KEM ir uzsvērusi, ka Plāna projektu tā virzīs saskaņā ar attīstības plānošanas sistēmu regulējošiem tiesību aktiem. Atjaunotais NEKP tika pievienots ziņojumam kā pielikums, diskusijā valdības sēdē ieviešot skaidrību tajā, kā plānots nonākt pie gala redakcijas. Tāpēc jāuzsver, ka pašreiz aktualizēto NEKP nevar uzskatīt par valdībā jau pieņemtu politikas plānošanas dokumentu. Nākas secināt, ka KEM, saņemot no valdības deleģējumu aktualizēto NEKP iesniegt Eiropas Komisijā izvērtēšanai pirms tas nonāca saskaņošanā, atrada risinājumu, primāri, lai nekavējoši izpildītu saistības pret Eiropas Komisiju. Līdz ar to ir paredzams, ka 2020. gadā apstiprinātais NEKP zaudēs spēku un tā vietā ar jaunu MK rīkojumu šajā gadā tiks apstiprināts jaunais NEKP, nodrošinot valsts un pašvaldību institūciju pieņemto lēmumu savstarpējo saskaņotību, tai skaitā sasaisti ar finanšu plānošanu.

Atsaucoties uz nozares un sociālo partneru briestošo neapmierinātību attiecībā uz nozares līdzšinējo iesaisti, KEM līdz šā gada marta vidum steidz situāciju vērst par labu un īsteno diskusijas ar plašāku sabiedrību, tajā skaitā ar iesaistītājām nozarēm. Tāpat arī Ministru prezidente Evika Siliņa, lai koordinētu un pārraudzītu MK iecerēto darbību izpildi un mērķu sasniegšanu enerģētikas, klimata un vides jautājumos, izdevusi rīkojumu par Enerģētikas, vides un klimata jautājumu komitejas izveidi.^[2] Līdz ar to Nacionālā enerģētikas un klimata padomes darba grupās pie plāna strādā arī pārējās atbildīgās ministrijas, iesaistot nozares.

Jāņem vērā, ka informatīvie ziņojumi nerisina stratēģiskus jautājumus un atbilstoši tiesību aktiem nav uzskatāmi ne par stratēģijām, ne par plāniem, ne arī par cita veida politikas plānošanas dokumentiem. Jāuzsver, ka informatīvā ziņojuma mērķis, kā to nosaka no Attīstības plānošanas sistēmas likuma izrietošie MK noteikumi, ir sniegt valdībai informāciju vai pārskatu par MK kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par MK atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi un tajā noteikti neietver konceptuālus jautājumus. Attīstības plānošanas sistēmas regulējuma ietvaros ir diezgan skaidri definēti attīstības plānošanas dokumentu veidi un tiem visiem ir jābūt pakārtotiem gan Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, gan Nacionālajam attīstības plānam. Tomēr aizvien praksē politikas plānotāji, veidojot politikas, jo īpaši tādas, kas atrodas dalītā ES un dalībvalstu kompetencē, šo nacionālajā normatīvajā regulējumā nostiprināto normu atstāj bez ievērības. Vai politikas plānošanā prakse nenovilkt robežu starp informēšanu un politikas plānošanu nodrošina efektīvu politikas plānošanu?

Apzinoties esošo situāciju attiecībā uz NEKP atjaunošanu, KEM sociālajiem partneriem, tai skaitā nozaru asociācijām un investoriem, Saeimas deputātiem, kā arī pašvaldībām ir noteikusi pietiekami skaidru uzdevumu pirmajiem šā gada mēnešiem – koncentrēties uz KEM organizētajām diskusijām, gatavojot argumentus, pamatotus aprēķinus, apdomājot īstenojamus pasākumus ar ietekmi arī uz klimata mērķiem. Savukārt KEM un pārējām atbildīgajām ministrijām ieteicams nodrošināt šajā procesā pietiekami caurspīdīgu sabiedrības un nozares iesaisti, kas padarīs vienkāršāku oficiālo NEKP saskaņošanu atbilstoši MK noteiktajai kārtībai.

Nobeigumā, izvirzot prioritātes jaunajam gadam, vēlos vērst uzmanību, ka, ņemot vērā, ka arī “Gatavi mērķrādītājam 55” jeb Fit for 55 tiesību aktu pakotnes nacionālajā regulējumā ieviešamo prasību termiņi cieši seko viens otram un nav paredzēts ļoti ilgs normu ieviešanas laiks, iespējams, ka jāapsver, vai regulējuma ietvaros nebūtu jāvienkāršo procesi esošo ilgtermiņa un vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu aktualizēšanai vai jaunu politikas plānošanas dokumentu sagatavošanai, nodrošinot kopējo attīstības plānošanas sistēmas saskaņotu, efektīvu un elastīgu darbību. Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka tieši Latvijas interesēs ir veicināt tādu situāciju, kad privātais sektors, projektu attīstītāji, tai skaitā investori, savus biznesa lēmumus balsta uz valdības un parlamenta dokumentiem, kam ir noteikta vieta un loma kopējā valsts attīstības plānošanas sistēmā, nevis uz informatīvajiem ziņojumiem.

 

Autore ir VA Government Rud Pedersen Group vecākā interešu pārstāvības konsultante

^[1] Ministru kabineta 2023. gada 5. decembra protokollēmums “Aktualizētais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam projekts un tā kopsavilkuma iesniegšana Eiropas Komisijā izvērtēšanai” (MK prot. Nr.60/70.§)

^[2] Ministru prezidenta 2023. gada 18. decembra rīkojums Nr. 2023/1.2.1.-328 “Par Enerģētikas, vides un klimata jautājumu komitejas izveidi”