Jauniešu protests Kijivā 17. jūlijā. Foto — Scanpix
Prezidenta Volodimira Zelenska kārtējā valdības reforma radījusi politisku krīzi — ukraiņi ielu protestos pieprasa armijas modernizāciju
Baumas par to, ka prezidents meklē jaunu valdības vadītāju, klīda jau kopš pavasara. Pērn jūlijā Zelenskis bija restartējis kabinetu, piecus gadus amatā nostrādājušā tehnokrāta Denisa Šmihaļa vietā par premjeri ieliekot ekonomikas ministri Jūliju Sviridenko. Taču ziema ukraiņiem izrādījās ārkārtīgi smaga — gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi cieta no masīviem Krievijas uzbrukumiem enerģētikas sistēmai. Nākamā ziema nebūs vieglāka, tāpēc prezidents jau laikus sāka meklēt premjerministru tieši no enerģētikas sektora.
Pagājušajā nedēļā šim amatam Zelenskis izvēlējās Serhiju Korecki, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis enerģētikas biznesā, kopš 2022. gada vadīja valsts uzņēmumu Ukrnafta, bet no pagājušā gada — valsts uzņēmumu Naftogaz. Koreckim izdevās vērienīga struktūras optimizācija, un uzņēmums ne tikai veiksmīgi pārvarēja visgrūtāko apkures sezonu, bet spēja piesaistīt arī 250 miljonu dolāru kredītlīdzekļu gāzes iepirkumiem un nodrošināt stabilas degvielas piegādes. Turklāt Koreckis nodrošinājis gāzes rezervju uzkrāšanu, uzsver eksperti.
Tieši Korecka iecelšana premjerministra amatā bija iecerēta kā galvenā vēsts par valdības izmaiņām. Tomēr notikumi iegriezās pavisam citādi — cilvēki izgāja ielās, prasot atjaunot aizsardzības ministra amatā Mihailo Fedorovu (35) un atlaist Ģenerālštāba priekšnieku Oleksandru Sirski (60). Šī politiskā krīze atgādina «kartona Maidanu» pērn jūlijā, kad jaunieši sacēlās pret politiķu plānu ierobežot korupcijas apkarošanas iestāžu neatkarību. Toreiz Zelenskis pakļāvās sabiedrības un Eiropas sabiedroto spiedienam un sasteigtās izmaiņas atcēla. Tagad atkal uz spēles ir ne tikai prezidenta reputācija, bet daudz plašāks jautājums par Ukrainas armijas modernizāciju.
Inovators pret miesnieku?
Pirmie protestētāji Kijivas laukumā, kas labi redzams no prezidenta kancelejas logiem, sāka pulcēties jau dažas stundas pēc tam, kad tika izziņotas valdības izmaiņas. Daudzi bija šokā, ka aizsardzības ministra amats netiek saglabāts Mihailo Fedorovam, kurš tika iecelts tikai pirms pusgada un jau bija paspējis uzrādīt labus rezultātus sistēmas efektivizācijā. Taču prezidents ietekmīgo ministriju gribēja uzticēt bijušajam iekšlietu ministram Ihoram Klimenko. Kopumā no Sviridenko valdības 16 ministriem savos amatos palika tikai pieci.
Lai gan masu pulcēšanās kara laikā Ukrainā ir ierobežota, protestētāji ar pašdarinātiem kartona plakātiem izgāja ielās ne tikai Kijivā, bet arī citās pilsētās. Galvenokārt atkal jaunieši. Viņi prasīja saglabāt pilnvaras līdzšinējam aizsardzības ministram, kas bija deklarējis galveno principu — karā uzsvars jāliek uz droniem un robotiem, saudzējot cilvēku dzīvības. «Savās programmatiskajās intervijās ministrs solīja taisnīgu mobilizāciju un skaidrību rotācijas apstākļos. Tieši tas šobrīd ir viens no sabiedrības galvenajiem jautājumiem — kad tiks nomainīti tie, kas atrodas frontē,» sociālā psiholoģe Arina Razvadovska skaidro plašo atbalstu Fedorovam.
Kamēr protestētāji ielās skandēja atlaistā ministra vārdu, viņš sasauca preses konferenci, kurā detalizēti izklāstīja, kas ir un kas nav izdevies pusgada laikā amatā.
Fedorovs ir prezidenta komandā jau kopš viņa vēlēšanu kampaņas sākuma — toreiz Mihailo koordinēja Zelenska sociālos tīklus. 2019. gadā Fedorova vadībā tika izveidota Digitālās transformācijas ministrija, par kuras galveno produktu kļuva slavenā platforma DIA jeb «valsts tavā kabatā». Taču viņš sāka vēl citus sekmīgus projektus — Dronu armiju, starptautisko ziedojumu platformu United24 un militāro tehnoloģiju inovāciju atbalsta platformu Brave 1. Pēdējos septiņus gadus viņš bija viens no nedaudzajiem, kas saglabāja savu pozīciju valdībā. Tāpēc daudzi cerēja, ka Fedorovs arī Aizsardzības ministrijā spēs darīt brīnumus — digitalizēs visus procesus, sakārtos mobilizācijas sistēmu un armijas iepirkumus.
Ministrs pavasarī tiešām pieteica plaša mēroga armijas reformu. Viena no pirmajām iniciatīvām bija Aizsardzības ministrijas revīzija. Tās rezultātā atklājās 300 miljardu grivnu (6,7 miljardu dolāru) neatbilstoša izlietošana.
Kad preses konferencē viņam jautāja, kāpēc nav izveidojusies sadarbība ar Ģenerālštābu, ministrs atbildēja: «Sirskis nav gatavs atklāti pateikt, kas notiek. Viņš vērpj intrigas. Un tā vietā, lai domātu, kā uzvarēt Krieviju, viņš domāja, kā sašķelt Ukrainu.»
Aizsardzības ministrijas Sabiedriskās padomes vadītājs, bijušais karavīrs un aktīvists Jurijs Hudimenko stāsta, ka pusotra gada laikā, kopš viņš sadarbojas ar ministriju, Fedorovs bija jau ceturtais ministrs. «Atšķirībā no priekšgājējiem viņš ne tikai mērķtiecīgi sāka izskaust korupciju, bet arī izstrādāja asimetriskā kara vīziju — kā uzvarēt Krieviju ar mazākiem, bet efektīvāk izmantotiem resursiem. Pats galvenais — viņš solīja saudzēt cilvēkus.»
Savukārt par Sirski runā, ka ģenerālis gatavs par rezultātu maksāt jebkuru cenu. Viņa atbalstītāji slavē Sirska vadīto Kijivas aizstāvēšanu 2022. gadā un veiksmīgo pretuzbrukumu Harkivas apgabalā. Sirskis ir pieredzējis štāba ģenerālis, kas spēj vadīt liela mēroga operācijas un nevairās no sarežģītiem lēmumiem. Tomēr pat viņa atbalstītāji atzīst, ka attieksme pret personālu ir skarba. Oponenti kritizē viņu par Bahmutas aizsardzību un dažām operācijām Doneckas apgabalā, kur personāla zaudējumi bija nesamērīgi lieli. Nežēlīgās attieksmes dēļ viņu mēdz saukt par «miesnieku» vai «Ģenerāli 200» (ar skaitli 200 armijā apzīmē kritušos).
«Ģenerāļus, kas ir Sirska līmenī, Ukrainā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem,» saka pazīstamais brīvprātīgais, fonda Atgriezies dzīvs dibinātājs Vitālijs Deineha. Tomēr viņš atzīst, ka Sirska pieeja īsti neatbilst mūsdienu karam, kurā izšķirošu lomu spēlē droni un zemākā līmeņa komandieru operatīvā iniciatīva.
Pēc Fedorova atlaišanas tieši Sirskis kļuva par galveno sabiedrības kritikas mērķi. Redzot protestus, prezidents Zelenskis veica plašas konsultācijas ar augstāko militāro vadību. Arī Sirskis spēra neierastu soli — publicēja bloga ierakstu, kurā detalizēti skaidroja savu pozīciju un atvainojās, ja viņa skarbums ir aizvainojis. Pirmdien izplatījās neoficiāla informācija, ka lēmums par Sirska atlaišanu ir jau pieņemts, tomēr oficiāls paziņojums nāca tikai otrdien vēlu vakarā. Par jauno virspavēlnieku Zelenskis izvēlējies ģenerālmajoru Mihailo Drapatiju (44), kurš tiek vērtēts kā efektīvs jaunākas paaudzes komandieris.
Kļūda var būt liktenīga
Zelenskim šī krīze ir nopietns pārbaudījums. Līdz šim visi nozīmīgie personāla lēmumi — gan komandiera Valerija Zalužnija atlaišana, gan daudzās izmaiņas valdībā — nebija radījuši ilgstošus protestus vai atklātu konfliktu valdošās komandas iekšienē. Fedorova atlaišana ir unikāls izņēmums.
«Šī atlaišana var kļūt par vienu no Zelenska lielākajām kļūdām,» saka vēsturnieks Jaroslavs Hricaks. «Runa nav par to, ka jāizvēlas starp diviem cilvēkiem. Izvēle ir starp divām pieejām — starp padomisko, kurā cilvēki ir vienkārši izejmateriāls, un NATO pieeju, kurā karavīra dzīvība ir galvenā vērtība.»
Pazīstamais brīvprātīgais Sergejs Sternenko, kura fonds apgādā Ukrainas vienības ar droniem, kļuva par Fedorova ārštata padomnieku Aizsardzības ministrijā. Viņš ir pārliecināts, ka ministra dienas bija skaitītas, tiklīdz viņš sāka pastiprināt konkursu noteikumus un kontrolēt Ģenerālštāba iepirkumus, lai mazinātu korupciju. Viņaprāt, aiz Fedorova atlaišanas stāv ilggadējais prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks un vēl daži deputāti, kuriem ir ciešas saiknes ar konkrētiem dronu ražotājiem. Jāatgādina, ka pats Jermaks zaudēja amatu un ir apsūdzēts par koruptīvi iegūtu 460 miljonu grivnu (9,12 miljoni eiro) atmazgāšanu.
«Tas ir smags trieciens prezidentam arī tāpēc, ka viņš atlaida efektīvu ministru un sev uzticamu cilvēku, kamēr Ukrainā nav plaša rezervistu soliņa ar spējīgiem vadītājiem, kuri varētu ieņemt aizsardzības ministra amatu,» saka vēsturnieks Hricaks. Viņš šaubās, ka Zelenskis šoreiz piekāpsies sabiedrības spiedienam un atjaunos Fedorovu ministra amatā. Prezidents piedāvāja atlaistajam ministram ietekmīgu posteni Nacionālajā drošības padomē — atbildību par militārajām inovācijām, ko daži pat tulkoja kā paaugstinājumu. Tomēr Fedorovs atteicās. Un viņš nav vienīgais, kas šoreiz nepakļaujas Zelenska plānam. Atlaistā premjerministre Sviridenko, ko prezidents vēlējās nozīmēt par vēstnieci ASV, atteicās no šī piedāvājuma. Arī iekšlietu ministrs Klimenko, kas nevēlas stāties aizsardzības ministra amatā.
Prezidents Zelenskis bija vēlējies nostiprināt valdību, taču tā vietā ir radījis krīzi un sabiedrības nemierus. Lai gan parlaments kā aizsardzības ministra pienākumu izpildītāju jau apstiprinājis ģenerālmajoru Jevheņiju Hmaru (viņš savulaik vadīja Čūsku salas atbrīvošanu un piedalījās unikālās dronu operācijas Zirnekļtīkls plānošanā), sabiedrības protesti nerimstas.
* Rakstu sērija Karš Ukrainā pieejama brīvpieejā ar AS Latvijas finieris atbalstu. #KopāParUkrainu
