Iveta (39) izmisīgi lūdza palīdzību valstij, taču neviens viņu nespēja pasargāt — 16. aprīlī mammas un jaunākā dēla acu priekšā viņu nogalināja bijušais dzīvesbiedrs. Vajātājs un slepkava Leons Rusiņš joprojām nav atrasts. Pārdzīvotais ir salauzis Ivetas mātes veselību, bet dēliņu tagad audzina radu ģimene
Kad rīta pusē ierodos pie Janas*, dzīvoklī klusināti skan televizors, bet citādi valda miers. Taču koridora plauktos glīti sarindotie apavi un istabā virs rakstāmgalda piekārtais alfabēts liecina, ka šeit mīt vairāki bērni. Ģimenei, kurā jau aug trīs atvases, kopš aprīļa pievienojies sešgadīgais Rihards*. Jana ar vīru uzņēmusies rūpes par Ivetas jaunāko dēlu.
Jana tikko pārnākusi mājās pēc diennakts dežūras. Par spīti negulētajai naktij, viņa ir gatava runāt par pēdējo gadu notikumiem, kas sagriezuši dzīvi kājām gaisā.
Jana iepazinās ar Ivetu jau sen, pirms gadiem divdesmit, kad sāka draudzēties ar viņas brālēnu, savu tagadējo vīru. «Mēs nebijām sirdsdraudzenes. Aizņemtības dēļ varējām pat pusgadu netikties, nesazvanīties. Bet satiekoties allaž priecājāmies, viena otru redzot.»
Iveta bija kluss un mierīgs cilvēks, ne tāds «ballīšu zvērs kā mēs citi», nosmaida Jana. Laiku pa laikam Iveta ar bērniem ciemojās pie Janas, vasarās brauca uz ģimenes lauku mājām. Kopā ar mammu apkopa nelielu dārziņu. Ivetai gan vairāk patika rokdarbi. Jana ar apbrīnu stāsta par Ivetas smalki izšūtajām krāšņajām gleznām. Izņem no glabātavas lielu kartona kasti un pārcilā tajās saliktās lentītes, krāsainu filcu, matu sprādzes un citas lietas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.