Arvien karstāk iet pasaulē, un es nedomāju tikai termometra vasarīgos rādījumus. Izraēla masīvi bombardē Irānas kodolprogrammas objektus, Teherāna atbild ar triecieniem pa Telavivu un citām pilsētām, un arī Latvijai nākas organizēt pilsoņu evakuāciju no nāves draudiem Tuvo Austrumu peklē.
Tikmēr kārtējā gruvešu kaudze kūp deviņstāvenes vietā Kijivā, ko Krievija turpina masīvi bombardēt, kamēr Putins nebeidzamos zvanos ar Trampu karina uz ausīm makaronus par miera sarunām. Tramps ir varens, arī ausis viņam lielas, un Putina melu katls neizsmeļams.
Ko šādos apstākļos NATO samits Hāgā nākamnedēļ spēs izlemt par mūsu kopējo drošību? Skaidrs, ka ieguldījumi aizsardzībā jāpalielina, bet tāpat skaidrs, ka ASV prezidenta luncināšanās ap Krievijas diktatoru ir milzīgs robs mūsu drošības lietussargā, ko nevar tik vienkārši aizlipināt ar eiro, zlotiem vai kronām. Tomēr jādara vismaz tas, ko spējam kontrolēt, — mērķtiecīgi jāstiprina savi bruņotie spēki un ciešā sadarbība ar NATO partneru vienībām. Šajā žurnālā lūkojam, kā veicies mūsu vadītajai Dronu koalīcijai, kas apgādā Ukrainu. Un kā pašu armija apgūst dronu tehnoloģijas, kas kļuvušas par visefektīvāko ieroci karā. Varu jau pačukstēt, ka latvieši atkal izcēlušies — radījuši jaunu elektronikas risinājumu, kas sola taktisku revolūciju frontē, jo krievi pret to esot bezspēcīgi.
