Droši vien daudziem autovadītājiem kādreiz ir gadījies uzzināt, ka ceļš ir apledojis, tikai pēc tam, kad, nospiežot bremzes pedāli, auto nez kāpēc turpina slīdēt uz priekšu. ECB ir izdarījusi daudz, lai bremzētu inflāciju, bet “auto” vēl slīd un tagad ir vērošanas laiks. Kad un kā auto apstāsies, vai pa ceļam nenoslāps motors, tas vēl ir atklāts jautājums. Pēc ECB vērtējuma, “iekšzemes cenu spiediens saglabājās paaugstināts, galvenokārt straujā algu pieauguma un produktivitātes krituma dēļ”.
14 . decembrī, otro sapulci pēc kārtas, ECB vadība nolēma procentu likmes nemainīt. Tika publicētas arī svaigākās IKP un inflācijas prognozes un, ja inflācijas prognožu korekcija nedaudz uz leju ir laba ziņa, tad sliktā ziņa ir kārtējā IKP datu koriģēšana uz leju gan 2023., gan 2024. gadam, jo “turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju. Eirosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme”.
Pretstatā ASV centrālās bankas sapulcei, ECB vadība vispār nav diskutējusi par procentu likmju pazemināšanas jautājumu. Šajā sakarā jāpiemin 13. decembra ASV FRS sapulces rezultāts – procentu likmes netika mainītas, bet lēmēji signalizēja, ka nākamajā gadā varētu būt trīs procentu likmju pazeminājumi. ASV procentu likmju prognozes dažas reizes gadā tiek apkopotas, aptaujājot ASV FRS vadītājus, bet tas ir tikai viedoklis un dzīve var ieviest nopietnas korekcijas.
Ar lielu sajūsmu šādus centrālo banku lēmumus uztvēra akciju tirgi. Bezdarbs pieaug, ekonomikas izaugsme vāja, procentu likmes ļoti augstas – kur pamats priekam?
Jāatzīmē, ka centrālo banku sapulču vidū ar pārsteigumu šonedēļ izcēlās Norvēģijas centrālā banka, kura ceturtdien diezgan negaidīti (likmju paaugstināšanas prognozētāji bija mazākumā) paaugstināja kronas bāzes likmi par 25 bāzes punktiem (no 4,25% uz 4,50%). Tagad arī Norvēģijas CB būs pievienojusies “higher for longer” pulciņam, jo, pēc centrālās bankas vadītāja sacītā, procentu likme, visticamāk, kādu laiku tiks turēta pie 4,5%.
Procentu likmju griesti ir aiz muguras
Ilgtermiņa procentu likmes ir strauji devušās zemākos līmeņos, kas ļauj ar lielu pārliecību runāt par to, ka procentu likmju griesti ir aiz muguras, ja vien nenotiek kas ārkārtēji negaidīts inflācijas laukā. Tomēr ir sajūta, ka tirgus nepamatoti uzvedas tā, it kā gaidītu 2009. gada atkārtošanos. Patlaban ir citādāk (ceru, ka nenāksies šos vārdus vēlāk nožēlot). Nevienā nozarē nav samilzušas nepārvaramas problēmas. Jā, atsevišķos segmentos ir lielākas vai mazākas problēmas, bet nav milzīgs bankrotu vilnis, nav milzīgu zaudējumu vērtspapīru tirgos, nav bezdarba straujas pieaugšanas, ir saglabājusies investoru apetīte ar lielām atlaidēm iegādāties grūtībās nonākušos uzņēmumus un kopumā lielai daļai investoru šis gads bijis lielisks gan obligāciju, gan akciju tirgū. Ar to gribēju teikt, ka vēl ir vismaz krietni par agru sapriecāties par strauju procentu likmju pazemināšanos. Gribētu piekrist ECB, ka šis ir datu gaidīšanas un vērošanas laiks, jo negatīvas ziņas mijas ar pozitīviem pārsteigumiem (daudzi, piemēram, šogad ASV prognozēja recesiju, bet rezultāts ir daudz labāks par gaidīto).
Veroties Euribor grafikos, redzam, ka garāko termiņu procentu likmju līknes liecas uz leju, kas atspoguļo tirgus dalībnieku viedokli par ECB uzvedību nākamajā gadā, bet īstermiņa likmes turēsies ECB depozīta likmes tuvumā tik ilgi, cik uz vietas stāvēs pati ECB.
Ilustrācija 1. Dažādu termiņu Euribor procentu likmju un ECB depozīta procentu likmes izmaiņas 2023. gadā.
Ilustrācija 2. ECB aktīvu un banku ECB depozītu apjomu izmaiņas kopā ar ECB depozītu likmi.
Ilustrācija 3. Eirozonas valstu valdību obligāciju indikatīvi ienesīgumi.
Naudas kontos paliek arvien mazāk
Lai arī plaši tiek runāts par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos (algu kāpums pret inflāciju), ne viss ir tik skaisti, kā rāda ekonomikas dati. Skatoties Latvijas banku noguldījumu datus, redzam, ka naudas Latvijas iedzīvotāju kontos pēdējos pāris mēnešos līdz oktobrim bija mazāk nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, bet inflācija joprojām ir ar plusa zīmi. Šis ir svarīgs rādītājs, kurš ietekmēs gan mazumtirdzniecības, gan PVN ieņēmumu, gan ekonomikas izaugsmes rādītājus nākamajos mēnešos. Tā kā Covid nekur nav pazudis un no jumtiem sāk krist arī lāstekas, novēlu visiem sargāt savu veselību un naudas plūsmu! Priecīgu svētku sezonu!
ECB vadība par procentu likmēm atkal lems 25. janvārī Frankfurtē, bet ASV FRS nākamā sapulce būs 30./31. janvārī.
Ilustrācija 4. Aktuālās un vēsturiskās ECB IKP un inflācijas prognozes.
Ilustrācija 5. Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu izmaiņas gada laikā līdz 2023. gada oktobrim.
Ilustrācija 6. Gada inflācijas vēsture eirozonā un Latvijā līdz 2023. gada novembrim.
Ilustrācija 7. Kā tirgus ceno 3 mēneša procentu likmi gadu uz priekšu (3 mēnešu FRA – forward rate agreement likmes).
Autors ir SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs
Pagaidām nav neviena komentāra