Mūžīgais jautājums — kad roboti atņems mums darbu?

Pilnīgi iespējams, ka pēc gadiem 10 vai 15 šāda raksta autors būs kāds viedais palīgs Gvido vai mākslīgā intelekta avatars Marika, jo tie spēs uzrakstīt jebkādu Ir Nauda publikāciju labāk un ātrāk nekā jebkurš Latvijas žurnālists. Turklāt pilnīgi bez maksas. Ko tas nozīmē? To, ka pārmaiņas jau kļuvušas neizbēgamas: robotizācija aizvien vairāk pieņemas spēkā. Bet — vai cilvēki sāk atpalikt? Ko mēs darīsim, kad roboti patiešām atņems mums darbu? Un kurš jau tagad ir riska grupā?

Vai varam paļauties uz robotu solījumiem? Dīvains jautājums, vai ne? Tomēr, ja ticam šovasar Ženēvā mākslīgā intelekta attīstībai veltītajā samitā AI for Good prezentētajam robotam medicīnas māsai Greisai, «roboti strādās kopā ar cilvēku un atbalstīs viņu it visā, nevis atņems tam darbu». Vai esi par to pārliecināta, viņai pārjautāja Bens Gercels, robotu ražotājs no uzņēmuma SingularityNET. Atbilde bija apstiprinoša.

Kā gan robots vispār var kaut ko solīt, jūs vaicāsit. Patiesībā mākslīgais intelekts ir sistēma, kurai ir līdzīga domāšana kā cilvēkam. Proti, atsevišķos gadījumos tā var darboties un reaģēt līdzīgi kā cilvēki. Oficiāli šāda zinātnes nozare radās 1956. gadā — vasaras seminārā Hanoverā ASV, ko sarīkoja četri amerikāņu zinātnieki: Džons Makartijs, Mārvins Minskis, Nataniels Ročesters un Klods Šenons. Pagāja desmitiem gadu, tehnoloģiju attīstība piedzīvoja strauju izrāvienu, bet tas, ar ko mūs biedēja pagājušā gadsimta 60. gados, joprojām nav piepildījies — nekāda robotu sacelšanās nav notikusi.

Tomēr atviegloti nopūsties un pārstāt satraukties par draudīgajām prognozēm, ka mākslīgā intelekta straujās attīstības un robotizācijas dēļ tuvākajos gados darbu zaudēs miljoniem cilvēku, arī nav pamata. 

Pēc domnīcas Nākotnes institūts (Institute for the Future) datiem, vairāk nekā 95% uzdevumu ražošanā jau šodien efektīvāk spēj veikt mākslīgais intelekts, roboti un pat parasts personālais dators.

Investīciju bankas Goldman Sachs prognoze liecina, ka pilnīgai automatizācijai pēc brīvpieejas mākslīgā intelekta sistēmas ChatGPT parādīšanās pie apvāršņa ir pakļauti 300 miljoni darbavietu. Bankas analītiķi raksta, ka ChatGPT un citu ģeneratīvā mākslīgā intelekta formu attīstība radīs «ievērojamus satricinājumus» darba tirgū. ASV, pēc viņu vērtējuma, šīs tehnoloģijas attīstība nekādi neskars tikai 30% strādājošo.

Goldman Sachs ziņo, ka vislielākajam riskam zaudēt darbu būs pakļauti juristi un administratīvais personāls. Mākslīgais intelekts drīzumā spēs veikt tādus uzdevumus kā nodokļu deklarācijas aizpildīšana mazam uzņēmumam, sarežģīta apdrošināšanas gadījuma izvērtēšana vai nozieguma vietas skrupuloza dokumentēšana. Toties ģeneratīvais mākslīgais intelekts netiks izmantots delikātākiem uzdevumiem, piemēram, tiesas sprieduma pieņemšanai, pacienta statusa pārbaudei reanimācijā vai starptautiskās nodokļu likumdošanas izpētei. Šīs sarežģītākās lietas paliks cilvēku pārziņā. Vismaz pagaidām.

Pierastas bailes

Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko atzīst, ka saprot cilvēku bažas par darba zaudēšanu robotu un mākslīgā intelekta ieviešanas dēļ. Cilvēces vēsturē līdzīgas bailes ir bijušas vienmēr, taču izrādījušās nepamatotas. «Atcerēsimies industriālo revolūciju, kas sākās Anglijā 18. gadsimta 40.—80. gados un tikai pēc tam izplatījās citās Eiropas valstīs un ASV. Arī tolaik daudziem šķita, ka pāreja uz industrializētu sabiedrību radīs satricinājumus darba tirgū, jo roku darbu pilnībā sāka aizstāt ar iekārtām. Bet kas galu galā notika? Iekārtas parādījās, bet darbavietu kļuva vēl vairāk. Cilvēki pielāgojās, parādījās jaunas specialitātes, kurās bija jāprot vadīt mašīnas un arī izstrādāt tās. Tagad būs tas pats,» viņš uzskata.

Agris Ņikitenko piebilst, ka robotus, kobotus (kolaboracionāls robots — automātiska ierīce, kas var strādāt kopā ar cilvēku dažādu produktu radīšanai vai ražošanai) vai mākslīgo intelektu uztvert kā ienaidnieku ir pilnīgi nepareizi. «Tas drīzāk ir jūsu draugs vai kolēģis, kurš vienmēr ir blakus, palīdzēs, ieteiks un paveiks to darbu, ko jums vairs negribas darīt,» viņš saka. 

Ņemsim par piemēru tipiskus sekretāra uzdevumus birojā. «Kāpēc cilvēkam būtu jātērē laiks, piemēram, e-pasta vēstuļu apstrādei un šķirošanai? Vai kaut kādu standarta formulāru aizpildīšanai. Vai atbildēšanai uz telefona zvaniem ārpus darba laika un sapulču stenografēšanai. To visu var izdarīt mākslīgais intelekts, bet sekretārs šajā laikā var nodarboties ar tādām lietām, kas pagaidām nav atrisināmas ar standartizētu procesu palīdzību,» skaidro Ņikitenko.

Veikali bez kasieriem

Pirms dažiem mēnešiem iegāju kādā Igaunijas lielveikalā. Kases ir, bet neviena kasiera. Pie manis pienāca tirdzniecības vietas darbinieks un paskaidroja, ka kasieru te vairs nav, tikai pašapkalpošanās automāti.

Lai gan arī Latvijā lielākajos mazumtirdzniecības tīklos pircējiem ir pieejamas pašapkalpošanās kases, darbojas arī ierastās — ar kasieriem. Tieši tirdzniecība ir joma ar vislielāko nodarbināto skaitu (2021. gadā no visiem darbiniekiem, kas bija nodarbināti Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, tirdzniecības sektorā strādāja vairāk nekā piektā daļa, izpētījis Lursoft), turklāt tieši šajā nozarē jūtams vislielākais darba roku deficīts. Šķiet, te būtu jābūt vismasveidīgākajām izmaiņām robotizācijas ziņā.

«Atklāšu noslēpumu — drīz arī Latvijā parādīsies vairāki veikali bez kasieriem,» atzīst Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. «Būtībā mums nav citas izvēles, kā ieguldīt naudu automatizācijā.»

Kādi procesi tirdzniecībā jau ir automatizēti? Pēc Krūzīša teiktā, agrāk noliktavas darbinieks gāja starp plauktiem un ar rokām skaitīja preču atlikumu, taču tagad tas viss tiek darīts elektroniski. Jebkurš tirdzniecības uzņēmums tendēts pēc iespējas samazināt fizisku darbu.

Arī Gatis Romanovskis, Hansab direktors, uz Ir Nauda jautājumu par nozarēm, kurās pašlaik visaktīvāk notiek tehnoloģiskās izmaiņas, kas saistītas ar mākslīgā intelekta ieviešanu, uzreiz piemin mazumtirdzniecību.

Viņa vadītais bizness nodarbojas ar iekārtu un programmatūru integrāciju un piedāvā uzņēmumiem dažādus inovatīvus risinājumus. «Mazumtirdzniecības nozare šobrīd aktīvi pāriet uz elektroniskajām uzskaites sistēmām un pavadzīmēm. Tajās viss notiek acumirklī un tiešsaistes režīmā atšķirībā no vecās manuālās metodes. Vēl viens virziens ir preču pakomāti, kas uzstādīti pie veikaliem. Cilvēks var pasūtīt preci internetā, samaksāt un, pat neieejot veikalā, vienkārši izņemt to no skapīša,» viņš stāsta.

Tiesa, jautājums par šādiem risinājumiem nepieciešamajām investīcijām joprojām ir ļoti aktuāls. Tās ir gana nopietnas, tāpēc ne visas inovācijas jau tagad ir redzamas patērētājam, saka Krūzītis. «Jebkurš uzņēmums vērtē, vai tas pašlaik ir izdevīgi, vai varbūt var pagaidīt pāris gadus, kad konkrētā tehnoloģija kļūs lētāka un ātrāk atmaksāsies,» viņš stāsta. Tagad atļauties pilnīgu automatizāciju un robotizāciju var tikai ļoti lieli un turīgi uzņēmumi.

Piemēram, interneta tirdzniecības gigants Amazon šoruden paziņoja, ka paplašina sadarbību ar robotizēto risinājumu ražotāju Agility Robotics un savos pasūtījumu apstrādes centros aizvien vairāk izmantos viņu veidotos humanoīdos robotus Digit. Šie roboti spēj izpildīt visas tās pašas darbības, ko iepriekš veica cilvēki. Arī atdarināt pirkstu kustības (no tā arī nosaukums, digit — pirksts, latīņu val.). Ja eksperiments izrādīsies veiksmīgs, divkājainie roboti nākotnē spēs aizstāt vismaz
450 tūkstošus kompānijas noliktavu darbinieku.

Robotpavāra veiklās rokas

Pagājušā gada nogalē McDonald’s atvēra savu pirmo automatizēto restorānu, kurā mašīnas veic visus pakalpojumus, kas saistīti ar pasūtījumu pieņemšanu un ēdienu piegādi. Šis jaunievedums nekavējoties izraisīja vētrainu reakciju sociālajos tīklos. Cilvēki ir sadalījušies divās pretējās nometnēs: vieni priecājas par pakalpojuma kvalitāti, bet citus uztrauc, ka roboti atņems darbu miljoniem cilvēku.

Sabiedriskā ēdināšana patiešām ir viena no nozarēm, kam eksperti prognozē robotu uzbrukumu. Apdraudēti ir desmitiem profesiju — sākot no pavāriem un beidzot ar ēdiena piegādātājiem. Pašlaik Rīgas ielās var sastapt neskaitāmus pārtikas piegādātājus uz velosipēdiem, un viegli iedomāties, ka pēc dažiem gadiem tos būs nomainījuši roboti. Pa Tallinas ielām jau tagad veikli pārvietojas pārtikas piegādes robotiņi, kas pēc skata atgādina aukstuma kastes uz riteņiem.

Līdzīgus prototipus jau pāris gadus Stokholmā veiksmīgi testē Tele2 sadarbībā ar pārtikas piegādes zīmolu Foodora. Pieslēdzoties Tele2 5G tīklam, viņu veidotais robots Doora spēj uztvert apkārtni, komunicēt un tādējādi pielāgoties situācijai, lai nodrošinātu preču autonomu piegādi uz mājām. Šāds robots spēj pārvadāt līdz 20 kilogramiem smagu kravu un pārvietoties ar ātrumu seši kilometri stundā.

Mosulas pilsētā Irākā jau darbojas restorāns White Fox, kurā ēdienu apmeklētājiem atnes (precīzāk — atved) runājoši viesmīļi  roboti. Bet Rīgā pirms aptuveni pusotra gada jaunuzņēmums Roboeatz atklāja ēstuvi, kur ēdienu gatavo roboroka.

Roboeatz 2018. gada janvārī nodibināja Konstantīns Korčjomkins un Jānis Poruks. Viņi apgalvo, ka viena roboroka spēj aizstāt 4—6 cilvēkus, tādējādi ievērojami samazinot darbaspēka izmaksas.

Ēdināšanas jomā, tāpat kā tirdzniecībā, tieši darbaspēka trūkums ir galvenais iemesls idejām par vispārēju robotizāciju. Turklāt nemitīgi pieaugošā darbaroku vērtība, kā dēļ krītas biznesa rentabilitāte, spiež šīs jomas uzņēmumus meklēt aizstājēju cilvēkresursiem.

To pašu teicis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons. 2018. gadā viņš nāca klajā ar ideju daļu personāla aizstāt ar robotiem un pat aizbrauca uz Vāciju, lai pētītu šo jautājumu. Tomēr šis process nav lēts, tāpēc pagaidām tīkla robotizācija atlikta uz nenoteiktu laiku.

Rutīna — ne cilvēkiem

Rodas iespaids, ka jautājums par investīcijām robotos un mākslīgajā intelektā ir viens no galvenajiem Latvijas uzņēmēju dienaskārtībā. Neviens no aptaujātajiem biznesmeņiem nesaskata draudus tam, ka Latvijā tūkstošiem cilvēku paliks bez darba. Pagaidām situācija ir tieši pretēja — tūkstošiem darbu trūkst darītāju. Šo vietu varētu ieņemt dažādi automatizēti risinājumi. Tiem nav jāmaksā alga, nav vajadzīga veselības apdrošināšanas polise un motivācijas programma, viņi netenko un nedodas pīppauzēs, nestrīdas ar priekšniecību, turklāt darbu dara precīzi.

Pats galvenais — roboti ir gatavi paveikt vienkāršu fizisku darbu, kādu lielākā daļa cilvēku vairs nevēlas.

Pēc inženieru biroja un iekārtu ražotāja Peruza valdes priekšsēdētāja Roberta Dlohi teiktā, ražošanas un pakalpojumu sektora robotizācija Latvijā jau ir mūsu realitāte. Un arvien biežāk rodas situācijas, kad rutīnas darbs tiek nodots algoritmiem, bet cilvēks pieslēdzas tad, kad rodas kādas neskaidrības vai problēmas. «Pēc pieredzes teikšu — ne visur nepieciešama automatizācija,» viņš paskaidro. «Visbiežāk ražošanas uzņēmumi vērtē iespējas robotizēt ļoti rutinētus, pat primitīvus darba posmus. Parasti šādā darbā nav daudz pievienotās vērtības, tomēr tas prasa zināmu precizitāti un izpildes kvalitāti.»

Piemēram, zivju liemeņu sagatavošana. Peruzas radītais aparāts veikli satver zivteli ar dzelzs spīlēm, izķidā to, ātri apgriež spuras, galvu un izkārto liemeņus pa dažādiem groziem. Šādu iekārtu pasūtītāji ir zivju pārstrādes uzņēmumi visā pasaulē. Jā, to var darīt arī ar rokām, bet kāpēc, ja ir roboti?

Tomēr ne vienmēr robotizācija ir lietderīga no izmaksu viedokļa. «Kopā ar uzņēmējiem mēs izskatām ieguvumus. Cik izmaksās iekārta, kādiem darbiem tā nepieciešama. Ja ļoti vienkāršiem, rutīnas — tas ir viens stāsts. Ja sarežģītākiem — pavisam cits. Jāņem vērā, ka viesstrādnieku vietā uzņēmums tiešām var izmantot robotus, bet tik un tā būs nepieciešams vismaz viens labs speciālists — mehatroniķis. Bet ar šādiem kadriem Latvijā ir liela problēma,» saka Dlohi.

Vēl viena nianse — strādniekus var novirzīt jebkuram darbam. Šodien — pie konveijera, rīt — noliktavā. Savukārt ar robotu, kas kalibrēts konkrētas darbības veikšanai, tā nevar. «Ņemot vērā to visu, pilnīgi iespējams, ka, piemēram, viesstrādnieki, proti, lētais darbaspēks, šajā posmā ir izdevīgāks nekā investīcijas automatizācijā,» saka Dlohi.

Interesanti, ka tieši šo apstākli Pri­meksa vadītājs Jānis Ošlejs min kā pret­argumentu darba tirgus atvēršanai. Proti, viesstrādnieki konkurēs ar ražošanas automatizācijas procesiem, un to nedrīkst pieļaut. Intervijā Latvijas Radio Ošlejs skaidroja, ka tā ir ne tikai Latvijas problēma, tā notiek visā pasaulē. 

Kā piemēru viņš minēja Floridu — štats ekonomiskā ziņā daudz zaudējis pēc revolūcijas Kubā, kurai sekoja mazkvalificētu darbinieku pieplūdums no salas. «Man ir daudz draugu uzņēmēju, ar kuriem sarunājos. Viņi saka: man grupā ir tāds pats uzņēmums Norvēģijā, tur mēs izmantojam robotus, bet Latvijā — kāpēc? Te ir lētāk maksāt cilvēkiem algu.»

Kur tad ņemt naudu robotizācija­i? Gatis Romanovskis teic, ka Latvijā šiem mērķiem pieejami Eiropas fondi, kas domāti digitalizācijas investīcijām. «Tehnoloģijas, protams, nav lētas. Bet jāsaprot, ka šo tehnoloģiju vērtība krīt nevis katru gadu un pat ne katru mēnesi, bet katru dienu! Protams, ir standartizēti risinājumi, kas nav dārgi un pieejami pat nelieliem uzņēmumiem. Taču ir arī individuāli risinājumi, kas pielāgoti konkrēta uzņēmuma vajadzībām, — tas maksā dārgāk. Un to pagaidām var atļauties tikai lielas kompānijas,» saka eksperts.

Virtuālais asistents 

Jebkurai automatizētai līnijai ir vajadzīgs cilvēks, tā nestrādā neatkarīgi, tā tik un tā ir jāapkalpo, jāseko līnijas darbam, skaidro Dlohi. Tāpēc uzņēmumiem būs jāalgo attiecīgi speciālisti. Par noteicošo kļūst eksperta un robota sadarbība, kurā robots veic fizisko daļu, bet intelektuālo, proti, lēmumu pieņemšanu, situācijas izvērtēšanu, veic cilvēks.

Eksperti ir pārliecināti, ka automatizācija un robotizācija, un mašīnas sadarbība ar cilvēku var mainīt veselas nozares. Jau runāts par tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un apstrādes rūpniecību, bet kādas jomas un profesijas vēl piemeklēs transformācija? Kādus darbus cilvēks pilnībā nodos robotu rokās?

«Tā ir programmēšana, lai cik dīvaini tas izklausītos,» skaidro Agris Ņikitenko, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns un profesors. «Runa ir par to, ka mākslīgais intelekts pilnībā spēj veidot un piepildīt mājaslapas uzņēmumiem, sastādīt vienkāršas programmas, veidnes. Tie ir juridiskie pakalpojumi, piemēram, datu analīze, to apstrāde. Tā ir medicīnas joma, kas attiecas uz ārstu asistentiem. Tā ir mūsdienu mūzikas, tekstu radīšana, tulkojumi — tātad radošs darbs. Un, protams, tie ir tērzēšanas roboti jeb čatboti, kas jau veiksmīgi tiek izmantoti Latvijā.»

«Runa drīzāk ir par palīdzību cilvēkam, nevis viņa darba aizstāšanu. Mēs taču zinām, ka uzņēmumi nemitīgi sūdzas par darbinieku trūkumu vienkāršos amatos, kuros jāveic rutīnas darbs. Virtuālie asistenti atbrīvo laiku, samazina vajadzību pēc papildu personāla. Un dara to ātri. Čatbots uzreiz atbild uz ziņojumu, 24 stundas diennaktī,» stāsta Tildes starptautiskā biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš. 

Kompānija ilgstoši strādā mašīntulkošanas un valodas tehnoloģiju jomā un jau izveidojusi vairāk nekā 100 virtuālo asistentu Latvijas uzņēmumiem un organizācijām. Cik noderīgi biznesam ir virtuālie asistenti, un vai tie tiešām var aizstāt cilvēka darbu?

Pēc Kauliņa teiktā, virtuālais asistents spēj sniegt atbildes uz simtiem zvanu dienā — atbildēt uz vienkāršiem bieži uzdotiem jautājumiem par to, kur iespējams saņemt pakalpojumu, atgādināt par kavētiem maksājumiem vai pieņemšanu pie ārsta, kā arī namu pārvaldē pieņemt iesniegumus un pieteikumus avārijas darbiem. Vidēji tērzēšanas robots var aizstāt 2—5 pilnas slodzes darbiniekus. «Piemēram, Uzņēmumu reģistra čatbots apkalpo aptuveni 30% no visiem ienākošajiem zvaniem,» saka eksperts. «Tātad trešo daļu no cilvēkresursiem, kas iepriekš sēdējuši pie telefona, iespējams novirzīt kādu sarežģītāku problēmu risināšanai.» Cilvēkam tas nozīmē jaunus izaicinājumus, kas saistīti ar pārkvalifikāciju, ar jaunu prasmju apguvi.

Un Latvijai tieši šis izaicinājums ir liela problēma. Kā novērojis Agris Ņikitenko, Latvijas pozīcijas digitalizācijas ziņā ir gluži cienījamas un pat labākas nekā daudzviet Eiropā, taču digitālā pratība ir diezgan viduvēja. Kā reiz pajokoja Latvijā pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs: «Bērni, mācieties radīt robotus, vai arī viņi atņems jums darbu!»

Var secināt, ka nākotnes speciālists ir cilvēks, kurš orientēsies vairākās jomās, regulāri un ātri mācīsies jauno. Kad mākslīgais intelekts elpo pakausī, ar vidēja līmeņa speciālista zināšanām var vairs nepietikt.

Revolūcijas nebūs

Turpmākajos gadu desmitos cilvēku masveida nomaiņa pret robotiem nenotiks, pārliecināts ir Rinalds Sluckis, tehnoloģiju jomas uzņēmējs un Digital Mind vadītājs. Jau aizvadītās desmitgades vidū bija prognozes, ka pēc desmit gadiem ceļus piepildīs bezpilota automašīnas un taksometru vadītāji paliks bez darba, viņš atgādina. Tomēr tā nenotika.

Vēsture pierāda, ka šis process ir daudz sarežģītāks. Labs piemērs ir bankomāti — iekārtas, kas projektētas, lai strādātu cilvēka vietā. Pirmo reizi bankomāts tika prezentēts 1970. gadā, bet jau 90. gadu beigās bija plaši izplatīts. Bet bankas nekur nepazuda. Tieši pretēji — banku darbinieku skaits tikai pieauga, jo, pateicoties bankomātiem, atvērt banku filiāles kļuva lētāk.

Patiesībā tikai viena profesija kopš mākslīgā intelekta un automatizācijas uzplaukuma tiešām atzīta par izzudušu. 2010. gadā par automatizācijas upuri oficiāli kļuva liftnieka arods.

Ar katru nākamo desmitgadi skatījums uz robotizācijas iespējām mainās, uzsver Sluckis. «Agrāk šķita, ka roboti būs pieprasīti tikai kaut kādiem smagiem monotoniem darbiem, taču tagad uzskati ir mainījušies,» viņš saka. 

«Izrādījās, ka vienkāršs darbaspēks joprojām ir pietiekami lēts, bet augsti kvalificētu, dārgu darbaspēku ir jēga nomainīt pret robotiem. Piemēram, programmēšanā. Jau tagad, veidojot vienkāršas programmas, pilnīgi iespējams izmantot mākslīgo intelektu, tādējādi aizstājot piecus vienkāršus programmētājus. Bet jebkura, pat vidusmēra programmētāja darbs tik un tā ir dārgs.»

Raugoties 20—30 gadu perspektīvā, prognozes kļūst pavisam fantastiskas. Tiek prognozēts, ka roboti veiks ne tikai smagos rutīnas darbus, bet apdraudēs arī radošās profesijas.

«Agrāk likās, ka radošās profesijas nevar aizstāt ar mākslīgo intelektu, taču tagad redzam, ka tas ir pilnīgi iespējams,» saka Kaspars Kauliņš. «Piemēram, jau tagad mākslīgais intelekts var uzrakstīt gana labu reklāmas tekstu, diezgan labi pārtulkot tekstu no vienas valodas uz otru, un šīs tehnoloģijas tikai turpina attīstīties.» Protams, pat labam mašīntulkojumam, visticamāk, vēl nepieciešami cilvēka labojumi. «Vai, piemēram, jūsu profesija — žurnālists. Nezinu, vai es jūs sarūgtināšu, bet jau tagad futbola spēles apskatu tīri ciešami var uzrakstīt mākslīgais intelekts, kur nu vēl vienkāršas ziņas vai laika prognozi.»

Par žurnālistu bēdīgo likteni runā arī Rinalds Sluckis. Tomēr cilvēki joprojām vairāk uzticēsies žurnālistiem, jo robots, vācot informāciju interneta plašumos, ne vienmēr spēj atšķirt viltus ziņas no patiesības un veikt faktu pārbaudi.

Speciālisti mierina — kamēr roboti turpina radīt tikai pēc uzdotajām instrukcijām un nav iemācījušies iziet ārpus noteiktu priekšrakstu rāmjiem, radošajām profesijām nekas nedraud.

Arī roboti kļūdās

Taču nedrīkst apiet vēl kādu būtisku jautājumu — arī roboti var pieļaut kļūdas. Bet kurš kļūdas gadījumā uzņemsies atbildību? Robota ražotājs? Tā īpašnieks? Vai tas, kurš to pārvalda?

Par šo problēmu novembra sākumā konferencē LBAS Darba tiesību forums runāja Stella Kaprāne, Njord Law juriste, Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas lektore. «Šobrīd Latvijā mākslīgais intelekts un autonomās tehnoloģijas tiek uzskatītas par tiesību objektiem, nevis subjektiem. Tomēr gan Latvijā, gan pasaulē kopumā trūkst skaidru un atklātu procedūru attiecībā uz mākslīgā intelekta lēmumu pieņemšanas gaitu, lēmumiem nepieciešamo datu un informācijas atlasi, lēmumu apstrīdēšanas kārtību, satura rediģēšanas nosacījumiem, kā arī aktuāls joprojām ir jautājums par atbilstoša likumdošanas regulējuma izstrādi mākslīgā intelekta jautājumos, tajā skaitā par tā rīcības atbildību,» viņa skaidro. 

Ko tas nozīmē praksē? Pieņemsim, ka mākslīgais intelekts pēc noteiktiem kritērijiem veic personāla atlasi konkrētai pozīcijai uzņēmumā. Viņa aprēķinam ir ļoti skaidri un ārkārtīgi pragmatiski kritēriji, kas neņem vērā cilvēcisko faktoru. Tāpēc «aiz borta» var nonākt, piemēram, sievietes pēc dekrēta atvaļinājuma vai kādas citas darbinieku kategorijas. Proti, tie darbinieki, kuri pēc robota algoritmiem nav piemēroti šim darbam.

Vēl viens piemērs. Roboti glābēji vairs nav zinātniskās fantastikas filmu varoņi, tā ir realitāte. Bet pēc kādiem kritērijiem vadīsies robots, ja nonāks izvēles priekšā — glābt bērnu vai, teiksim, pieaugušu cilvēku ar lielākām izredzēm izdzīvot? Vai ir jāņem vērā šo cilvēku vecums? Vai veselības stāvoklis? Tie visi ir ārkārtīgi sarežģīti jautājumi, par kuriem pilnīga vienprātība vēl nav panākta nevienā valstī.

Bet kuram tad būs jāuzņemas atbildība kļūdas gadījumā? Vai pat jāstājas tiesas priekšā. Agris Ņikitenko atzīst, ka atbildes uz šiem jautājumiem pagaidām nav. «Dažādas kompānijas šodien to risina atšķirīgi, bet, ja jūs man lūgsit pateikt, kā tas jārisina, es jums nevarēšu atbildēt.» Jo likumdošana, kas regulētu mākslīgo intelektu, arī Eiropas Savienības līmenī šobrīd ir tikai izstrādes stadijā.

Gatis Romanovskis piekrīt, ka nozares attīstība buksē likumdošanas robu dēļ. «Pieņemsim, ka ielas kamera fiksē pārkāpumu un mākslīgais intelekts ir spējīgs uz negadījuma vietu izsaukt policiju. Bet kas notiks, ja mākslīgais intelekts kļūdīsies? Kas uzņemsies atbildību par viltus izsaukumu? Šādi juridiski neatrisināti jautājumi ļoti traucē nozares attīstībai.»

Bez cilvēka neiztikt

Iespējams, tieši tāpēc, ka robotizētie risinājumi joprojām nespēj darboties neatkarīgi no cilvēka, pret to darbu ir zināma skepse un piesardzība gan uzņēmumu vadītāju līmenī, gan vienkāršās ikdienas sarunās. Pagaidām lielākā daļa cilvēku tos uztver drīzāk kā palīgus, ko nepieciešams rūpīgi pieskatīt, ne kā konkurentus.

Piemēram, mākslīgais intelekts var ģenerēt tekstus un ilustrācijas satura redaktoram, bet tie ne vienmēr atbilst sākotnējam pieprasījumam. Algoritms var sniegt ārstam īsu slimības anamnēzi un pat veikt vienkāršu diagnostiku, bet aizstāt speciālistu pilnībā nevar. Starp citu, saskaņā ar aptaujām tieši pret robotiem un mākslīgo intelektu medicīnas jomā cilvēki ir noskaņoti īpaši skeptiski, lai gan iespēja, ka mākslīgais intelekts pieļaus kļūdu, ir pavisam niecīga.

Lieta tāda, ka robots neņem vērā individuālās īpatnības — viss, ko tas dara, ir ļoti vienādots un prasa pārbaudi. Turklāt cilvēkam joprojām ir vissvarīgākā loma mākslīgā intelekta pastāvēšanā — viņš to rada, māca un kontrolē.

Visbeidzot — lai gan roboti jau ir iemācīti runāt, dziedāt, atbildēt uz jautājumiem un pat jokot, cik «cilvēcīga» būs šāda saskarsme? Vai audzinātājs robots spēs nomierināt raudošu bērnu, psihoterapeits neirotīkls — izrādīt empātiju pret pacientu, bet krīzes zvanu centra neirotīkls darbinieks — atrunāt zvanītāju no pašnāvības? Daži eksperti uzskata, ka galvenā problēma būs nevis izstrādāt tehnoloģijas, kas spēj reālistiski imitēt cilvēku saskarsmi, bet gan to attieksme pret cilvēkiem un empātijas potenciāls.

Profesijas, kuru darbu mākslīgais intelekts ietekmējis visvairāk
Zvanu centra operators
Tulks
Korektors
Grafiskais dizainers
Satura redaktors
Ārsts

Profesijas, kurās roboti var pilnībā aizstāt cilvēku tuvāko 10 gadu laikā
Apsargs
Konveijera strādnieks
Pastnieks
Grāmatvedis
Zvanu centra operators
Kasieris un citas

Mirstošas profesijas
Ārsts
Ilustrators
Programmētājs
Popmūzikas izpildītājs
Rakstnieks
Šifrētājs un stenogrāfs

Kurš ir riska zonā?
Eksperti uzskata, ka nākotnē vispirms izzudīs profesijas, kas saistītas ar vienas un tās pašas darbības atkārtošanu. Monotonu darbību veikšanu, kas prasa ne tik daudz kvalifikāciju, cik uzmanību, piemēram, fotogrāfiju apstrāde, tekstu korektūra, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu kontrole, dokumentu noformēšana.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem