Kurp lidoja Kariņš ar speciālajiem avioreisiem?

Pirms vairāk kā nedēļas Saeimas Pieprasījumu komisija noraidīja opozīcijas Apvienotā saraksta (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem laikā, kad viņš bija valdības vadītājs. AS vēlējās zināt, kurp valdības vadītājs ar delegācijām devies laikā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim, kad tika izmantoti regulārie avioreisi 35 pārlidojumos un 18 speciālie lidojumi.

Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS) norādīja, ka deputāti nav saņēmuši no Valsts kancelejas izsmeļošu atbildi uz visiem jautājumiem, piemēram, par pasažieru skaitu katrā reisā, kāds ir bijis ekonomiskais pamatojums, kādi ir precīzie galamērķi u.c.

Lai iegūtu skaidrību, Ir uzdeva jautājumus Valsts kancelejai un piektdien saņēma informāciju par Kariņa lidojumiem šajā laikposmā. No 2021. līdz 2023.gadam bijuši 18 lidojumi ar komercreisiem un izmaksas atkarībā no pārlidojumu un delegācijas locekļu skaita svārstījušās no 14 337 eiro līdz 49 950 eiro. Reisi apmaksāti no Valsts kancelejai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Speciālos reisus organizējusi ceļojumu aģentūra, ar ko Valsts kanceleja pēc cenu aptaujas rīkošanas ir noslēgusi līgumu par komandējumu nodrošināšanu, informēja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone. 

Skaidrojumā minēts, ka 2021.gadā vēl pastāvēja Covid-19 ierobežojumi pasaulē, kas ietekmēja arī avionozari – tā vēl nebija atgriezusies pie tādas lidojumu intensitātes, kāda bija pirms pandēmijas. 

Savukārt 2022.gadā Covid-19 pandēmija vēl nebija beigusies, kad notika jauns globāls satricinājums – Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, skaidro Jirgensone. Tā ietekmē Ministru prezidenta darba kārtībā pieaudzis ārvalstu vizīšu skaits, notika papildu sanāksmes gan Eiropadomē, gan citur, lai operatīvi vienotos par atbalstu Ukrainai un Krievijas sankcionēšanu.

Publicējam pilnu informāciju par 18 komercreisiem, kuru Ir sniedza Valsts kanceleja.

2021. gadā:

•       7. maijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Portu, kur 7. un 8. maijā norisinājās neformālā Eiropadome. 8. maijā bija reiss atpakaļ uz Latviju. Delegācijā Ministru prezidentu pavadīja divi Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi Ārlietu ministrijas pārstāvji un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 45 000 EUR.
•       5. oktobrī Ministru prezidents vadīja Krīzes vadības padomes sēdi un Ministru kabineta sēdi, pēc kuras uzreiz devās uz neformālo Eiropadomi Ļubļanā, kas notika 5. un 6. oktobrī. 6. oktobrī Ministru prezidents atgriezās Rīgā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi Ārlietu ministrijas pārstāvji un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 33 200 EUR.
•       10. novembrī Ministru prezidents kopā ar diviem Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem, Ārlietu ministrijas pārstāvi un Valsts drošības dienesta pārstāvi no Rīgas devās uz Berlīni, lai tiktos ar  Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Bundestāga CDU/CSU parlamentārās grupas vadītāju Ralfu Brinkhausu un Portugāles premjerministru Antonio Kostu un visu jauno Vācijas koalīciju veidojošo partiju pārstāvjiem augstā līmenī. Atgriešanās bija tajā pašā dienā. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Ministru prezidents jau piedalījās piemiņas pasākumā Brāļu kapos, godinot Latvijas brīvības cīnītājus. Regulāro lidojumu pieejamība apgrūtināta. Izmaksas: 27 000 EUR.
•       1. decembrī Ministru prezidents kopā ar četriem Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem, vienu Ārlietu ministrijas pārstāvi un Valsts drošības dienesta pārstāvi no Rīgas devās uz Parīzi, lai tiktos ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Atgriešanās bija tajā pašā dienā. Izmaksas: 39 600 EUR. Šī bija nozīmīga divpusēja vizīte, pirms Francija pārņēma prezidentūru ES. Bija būtiski runāt par NATO lomu, Krievijas draudiem Eiropas drošībai u. c. jautājumiem. Tikšanās laiks tika stingri noteikts no uzņemošās puses, un to nebija iespējams mainīt, lai pielāgotos regulāro lidojumu laikiem. Vizītes ietvaros bija arī atsevišķa tikšanās ar OECD vadītāju. 

2022. gadā:

•       19. janvārī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Varšavu, kur tikās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki. Šī vizīte bija nozīmīga reģiona drošībai. Bija sarežģīta situācija uz Baltkrievijas robežas, un tika saņemta arī ASV izlūkošanas informācija par plānoto Krievijas Federācijas uzbrukumu Ukrainai – tāpēc strauji tika organizēta vizīte uz Varšavu, uz ko bija problemātiski iegādāties biļetes uz regulāriem reisiem. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, viens Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Atgriešanās bija tajā pašā dienā. Lidojumi izmaksāja 26 000 EUR.
•       10. februārī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Šī Baltijas valstu pārstāvjiem bija pirmā tikšanās ar jaunievēlēto kancleru. Vācija Krievijas uzbrukuma Ukrainai priekšvakarā skaidri paziņoja par drošības garantijām Baltijas valstīm (NATO 5. pants) un skaidri iezīmēja, ka uzbrukumam Ukrainai sekos asa Rietumu reakcija. Arī šeit uzaicinājums uz tikšanos bija ar īsu brīdinājumu, kad nebija vairs iespējams iegādāties biļetes uz regulāro reisu nepieciešamajā datumā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Atgriešanās bija tajā pašā dienā. Izmaksas: 31 470 EUR.
•       17. februārī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Briseli, kur tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu; šajā datumā Ministru prezidents piedalījās arī Eiropas Savienības-Āfrikas Savienības samitā. 18. februārī Ministru prezidents tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un pēc tikšanās atgriezās Rīgā. Šajā laikā reisi uz Briseli vēl nekursēja ar tādu regularitāti, kādu pamazām jau bija izdevies atjaunot uz citiem galamērķiem. Attiecīgi, lai delegācija vajadzīgajā laikā nokļūtu Briselē, bija nepieciešams izmantot speciālo reisu. Delegācijā bija divi Ministru prezidenta biroja pārstāvji un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 28 050 EUR.
•       10. martā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Parīzi, kur no 10. līdz 11. martam norisinājās neformālā Eiropadome; Ministru prezidents Rīgā atgriezās 11. martā. Šīs neformālās Eiropadomes laikā tika lemts par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, un Latvijas Ministru prezidents iestājās stingrā pozīcijā par šī statusa piešķiršanu, kas sekmēja Ukrainai pozitīvu lēmumu nākamajās sarunās. Delegācijā ar Ministru prezidentu bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, divi Ārlietu ministrijas pārstāvji un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Atgriešanās 11. martā. Izmaksas: 44 150 EUR.
•       14. martā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Londonu, kur 14. un 15. martā piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu līderu sanāksmē un tikās ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu; atgriešanās bija 15. martā. JEF līderu sanāksmē tika runāts par ātro reaģēšanas spēku spējām ierasties krīzes situācijā, pirms vēl NATO spējusi noreaģēt. Šis ir būtisks formāts Baltijas valstu drošībai, īpaši nozīmīgi tas bija jau uzreiz pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. 14. un 15. marta sanāksmes rezultātā nākamā JEF līderu sanāksme veiksmīgi tika noturēta Rīgā 2022. gada decembrī. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās četri Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 42 960 EUR.
•       2. jūnijā Ministru prezidents tikās ar Slovākijas premjerministru Edvardu Hēgeru un piedalījās augsta līmeņa konferencē “Globsec 2022 Bratislava Forum”. Došanās uz Slovākiju bija ar regulāro reisu (no Amsterdamas, kur Ministru prezidents iepriekšējā dienā bija piedalījies Eiropas Tautas partijas kongresā un ar vairāku valstu un valdību vadītājiem pārrunājis drošības situāciju Eiropā, Krievijas īstenoto karu Ukrainā un atbalstu Ukrainai). Atgriezties no Bratislavas ar regulāro reisu nebija iespējams; nākamais regulārais reiss būtu pieejams tikai nākamās dienas vakarā no Vīnes, tāpēc atgriešanās tika organizēta tajā pašā dienā ar speciālo reisu. Delegācijā ar premjerministru kopā devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, viens Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 14 337 EUR.
•       14. jūnijā Ministru prezidents atgriezās Rīgā no Hāgas, uz ko savukārt ar komercreisu bija ieradies no vizītes Spānijā, uz kuru došanās arī bija komercreisā. Hāgā Ministru prezidents tikās ar ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un vairāku NATO sabiedroto valstu un valdību vadītājiem. Šajā formātā Latvijas Ministru prezidents bija vienīgais aicinātais no Baltijas valstīm; bija ģeopolitiski nozīmīgi piedalīties šajās sarunās, kur notika arī gatavošanās Latvijai svarīgajam NATO samitam Madridē. Izmaksas: 29 500 EUR. Delegācijā trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis.
•       30. augustā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Kopenhāgenu, kur piedalījās Baltijas jūras valstu samitā. Samits iepriekš tika plānots Bornholmā, bet divas dienas pirms pasākuma lidostas darbinieku streika dēļ tika pārcelts uz Kopenhāgenu; došanās uz Kopenhāgenu notika pēc MK sēdes, atgriešanās Rīgā tajā pašā dienā – 30. augustā. Samitā uzmanība bija pievērsta Baltijas jūras valstīm – kā tām pēc iespējas labāk pārvarēt enerģētisko atkarību no Krievijas un līdz ar atjaunojamo energoresursu attīstību stiprināt savu enerģētisko neatkarību un noturību. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 37 400 EUR.
•       4. septembrī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Berlīni, lai tur piedalītos Baltijas valstu premjerministru sanāksmē, tiktos ar Vācijas politiķiem un Frīdriha Hajeka fonda starptautiskās balvas pasniegšanas ceremonijā saņemtu fonda piešķirto starptautisko balvu par brīvā tirgus ekonomikas konsekventu aizstāvību, īstenojot uz tirgu orientētu ekonomikas un budžeta politiku. Atgriešanās Rīgā tajā pašā dienā – 4. septembrī. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Lidojumu pieejamība atbilstoši paredzētai programmai – apgrūtināta. Izmaksas: 42 600 EUR.
•       6. oktobrī Ministru prezidents no Rīgas devās uz Prāgu, kur piedalījās Eiropas politiskās kopienas sanāksmē un tikās ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu. 7. oktobrī Prāgā notika neformālā Eiropadome, pēc kuras Ministru prezidents atgriezās Rīgā. Delegācijā ar premjerministru kopā devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 36 250 EUR. Izmantojot regulāros reisus, šis komandējums būtu aizņēmis četras dienas, t.i., divas papildu dienas.

2023. gadā:

•       17. martā Ministru prezidents no Žešuvas (Polijā) atgriezās Rīgā pēc vizītes Ukrainā, kur bija ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas premjerministru Denisu Šmihalu, lai pārrunātu turpmāko nepieciešamo atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas integrācijas centienus Eiropas Savienībā un NATO. Uz Varšavu tika lidots ar regulāro reisu; lai nonāktu Ukrainas galvaspilsētā, tika izmantots autotransports un vilciens, savukārt atpakaļceļā līdz Polijai tika izmantots vilciens. No Polijas nebija iespējama atgriešanās ar regulāro reisu konkrētajā dienā, tāpēc no Žešuvas tika izmantots speciālais reiss. Vizītes datums tika vairākkārt mainīts un pieskaņots Ukrainas puses uzņemšanas iespējām. Izmaksas: 20 205 EUR. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās četri Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un divi Valsts drošības dienesta pārstāvji.
•       1. jūnijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišiņevā. Samita norises laikā Kišiņevas lidosta tika slēgta regulārajiem reisiem. Atgriešanās Rīgā notika tajā pašā dienā. Kopā ar Ministru prezidentu darba vizītē devās trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 35 383 EUR.
•       20. jūnijā Ministru prezidents pēc valdības sēdes vadības devās uz Londonu, kur piedalījās divpusējās tikšanās un 21. jūnijā – Ukrainas atjaunošanai veltītā konferencē. Regulārie reisi nebija pieejami pēcpusdienā, kas ļautu ielidot pirms programmā paredzētās tikšanās. Atgriešanās Rīgā bija ar regulāro reisu. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji, Ārlietu ministrijas pārstāvis un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 30 775 EUR.
•       17. jūlijā Ministru prezidents no Rīgas devās uz ES-CELAC (Latīņamerikas un Karību valstu kopienas) trešo samitu, kas norisinājās 17. un 18. jūlijā Briselē. ES-CELAC samitā piedalījās un Briselē ieradās 62 valstu līderi – 29 ES dalībvalstu un ES institūciju līderi un 33 Latīņamerikas un Karību valstu valdību vadītāji, kas rada papildu drošības un loģistikas prasības. Organizatoriski samits bija ļoti komplicēts, praktiskā informācija un programma tika mainīta vairākas reizes un precizēta pat norises dienā, ņemot vērā daudzu Latīņamerikas un Karību valstu pēdējā brīža sniegto loģistikas informāciju. Tas savukārt radīja arī izmaiņas samita kopīgajā un līdz ar to arī Latvijas Ministru prezidenta vizītes programmā. Samita sagatavošanas vizīte, ko organizēja Padomes Ģenerālsekretariāta protokols, notika pirms samita – sestdienā, 15. jūlijā. 18. jūlijā Ministru prezidents atgriezās Rīgā. Delegācijā bija trīs Ministru prezidenta biroja pārstāvji un Valsts drošības dienesta pārstāvis. Izmaksas: 49 950 EUR.

 

Bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums par speciālo avioreisu izmantošanu

“Pēdējā laikā sabiedrībā interesi un jautājumus ir radījusi informācija par izdevumiem saistībā ar speciālo reisu izmantošanu laikā, kad pildīju Ministru prezidenta amata pienākumus.

Speciālu reisu izmantošana ir dārgs pakalpojums, izmaksas par vienu lidojumu visai delegācijai sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro, un ir saprotami, ka rodas jautājumi – vai tiešām šādu pakalpojumu izmantošana valdības vadītāja darbā ir nepieciešama un attaisnojama. Jāuzsver, ka ārvalstu vizītes pamatā tika rīkotas ar komercreisu palīdzību – kad tie nebija pieejami, to pieejamība bija ierobežota, vai arī nokļūšana līdz galamērķiem bija loģistiski sarežģīta, ņemot vērā uzņemošās puses drošības un protokolāros uzstādījumus, tika izmantoti speciālie reisi.  

Valdības vadītāja darbs ir intensīvs, atbildība ir par visas valdības darbu, par premjerministra uzmanību konkurē iekšpolitiski un ārpolitiski jautājumi. Mana stingra pārliecība ir, ka Ministru prezidentam ir jāieņem aktīva loma Latvijas ārpolitikas veidošanā. Latvijas kā mazas un atvērtas demokrātijas interesēs ir būt draudzīgās attiecībās ar iespējami plašu valstu loku pasaulē, jo īpaši Eiropā. Latvijai jābūt pilnvērtīgi pārstāvētai un klātesošai starptautiskajās sanāksmēs, kur notiek lēmumu pieņemšana par jautājumiem, kas ietekmē mūsu drošību, labklājību un ekonomisko attīstību. Ministru prezidents pārstāv valsti Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmē, Eiropadomē, kā arī no šī gada un turpmāk – NATO samitā. 

Laikā, kad pildīju Ministru prezidenta amata pienākumus, pasaule piedzīvoja divus milzīgus satricinājumus – Covid-19 pandēmiju un Krievijas karu Ukrainā. Abi šie satricinājumi radīja nopietnus aviosatiksmes traucējumus, komercreisu pieejamības pilnīgu vai daļēju pārrāvumu. 

Pandēmijas laiks bija milzīgs izaicinājums mums visiem, ko sekmīgi pārvarējām. Brīdī, kad šķita, ka esam jau tikuši pāri pandēmijai un atgriežamies normālā dzīvē, nāca jauns satricinājums – 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga uzbrukumu Ukrainai. Sākoties karam, būtiski pieauga ārpolitikas loma, arī manā darbā. Mūsu darbības mērķi – atbalsts Ukrainai, Latvijas drošības stiprināšana un Krievijas savaldīšana. Latvija vēl pirms kara sākuma paguva aizsūtīt uz Ukrainu pretgaisa aizsardzības raķetes Stinger, konsekventi ir sniegusi visa veida atbalstu, un esmu personīgi aktīvi iestājies ES līderu sarunās par Ukrainas ceļu uz ES.

Gadu gaitā, esot premjerministra amatā, man ir izveidojušās labas attiecības ar daudzu Eiropas Savienības valstu un valdību līderiem, tādēļ izmantoju iespēju tieši kontaktēties ar viņiem, doties vizītēs un ES līderu organizētos pasākumos. Esmu gan apmeklējis, gan uzņēmis Latvijā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Spānijas premjerministru Pedro Sančesu, Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, Apvienotās Karalistes premjerministrus Borisu Džonsonu un Riši Sunaku. Nereti vizītes tika organizētas pēdējā brīdī, nebija paredzams to ilgums, tādēļ, dodoties tajās, tika izmantoti speciālie reisi. 

Piekrītu, ka vienmēr ir iespējams pilnveidot procedūras, šajā gadījumā procedūru, kādā augstākajām valsts amatpersonām ir iespējams izmantot speciālo reisu pakalpojumus un kāds ir tam atvēlamo līdzekļu apjoms.

Uzskatu, ka ar savu darbību ārpolitikā esmu audzējis mūsu valsts lomu Eiropas Savienībā un NATO, kā arī sekmējis Latvijas valsts drošības stiprināšanu. Pieņemot kritiku un ieteikumus politiskās darbības pilnveidošanai, turpināšu darbu Latvijai un sabiedrībai.”