Valsts kanceleja
- Intervija
- 27.01.2025.
- Aivars Ozoliņš
Kariņš: Mēs šaujam sev kājā
- Intervija
- 22.01.2025.
- Aivars Ozoliņš
«Mēs šaujam sev kājā»
- Intervija
- 06.11.2024.
Mums ir laba riska apetīte
- Pusdienās
- 21.08.2024.
- Baiba Litvina
«Esmu novērtēts»
- Viedoklis
- 27.06.2025.
Kā birokrātijas mazināšanā izkļūt no apburtā loka?
Viena no Latvijas premjerministres Evikas Siliņas šā gada martā izsludinātajām valdības restarta prioritātēm bija - mazināt birokrātiju par 25% procentiem.
- Intervija
- 27.01.2025.
- Aivars Ozoliņš
Kariņš: Mēs šaujam sev kājā
Bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš nebija runājis ar medijiem kopš pagājušā gada vasaras. Augusta beigās viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un paziņoja, ka aizejot no politikas, 1. septembrī kļuva par vecāko padomnieku starptautiskā konsultāciju firmā
- Intervija
- 22.01.2025.
- Aivars Ozoliņš
«Mēs šaujam sev kājā»
Krišjānis Kariņš uzskata, ka Jaunā Vienotība ir atkāpusies no saviem principiem un valdība ved valsti nepareizā virzienā
- Intervija
- 06.11.2024.
Mums ir laba riska apetīte
Premjerministre Evika Siliņa gaida rezultātus no satiksmes ministra, aizstāv atbalstu airBaltic un skaidro nākamā gada galvenos uzdevumus
- Viedoklis
- 23.10.2024.
Ar inovāciju pret ārstu deficītu: kā motivēt, nevis piespiest?
Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka nākamās desmitgades laikā tagadējais darbspējas vecuma ārstu skaits Latvijā samazināsies par 39%. Latvijai nav problēmu sagatavot ārstus; problēma ir panākt, lai jaunieši izvēlētos valstij vajadzīgo specialitāti un praktizētu tur, kur to visvairāk vajag. Jaunie ārsti gandrīz 10 gadus ir cīnījušies par to, ka Latvijā jāatceļ prasība valsts rezidentūras studentiem obligāti atstrādāt trīs gadus valsts un pašvaldību iestādēs. Tas liek uz problēmu paskatīties plašāk: kā jaunos ārstus nevis piespiest, bet ieinteresēt strādāt tur, kur tas ir nepieciešams?
- Pusdienās
- 21.08.2024.
- Baiba Litvina
«Esmu novērtēts»
Ar secinājumu «nostājoties pret sistēmu, tevi vienkārši samaļ» amatu jūlijā pēc disciplinārsodīšanas atstāja līdzšinējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Vai viņa pēctecis Raivis Kronbergs, līdzšinējais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, saņēmis kādus politiskos uzstādījumus?
- Komentārs
- 17.07.2024.
- Aivars Ozoliņš
Grēki un āži
- Radars
- 17.07.2024.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 10.11.2023.
Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot?
- Viedoklis
- 28.10.2021.
Kārtējā mājsēde ir rezultāts “infodēmijai” un sabiedrības vājajām spējām tai pretoties
- Komentārs
- 17.07.2024.
- Aivars Ozoliņš
Grēki un āži
Kariņa lidojumu lieta liek vērtēt arī politiķu un ierēdņu attiecību kultūru
- Radars
- 17.07.2024.
Radars Latvijā
Satversmes tiesa pasludināja, ka Satversmei atbilst likuma norma par izglītību tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs, savukārt atzina par Satversmei neatbilstošu normu, ka tikai noteiktu valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides Jūrmalā.
- Aktuāli
- 25.11.2023.
Kurp lidoja Kariņš ar speciālajiem avioreisiem?
Pirms vairāk kā nedēļas Saeimas Pieprasījumu komisija noraidīja opozīcijas
- Viedoklis
- 10.11.2023.
Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot?
Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti, ka spētu atpazīt manipulācijas informatīvajā telpā un neuzķerties uz krāpniecību un viltus ziņām. Tiesa, pašvērtējums parasti ir labāks nekā īstenība, un valsts pārvaldi šādi dati tikai priecētu, jo sabiedrības noturība ir viens no centrālajiem pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.
- Viedoklis
- 01.07.2022.
Cik augstas ir sabiedrības līdzdalības kāpnes?
Iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldes procesos var salīdzināt ar kāpnēm: jo aktīvāk cilvēki iesaistās sabiedrībai nozīmīgu lēmumu izstrādē, jo augstāks līdzdalības pakāpiens, uz kura atrodas sabiedrība.
- Viedoklis
- 28.10.2021.
Kārtējā mājsēde ir rezultāts “infodēmijai” un sabiedrības vājajām spējām tai pretoties
Nepelnīti un tendenciozi pēdējo nedēļu laikā sociālajos medijos viens otrs polittehnologs un viedokļu līderis uzbrūk valsts un valdības līdzšinējai komunikācijai ar sabiedrību kā galvenajam iemeslam sabiedrības straujajai saslimstībai ar Covid-19 un zemajai vakcinācijas aptverei. Atzīsim – varbūt ne visas komunikācijas aktivitātes pēdējā pusotra gada laikā bijušas pielāgotas konkrētām mērķauditorijām. Iespējams, ne visi plakāti vai klipi ir bijuši visām gaumēm. Iespējams, kādā brīdī trūcis koordinācijas, spēcīgu vizuālu vai citādi psiholoģiski paliekošu vēstījumu. Tomēr tikpat labi pastāv augsta varbūtība, ka pat visģeniālākais reklāmas džingls Latviju nebūtu aizvedis pa citu ceļu, lai nenonāktu tur, kur esam šobrīd – pirmajās vietās pasaulē pēc Covid-19 izplatības rādītājiem un kārtējā mājsēdē laikā, kad Rietumeiropas valstis ierobežojumus atceļ un atgriežas pie “normalitātes”.
