Kultūras ministres prioritātes, latviešu valodas jautājums un katoļticība

  • Ir redakcija
  • 16.11.2023.
Kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie). Foto - Reinis Hofmanis

Kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie). Foto - Reinis Hofmanis

Agnese Logina (33) no partijas Progresīvie šoruden kļuva par kultūras ministri Evikas Siliņas (JV) valdībā. Žurnāls Ir izjautāja ministri par viņas darbu prioritātēm, jau publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem par ministres izteikumiem saistībā ar latviešu valodu un uzzināja, ka viņas morālo vērtību pamatu veido katoļticība, kurā "ir daudz elementu, kas ir sociāldemokrātiski". Arī iestāšanos partijā Progresīvie Logina skaidro ar katoļticības nozīmi: "Katoļticībā ir daudz elementu, kas ir sociāldemokrātiski, — taisnīgums, godīgums. No katoļu gadiem ar manu pārliecību vienmēr rezonējusi [Bībeles] frāze: ko jūs esat darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši. Respektīvi, tevi raksturo tas, kā izturies pret tiem, kuriem ir grūtāk."

Vaicāta, kā Logina panāks, ka kolēģi valdībā piekrīt atalgojuma paaugstināšanai koru vadītājiem, kuri nesen viņu protestējot izsvilpa, ministre atbild, "ka visa kultūras nozare nav tik konfrontējoša. Šonedēļ, 16. novembrī, ir pirmais budžeta lasījums — strādājam, lai dabūtu papildus 1,2 miljonus eiro Dziesmusvētku kolektīvu vadītājiem. Lai ietu uz priekšu ar būtiskiem uzlabojumiem, vispirms nepieciešams nokartēt, cik traki ir".

Uz jautājumu, kāpēc viņa tviterī šoruden ierakstīja "Latvijas valoda", kas izraisīja sabiedrības viļņošanos, Logina atbild, ka tā esot bijusi cilvēcīga kļūda. Bijis izlaists vārds "valsts".

Savukārt uz atgādinājumu, ka viņa nav piekritusi iepriekš Nacionālās apvienības pārvaldītās Kultūras ministrijas pozīcijai, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajiem medijiem jāpārtrauc translēt krievu valodā, Logina atbild: "Esmu sacījusi, ka 2026. gads ir caurcaurēm politisks, nav izrunāts ar ekspertiem. Protams, mums jāiet uz to, ka saturs krievu valodā jāmazina. Tomēr vispirms jāsaprot, kā neatdot [krievvalodīgos] Kremļa dezinformācijas telpai, jo galvas ir pirmā frontes līnija."

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

LŽA «Izcilības balvu 2025» saņem Ir žurnāliste Ilze Šķietniece

Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Godalgoto kolēģu vidū arī Ir žurnāliste Ilze Šķietniece.

Aktuāli Domuzīme

Žurnāla Domuzīme Dzejas balvai nominēti pieci krājumi

Pirmdien, 8. septembrī, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls Domuzīme piekto reizi pasniegs gada balvu par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu. Vērtēti tika 24 balvai iesūtītie krājumi, kas laisti klajā no 2024. gada septembra līdz 2025. gada augustam.

Žurnālistu asociācijas «Izcilības balvai 2025» nominēti četri Ir žurnālisti

Žūrija ir izvirzījusi nominantus deviņās kategorijās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvai par sniegumu 2025.gadā, viņu vidū ir arī četri Ir žurnālisti: Baiba Litvina, Ilze Šķietniece, Agnese Meiere un Ieva Jakone.

Jaunākajā žurnālā