Bibliotekārus nedrīkst iesaistīt cenzūras darbībās

Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Latvijas bibliotēku kopienas atbalstam un vārda brīvības aizstāvībai demokrātiskā sabiedrībā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas bibliotekāru biedrības (LBB) viens no pamatuzdevumiem ir bibliotēku interešu aizstāvība, kā arī vērtību un principu, kuros balstās profesionāls bibliotēku darbs un tā nozīme sabiedrībai, aizsardzība.

LNB kā nozares konsultatīvais centrs ir saņēmusi informāciju, ka Jūrmalas bāriņtiesa ir vērsusies pie Jūrmalas Centrālās bibliotēkas un tās filiālēm ar aicinājumu ierobežot nepilngadīgiem apmeklētājiem piekļuvi vairākām grāmatām, kas veltītas bērnu un pusaudžu seksuālai izglītošanai, nodēvējot tās par pornogrāfiska rakstura materiālu:

1. N.L.Peifers, L.L.Blats, J.Kavamura. Tur lejā. Pētergailis: 2023.

2. M.U.Klings. Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus. Jāņa Rozes apgāds: 2023.

3. Ceļvedis zēniem gandrīz par visu. Zvaigzne ABC: 2023 (skat. īpaši 24.-25.lpp., 44.-45.lpp.).

4. Ceļvedis meitenēm gandrīz par visu. Zvaigzne ABC: 2023 (skat. īpaši 24.-25.lpp., 44.- 45.lpp.).

Mēs, LNB un LBB, uzskatām, ka šis ir ļoti bīstams signāls demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī, kas balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, kā arī atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Tādēļ tas nedrīkst palikt bez ievērības, un jādara viss, lai šādi gadījumi neatkārtotos un neizplatītos, kā arī lai stiprinātu bibliotekāru kopienu aizstāvēt savu misiju un principus.

Mēs nepaļausimies iztirzāšanai, vai minēto grāmatu saturs, kā norāda Jūrmalas bāriņtiesa, atbilst pornogrāfiska materiāla definīcijai Latvijas Republikas normatīvo
aktu izpratnē, jo tas ir tiesībsargājošo institūciju uzdevums. Bet vēlamies vērst uzmanību šim notikumam Latvijas Republikas Satversmes 100. panta gaismā – “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta”.

Bibliotekāri ne pie kādiem apstākļiem nav iesaistāmi cenzūras darbībās.

ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 19. pants nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz uzskatu un vārda brīvību; šīs tiesības ietver brīvību bez iejaukšanās paust uzskatus un meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas, izmantojot jebkādus plašsaziņas līdzekļus un neatkarīgi no robežām”. Šo pamattiesību īstenošana ir bibliotēku misijas pamatā.

Starptautiskie un nacionālie normatīvi nosaka, ka bibliotēkas krājumi ir neatkarīgi, tos nevar ietekmēt. Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA)-UNESCO Publisko bibliotēku manifestā 2022 definēta publisko bibliotēku misija – “nodrošināt piekļuvi plašam informācijas un ideju klāstam bez cenzūras, atbalstot formālo un neformālo izglītību visos līmeņos, kā arī mūžizglītību, kas ļauj cilvēkiem pastāvīgi, brīvprātīgi un patstāvīgi meklēt zināšanas visos dzīves posmos”.

IFLA Paziņojumā par cenzūru teikts: “lai gan var būt situācijas, kurās ir ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi informācijai, tiem vajadzētu būt kā izņēmumam, nevis
noteikumam, jābalstās uz juridisku procesu un jābūt saprātīgam, samērīgam un pārredzamam, saglabājot ANO Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas garu”.

Šāda institūciju iejaukšanās rada arī pašcenzūras risku – bibliotekāru apzinātu vai neapzinātu izvēli nedot piekļuvi kādiem konkrētiem darbiem baiļu vai nenoteiktības dēļ par iestāžu vai lietotāju reakciju. Šāda cenzūra riskē palikt nepamanīta, padarot to grūtāk identificējamu un novēršamu.

Bibliotēku nozares stratēģija 2022-2027 definē arī darbības pamatprincipus Latvijas bibliotēkām, to starpā, informācijas un zināšanu brīvas pieejamības principu:
“bibliotēku krājumos esošie iespieddarbi, elektroniskie izdevumi, rokraksti un citi materiāli neatkarīgi no to autoru politiskās, ideoloģiskās, reliģiskās vai cita veida
orientācijas vai informācijas, kas tajos ietverta, ir pieejami ikvienai personai bibliotēku noteiktajā kārtībā, tiek veikta autortiesību normatīvā regulējuma harmonizācija atbilstoši sabiedrības vajadzībām brīvi piekļūt digitalizētiem materiāliem, e-grāmatām, citiem elektroniskās informācijas resursiem un digitāli radītajam kultūras mantojumam”.

Ja pieskaramies minēto grāmatu saturam un mērķim, vēlamies uzsvērt, ka bibliotekārs nedrīkst runāt ar svešu bērnu par intīmiem jautājumiem. To dara vecāki. Bet
bibliotēkas demokrātiskā sabiedrībā piedāvā informācijas daudzveidību, kas vecākiem sniedz atbalstu bērnu audzināšanā un izglītošanā, tai skaitā, par seksuālo izglītību (saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas Starptautiskām tehniskām vadlīnijām seksuālajai izglītībai (2018)).

Tas sasaucas ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas paustajām Bērna tiesībām un pienākumiem: “bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā
saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Bērnam atkarībā no viņa vecuma un brieduma pakāpes ir pienākums sargāt savu veselību”.

Bibliotēku misija ir arī ar savu darbību veidot iekļaujošu sabiedrību un izglītot, ka pilsoniski atbildīgā sabiedrībā katram no mums ir savas tiesības un pienākumi. Prasme ieklausīties vienam otrā ir būtiska kompetence, tāpēc aicinām būt atvērtākiem, klātesošiem saviem bērniem un sarunāties par viņiem aktuālām tēmām (un
priecāsimies, ka tas notiks ar grāmatu starpniecību).

Bibliotēkas nedrīkst nodarboties ar grāmatu satura cenzēšanu. Un mēs nedrīkstam pieļaut, ka cenzēšana citu interesēs notiek ar bibliotēku rokām. Bibliotēkas ir vārda un izteikšanās brīvības sargi, kas nodrošina brīvu informācijas plūsmu ikvienam.

Latvijas Nacionālā bibliotēkas vārdā –  direktors Andris Vilks

Latvijas Bibliotekāru biedrības vārdā – valdes priekšsēdētāja Rūta Bokta