Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Tuvojoties gada izskaņai, gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus interesē, vai un kādas izmaiņas gaidāmas valsts nodokļu politikā nākamajā gadā un kā tās ietekmēs katra personīgo dzīvi un naudas maku.
Kā liecina patlaban publiski pieejamais un valdībā izskatītais informatīvais ziņojums par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību, vairākas nākamajā gadā iecerētās izmaiņas pozitīvi ietekmēs gan uzņēmējus, gan darba ņēmējus.
Būtiskākie ieguvumi fiziskām personām
Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs iekļautas vairākas būtiskas priekšrocības fiziskām personām. Mūs kā iedzīvotājus visvairāk skar iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kurš atalgojuma aprēķinos veido būtisku daļu. Tādēļ ieguvums būs tiem cilvēkiem, kuri, lai gūtu papildu ieņēmumus, vienlaikus ar algotu darbu reģistrējuši savu saimniecisko darbību arī kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – līdz šim viņi savā darbavietā nevarēja piemērot neapliekamos lielumus. No nākamā gada šo traucēkli, kas jau sākotnēji nebija pieļaujams, plānots novērst. Tas nozīmē, ka algota darba veicēji varēs izmantot ar algas nodokļu grāmatiņu saistītos nodokļu atvieglojumus (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamām personām). Pašlaik kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji var reģistrēties tikai fiziskas personas saimnieciskās darbības veicēji (var izvēlēties maksāt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli), tāpat plānots likvidēt normu par mikrouzņēmumu nodokļa maksājumu 40% apmērā, piemērojot ieņēmumu ierobežojumu (plānots, ka paliek tikai 25%). Jāņem vērā, ka mikrouzņēmumu nodokļa gadījumā ir vienkāršota grāmatvedības uzskaite, kas ir labs stimuls saimnieciskās darbības veicējiem to pielietot.
Ar nodokļiem neapliekama mācību maksa
Kā būtisks uzlabojums minams, ka darba devējam paredzētas tiesības segt maksu par augstākās Latvijā akreditētās mācību iestādes sniegtu izglītību. Līdz šim darba devējam šāds mācību maksājums bija jāapliek ar nodokļiem tāpat kā alga. Darba devējam tiks dotas iespējas palīdzēt darbiniekiem celt kvalifikāciju viņam izdevīgākā veidā. Līdz šim šāda iespēja darba devējam bija tikai attiecībā uz kvalifikācijas celšanas kursiem (piemēram, grāmatvedības kursiem). Lai gan darba devējam šis ir brīvprātīgs maksājums, domāju, ka tā būs ļoti nopietna motivācija labu darbinieku piesaistei un noturēšanai, piesaistot tos uzņēmumam ilgtermiņā.
Veselības apdrošināšanas slieksnis (attaisnotie veselības apdrošināšanas izdevumi) ir palielināts līdz 750 eiro gadā (no pašreizējiem 425 eiro, tas ir palielinājums par 75%). Arī šis ir būtisks instruments darba devēja rokās, ja viņš grib motivēt darbinieku, jo šī summa netiek aplikta ar nodokļiem (attaisnotie izdevumi darba devējam).
Izdevīgāka kompensācija par attālināto darbu
Tāpat no nākamā gada plānots palielināt kompensāciju par attālinātā darba veikšanu – 40 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā. Arī šie būs uz saimniecisko darbību attiecināmie izdevumi, kas netiek aplikti ar nodokļiem. Lai arī summa nav liela, tā var segt, piemēram, darba pienākumu veikšanai patērēto elektrību u. tml. Jāpiebilst gan, ka šis pandēmijas laikā ieviestais maksājums arī darbojas pēc brīvprātības principa un darba devējam nav obligāts.
Vēl pozitīvas izmaiņas skars tos, kuri saņem palīdzību no labdarības vai citām organizācijām – slieksnis, kas netiek aplikts ar nodokļiem, tiks paaugstināts līdz 3000 eiro līdzšinējo 1000 eiro vietā.
Būtiskākie ieguvumi uzņēmējiem
Attiecībā uz juridiskām personām visvairāk diskusiju līdz šim ir bijis par samazināto 5% PVN likmi, kas no nākamā gada varētu tikt atcelta Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Šogad, 12. oktobrī, tika iesniegts priekšlikums, kurā šis produktu klāsts ir papildināts ar vēl vairākiem Latvijai raksturīgiem ikdienā nepieciešamiem pārtikas (ap 8) produktiem, kam varētu tik piemērota šī samazinātā PVN likme, piemēram, maize, svaiga gaļa, piens un citi. Daudzās pasaules valstīs pirmās nepieciešamības precēm ir samazināts PVN, reizēm pat vēl mazāks par 5%, taču mums kā pircējiem ir jābūt ļoti vērīgiem un prasīgiem, lai šis nodokļa samazinājums darbotos pircēja, nevis tikai tirgotāja labā.
Labas ziņas sagaida mazos uzņēmumus – ja 12 mēnešos apgrozījums jeb ieņēmumi nesasniegs 50 000 eiro, tad nebūs obligāti jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Patlaban šis slieksnis ir 40 000 eiro. Domāju, ka uzņēmējam iesācējam šāda starpība ir diezgan būtisks ieguvums. Tas nozīmē, ka uzņēmējam, kas nav PVN maksātājs, ir vienkāršotāka grāmatvedības uzskaite un mazāki izdevumi par grāmatvedības uzskaiti.
Debitoru parādi un reprezentatīvie auto
Līdz šim bez tālejošām sekām uzņēmēji varēja norakstīt debitoru parādus līdz 430 eiro. Projektā patlaban ieliktais slieksnis ir 1000 eiro, kas nozīmē, ka pieaugums ir vairāk nekā divas reizes. Uzņēmējiem tas ir ļoti būtiski, jo daudzi ieņēmumu rēķini tiek izrakstīti ar pēcapmaksu, un no uzņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ tie var netikt apmaksāti. Tas ir sava veida “sods” par to, ka uzņēmējs nav pietiekami novērtējis savu klientu un nav uzskatījis to par nedrošu.
Vēl pozitīvi vērtējamas plānotās izmaiņas attiecībā uz reprezentatīvajiem auto, ar kuriem saistītie izdevumi tiek aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ja šis reprezentatīvais auto uzņēmuma rīcībā būs 60 mēnešus jeb piecus gadus, tad tas turpmāk būs “parasts” auto. Ja šīs izmaiņas stāsies spēkā, tad jau no nākamā gada līdz šim nopirktie uzņēmumu reprezentatīvie auto, kuri kalpojuši ilgāk par 60 mēnešiem, to izdevumi turpmāk netiks aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Visticamāk gan, ka tas vairāk skars lielos uzņēmumus, kuri šādus reprezentatīvus auto var atļauties iegādāties.
Citas plānotās izmaiņas
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka nav plānots pašreizējās standartlikmes – 21% PVN likmes palielinājums, jo bija iecere to paaugstināt līdz 23%. Piemēram, Igaunija patlaban plāno celt PVN likmi no 20% uz 22%.
Pie uzņēmējiem nepatīkamākām izmaiņām varētu pieskaitīt tās, ka tiek pārskatīta uzņēmumu ienākumu nodokļa aprēķināšanas kārtība. Patlaban gan diskusija vairāk skar bankas, kuru peļņa inflācijas izraisīto seku dēļ ir nesamērīgi pieaugusi. Alkohola un tabakas biznesam palielinās nodokļus no nākamā gada 1. marta; pozitīvi ir tas, ka nav plānots palielināt akcīzes nodokli degvielai. Tāpat izmaiņas var skart tekstilizstrādājumu nozari saistībā ar ieceri piemērot dabas resursu nodokli.
Līdz ar to varam secināt, ka šīs izmaiņas, kuras patlaban ir iekļautas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs nākamajam gadam, vērtējamas vairāk kā “kosmētiskas izmaiņas”, kuras pašas ēkas stabilitāti fundamentāli neietekmēs, tomēr pavērs plašākas iespējas darba devējiem attiecībā uz darba ņēmēju ieguvumu un sniegs pozitīvāku sajūtu nodokļu maksātājiem. Protams, pieņemot jebkuras izmaiņas nodokļu politikā, rūpīgi jāseko līdzi, kas notiek kaimiņvalstīs un to dara arī mūsu likumdevējs. Mūsu trīs Baltijas valstu ekonomikas ir cieši saistītas, tādēļ nodokļu politikai jābūt ļoti pārdomātai.
Autore ir biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes docētāja
