Zigurds Līkums. Publicitātes foto.
Mēs gadiem runājam par birokrātijas mazināšanu, bet reti kurš spēj pateikt, kā izskatās valsts bez tās. Politiķi sola samazināt ministriju skaitu, ierēdņus un izmaksas, taču reti kurš spēj atbildēt, kā šī “mazākā birokrātija” darbosies un ko cilvēki no tā iegūs. Katru reizi solām samazināt, nevis pārveidot, un tāpēc reforma vienmēr apstājas pusceļā.
Cēlonis ir nevis cilvēki, bet sistēma
Birokrātija nemazinās tāpēc, ka mums joprojām nav mehānisma, kā politiskās ieceres pārtop reālos pakalpojumos.
Šopavasar Valsts kancelejas paspārnē tika izveidota darba grupa, kurai uzdots atrisināt simtiem “birokrātijas jautājumu”. No tiem 21 jautājums tika atzīts par prioritāru, kas ir klasiska pieeja, kur uzdevums ir dots, bet metode nav.
Rezultātā tiek ārstēti simptomi, nevis cēloņi. Šādas iniciatīvas risina atsevišķas problēmas, nevis sistēmu, kas tās rada. Kad valdība pieņem jaunu rīcības virzienu vai reformas ieceri, atbildīgajai iestādei bieži vien vienkārši pasaka: “izdomājiet, kā to īstenot”. Nav kopēja standarta, nav procesa, kas palīdzētu valdības ieceres pārvērst saprotamos un efektīvos pakalpojumos. Rezultāts atkarīgs no tā, cik proaktīva un pieredzējusi ir konkrētā komanda - vienā iestādē tas izdodas, citā nē.
Sabiedrība politikas veidošanas brīdī tiek uzklausīta, bet īstenošanas brīdī nē. Rezultātā cilvēki sastopas ar sistēmu, kura nav veidota viņiem, un tur dzimst jauna birokrātija, nevis no likuma, bet no tā, kā šis likums tiek ieviests dzīvē.
Tieši tur arī sākas īstā reforma - nevis likumu labojumos, bet mehānismos, kas nodrošina, lai ieceres kļūtu par pakalpojumiem, ko cilvēki tiešām var lietot.
Trūkst piegādes sistēmas
Latvijā joprojām nav skaidras piegādes sistēmas, t.i., kopīga digitālu, juridisku un organizatorisku standartu kopuma, kas palīdzētu pārvērst politiskus lēmumus lietotājam draudzīgos pakalpojumos. Ar “piegādes sistēmu” domāju mehānismu, kā valdības ieceres tiek pārvērstas reālos pakalpojumos ar cilvēkiem, procesiem un atbildību.
Tur, kur šāda piegādes sistēma pastāv, kā, piemēram, Apvienotajā Karalistē, kas 2011. gadā pirmā izveidoja Government Digital Service (GDS), reformas balstās sistēmā, nevis entuziasmā. Šī pieeja vēlāk kļuva par paraugu daudzām citām valstīm, no Kanādas līdz Dānijai, un pierādīja, ka birokrātiju var mazināt nevis ar jauniem noteikumiem, bet ar jaunu piegādes modeli.
Šāda sistēma ļauj politiķiem formulēt virzienu, bet profesionāļiem to īstenot ātri, pārbaudāmi un ar mazāku birokrātiju. Un arī Latvijā ir iestādes, kas jau pierāda, ka šādu piegājienu iespējams īstenot praksē.
Kad redzam, ka tas strādā
Par laimi, ir jau cilvēki, kas pierāda, ka šāda pieeja Latvijā ir iespējama. Viens no spilgtiem piemēriem ir valdības iniciatīva “Vienkāršot procesus un savstarpēji uzticēties”, kuras ietvaros Uzņēmumu reģistra komanda kopā ar Valsts kancelejas Inovāciju laboratoriju un domnīcu Laser pētīja, kā birokrātiju var mazināt, izmantojot design thinking pieeju un lietotāju pieredzes testēšanu.
Inovācijas sprintā komanda analizēja reģistrācijas procesu no uzņēmēju skatu punkta, identificēja klientu sāpju punktus un testēja risinājumus ar lietotājiem, pierādot, ka piecas sarunas var atklāt lielāko daļu problēmu. Birokrātijas mazināšana nav teorija. Tā notiek, kad institūcijas sadarbojas un balsta lēmumus reālu cilvēku vajadzībās.
Tieši tāpēc domnīcas Laser vadītājs Daunis Auers šo pieeju raksturo kā soli pret viedāku, uz uzticību balstītu pārvaldi. Mums ir cilvēki, zināšanas un rīki, lai šādu piegādes sistēmu īstenotu plašāk, atliek tikai politiski gribēt padarīt to par normu, ne izņēmumu.
Lai birokrātijas mazināšana kļūtu par sistēmu, ne projektu, šādam darbam jākļūst par standartu visās ministrijās un valsts iestādēs. Katram jaunam likumam un katrai reformai jāseko vienotai piegādes sistēmai, kas būtu iteratīva, lietotājcentrēta un vērtību balstīta. Tikai tad varēsim teikt, ka valsts ir atradusi mehānismu, kā ne tikai mazināt birokrātiju īstermiņā, bet arī neļaut tai atgriezties ilgtermiņā.
Tāpat kā drošības un pieejamības standarti ir noteikti likumos un Ministru kabineta noteikumos, arī piegādes sistēmai jābūt obligātai. Tas nav “pēc izvēles”, bet gan pamats uzticamai un mūsdienīgai pārvaldei.
Ceļš uz lietotājam draudzīgu valsti
Reformas nevar balstīties uz aizvakaras priekšstatiem par efektivitāti. Valsts jāveido tāpat kā digitālie pakalpojumi - nepārtraukti uzlabojot, analizējot un pielāgojot. Tikai tad birokrātijas mazināšana no saukļa kļūs par realitāti.
Ja valdība spēs vienoties par vienotu piegādes sistēmu un sāks mērīt nevis papīru, bet rezultātu, tā būs lielāka reforma nekā jebkura ministriju pārdale vai kārtējā reorganizācija. Tas nav tehnisks jautājums, bet uzticēšanās kultūras jautājums. Valsts uzdevums nav tikai pārvaldīt, bet arī kalpot. Tā ir valsts, kas strādā kā pakalpojums.
Latvija beidzot ir atzinusi, ka birokrātija ir problēma un tas jau ir labs sākums. Mēs vēl esam ceļa sākumā, taču tieši šis brīdis ir iespēja spert soli, ko citas valstis vēl tikai meklē. Ja spēsim izveidot vienotu piegādes sistēmu un to īstenot praksē, mēs varam kļūt par līderi Eiropas Savienībā - par valsti, kas rāda, kā birokrātiju samazināt nevis ar likumiem, bet ar sistēmu.
Šī pieeja skar visus sektorus, no izglītības līdz veselībai un veido pamatu mūsdienīgai digitālajai pārvaldei. Ne jauna birokrātijas kārta, bet vienots mehānisms, kas palīdz citiem strādāt efektīvāk. Ja esam patiesi nopietni par šo reformu, mums jāapsver arī drosmīgāks solis, izveidot ministriju, kas būtu atbildīga par šo jauno piegādes sistēmu, tās ieviešanu un rezultātiem visā valsts pārvaldē. Tā būtu ministrija, kas ne tikai īsteno, bet arī dalās ar sasniegumiem, stiprina uzticēšanos un eksportē šo pieredzi ārpus Latvijas.
Šis nav vēl viens darba grupas uzdevums. Tā ir iespēja izveidot valsti, kas strādā kā sistēma - vienota, saprotama un lietotājam draudzīga.
Autors ir neatkarīgs digitālās stratēģijas padomnieks Apvienotās Karalistes valsts sektorā.