Arturs Evarts. Publicitātes foto.
Diskusijas par llgtspējas informācijas atklāšanas likumu, Ekonomikas ilgtspējas likumu un Piesārņojuma likumu aizvadītajās nedēļās raisīja plašas diskusijas Saeimā, medijos un līdz ar to arī sabiedrībā. Opozīcija nebeidza uzsvērt, ka nākamā gada budžeta sastādīšanā ir jāfokusējas uz Latvijas drošības stiprināšanu, nostādot to pret ilgtspējas attīstības mērķiem. Līdz ar to finansēt valsts apņemšanos izpildīt ilgtspējas prasības - tā tiek uzskatīta par lieku greznību. Diemžēl, tikai neliela daļa sabiedrības un arī politiķu patiesi saprot ilgtspējas nozīmi. Tā nav izvēle. Ilgtspēja ir Latvijas drošība.
Ministru Kabineta mājaslapā ir atrodama Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam “Latvija 2030”. Tur arī ir paskaidrots, ka hierarhiski tas ir augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Mājaslapā minēta ilgtspējīgas attīstības definīcija. Proti, ar to būtu jāsaprot “sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides prasību ievērošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, neapdraudot nākamo paaudžu (vajadzību nodrošināšanas) iespējas.” Īsāk sakot - tas, kā mēs dzīvojam un kādas izvēles izdarām šodien, neatgriezeniski ietekmēs nākamo paaudžu dzīvi Latvijā. Vai arī novedīs pie izvēles braukt prom.
Latvija ir daļa no pasaules un tās izaicinājumiem
Minēšu vienu piemēru, kā globāli šķietams ilgtspējas risinājums ietekmē lielu sabiedrības daļu. Par ilgtspējas izaicinājumu tiek uzskatīts viss, kas ir saistīts ar klimata pārmaiņām. Taču patiesībā klimata pārmaiņas veicina gan konfliktu veidošanos cīņā par apdzīvojamām zemēm, gan arī bēgļu plūsmas. Jo vairāk zemes karstākajās zemeslodes vietās kļūst nepiemērotas dzīvošanai, jo lielāka ir tur mītošo cilvēku vēlme migrēt uz dzīvošanai piemērotākām teritorijām. Mūsu pašu diezgan noraidošā attieksme pret bēgļiem skaidri parāda, ka masveidīgam cilvēku pieplūdumam neesam gatavi. Diskusijas par šo tematu sabiedrībā tiek uztvertas neviennozīmīgi. Taču pasaule nestāv uz vietas. Kamēr viena sabiedrības daļa mēģina izlikties, ka migrācijas plūsma nav liela mūsu problēma, process nekontrolēti notiek. Valstī trūkst kvalificēts darbaspēks, tāpēc drīzāk būtu jāfokusējas nevis uz problēmas noliegšanu, bet gan risinājumu meklēšanu attiecībā uz no migrācijas plūsmu - kā piesaistīt augsti kvalificētu migrantu daļu?
Sabiedrības labklājība jeb fakts, ka Latvijā būs augsts dzīves līmenis, nodrošinās to, ka intelektuāli spējīgi cilvēki nebrauks prom labākas dzīves meklējumos, savukārt augsti kvalificētie no imigrantu vidus izvēlēsies tieši Latviju. Te ir jāuzsver, ka globāli cīņa par augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu šobrīd ir ļoti sīva. Darbaspēka pieejamība ir viens no izšķirošiem faktoriem, kāpēc lieli un globāli uzņēmumi lemj par labu savu filiāļu un ražotņu dibināšanai vienā vai otrā valstī. Tostarp mēs šobrīd runājam arī par lieliem globāliem spēlētājiem drošības un aizsardzības industrijā. Tā tad arī ir tā mums šobrīd tik nepieciešamā drošība.
Kāpēc izvēlēties Latviju?
Latvija nepārtraukti piesauc nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Neaizmirsīsim, ka to vēlas jebkura valsts, kas domā par savu ekonomisko izaugsmi. Kāpēc izvēlēties Latviju? Primāri tāpēc, ka šeit ir augsti kvalificēti cilvēkresursi un atbilstoša infrastruktūra, kā arī iespēja ātri realizēt biznesa idejas. Vai mēs tagad darām pietiekami, lai šādi apstākļi būtu ilgtermiņā? Piemēram, joprojām galīgajā lasījumā nav pieņemts "Ekonomiskās ilgtspējas likuma". Tā ietvaros paredzētajiem finanšu mehānismiem Latvijā uzņēmējiem būtu iespēja izmantot vairāk kā 600 miljonus eiro no Eiropas Klimata instrumenta, kā arī ievērojamu finansējumu no nākamā Eiropas Savienības (ES) budžeta tieši ilgtspējas un inovāciju veicināšanai. Skaidrs regulējums veicinās ātru un paredzamu valsts pārvaldes rīcību uzraugot un vadot ilgtspējas transformācijas procesu. Ja šādi instrumenti būs pieejami citviet, kāpēc izvēlēties Latviju?
Bez skaidra un konsekventa regulējuma tostarp ilgtspējas jomā uzņēmējdarbības vide nevar prognozējami un droši attīstīties. Ja uzņēmēji nesaprot valsts stratēģiskos mērķus klimata, enerģētikas, vides un dažādu resursu jomā, tiek kavēta ilgtermiņa plānošana, potenciālas investīcijas un arī inovāciju rašanās, kas nereti tiek dēvēta par valsts ekonomikas dzinējspēku. Un sanāk apburtais loks - uzņēmumu iespējas nopelnīt ietekmē nodokļu apjomu, kas tālāk varētu nonākt ekonomikā, lai finansētu pieaugošās aizsardzības, drošības un arī sabiedrības vajadzības.
Nepārprotiet mani - pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu drošības riski Baltijas reģionā pieaug, ieguldījumi valsts aizsardzībā ir absolūta un neapstrīdama prioritāte. Latvijas drošība, mūsu robežu aizsardzība un sabiedrības noturība ir priekšnoteikums jebkādu citu politikas virzienu īstenošanai. Bez drošības nav iespējama ne ekonomikas attīstība, ne sabiedrības labklājība. Taču brīžiem, skatoties uz mūsu politiskās elites lēmumiem, mani pārņem sajūta, ka Eiropa ir sakāpusi vilcienā, kas traucas garām Latvijai. Viss, ko mēs spējam, ir noskatīties, kā tas pazūd tālumā.
Ieguldījumi ilgtspējā nav pretrunā ar aizsardzību. Tie ir ieguldījumi valsts pastāvēšanā. Tūlītējas investīcijas aizsardzība sargā mūs šodien, bet ilgtspēja garantē, ka būs, ko sargāt arī rīt. Latvijas drošība un ilgtspējīga attīstība ir savstarpēji papildinoši mērķi, kas stiprina vienu un to pašu pamatvērtību — mūsu valsts un tautas nākotni.
Autors ir biedrības Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma CSR Latvia valdes loceklis.