Apdraudēta paliatīvās aprūpes pakalpojuma sākšana pacientu dzīvesvietās

  • Ilze Zosule
  • 07.09.2023.
Foto - Evija Trifanova, LETA

Foto - Evija Trifanova, LETA

Līdz jaunā pakalpojuma ārstniecības daļas sākšanai ir palikušas 25 dienas, bet vajadzīgās izmaiņas normatīvajos aktos vēl nav pieņemtas. Tikmēr mirstošie pacienti un viņu tuvinieki katru dienu vēršas pie mums un citām labdarības organizācijām pēc palīdzības.

Līdz šim sabiedrībai sniegta nepilnīga informācija, nepaskaidrojot, ka plānotās mobilās komandas darbosies līdzīgi kā ātrā palīdzība, sniedzot akūtu palīdzību mirstošiem pacientiem viņu dzīvesvietās. Tai pat laikā sociālā aprūpe patlaban nodrošināta netiks un tā joprojām gulsies uz tuvinieku pleciem, jo budžetā šim pakalpojumam finansējums nav paredzēts.

Iepirkums izsludināts, likumdošana kavējas

Tuvāko nedēļu laikā plānots izziņot Veselības ministrijas izsludinātā iepirkuma “Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā” pakalpojuma sniedzējus, tai pat laikā nav veikti nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.

Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā ieviešanai un attīstīšanai nepieciešams veikt grozījumus gan Ārstniecības likumā, gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī bija jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi. Diemžēl tas nav izdarīts, tāpēc pastāv risks, ka pēc iepirkuma rezultātu izsludināšanas pakalpojumu sniegt nebūs iespējams.

Hospisa pacientiem nepieciešamā pakalpojuma virzība pa varas gaiteņiem diemžēl ir piedzīvojusi gandrīz visus iespējamos šķēršļus. 2021. gada rudenī sākās pirmais hospisa aprūpes pilotprojekts. 2022. gada rudenī beidzās vēlēšanas un līdz pat decembra beigām tika formēts jaunais Ministru kabineta sastāvs. Protams, līdz pat brīdim, kad amatā stājās jaunie ministri, mirstošu cilvēku un viņu tuvinieku problēmas bija tikai mediķu un labdarības organizāciju problēma.

Lai ieviestu hospisa aprūpes pakalpojumu, sākot no šā gada rudens, kā tas publiski tiek solīts, Saeimai līdz vasaras brīvdienām bija jāpieņem grozījumi normatīvajos aktos, kā arī jāpieņem jauni Ministru kabineta noteikumi par hospisa pakalpojuma definīciju, pakalpojuma saturu, prasībām pakalpojuma sniedzējiem u.tml. Tas nav izdarīts! Tai pat laikā skaļi paziņots, ka beidzot arī mūsu valstī sāk domāt par mirstošu cilvēku hospisa aprūpi. 

Rudenī plānots sākt tikai daļēju paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanu

Veselības ministrijas izsludinātais iepirkums “Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā” paredz, ka pilna hospisa aprūpe ar abām komponentēm, ko sagaida sabiedrība, būs no 2024. gada 1. janvāra, ar nosacījumu, ja Labklājības ministrijai budžetā tam tiks atvēlēti līdzekļi.

Savukārt, ja rudenī savu darbu sāks mobilās komandas, tad tās nodrošinās tikai medicīnisko komponenti. Tas nozīmē, ka aprūpētāja pakalpojumam pagaidām finansējuma nav! Tātad šīs komandas darbosies līdzīgi kā ātrā palīdzība, sniedzot akūtu palīdzību. Piemēram, atsāpinās, nevis nodrošinās sociālo aprūpi.

Protams, mēs esam priecīgi, ka pirmais solis ir sperts. Veselības un Labklājības ministrijas jau paveikušas milzīgu darbu. Taču tagad sagaidām atbildīgu soli no Saeimas deputātu un Ministru kabineta puses. Vēlos atgādināt - kamēr varas pīrāgs tiek dalīts, tikmēr cilvēki mirst, ik dienas cīnoties ar  necilvēcīgām sāpēm. Mēs katru dienu saņemam izmisuma pilnus zvanus no cilvēkiem, kas jautā, kur un kā saņemt palīdzību. Daudzi sapratuši, ka no rudens jau būs pieejama pilna hospisa aprūpe! Uzskatu, ka šiem cilvēkiem ir godīgi jāpasaka – mobilās komandas darbosies līdzīgi kā ātrā palīdzība, sniedzot akūtu palīdzību. Sociālā aprūpe šobrīd nodrošināta netiks un tā joprojām gulsies uz tuvinieku pleciem.

 

Autore ir Hospiss.lv līdzdibinātāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā