Apdraudēta paliatīvās aprūpes pakalpojuma sākšana pacientu dzīvesvietās

  • Ilze Zosule
  • 07.09.2023.
Foto - Evija Trifanova, LETA

Foto - Evija Trifanova, LETA

Līdz jaunā pakalpojuma ārstniecības daļas sākšanai ir palikušas 25 dienas, bet vajadzīgās izmaiņas normatīvajos aktos vēl nav pieņemtas. Tikmēr mirstošie pacienti un viņu tuvinieki katru dienu vēršas pie mums un citām labdarības organizācijām pēc palīdzības.

Līdz šim sabiedrībai sniegta nepilnīga informācija, nepaskaidrojot, ka plānotās mobilās komandas darbosies līdzīgi kā ātrā palīdzība, sniedzot akūtu palīdzību mirstošiem pacientiem viņu dzīvesvietās. Tai pat laikā sociālā aprūpe patlaban nodrošināta netiks un tā joprojām gulsies uz tuvinieku pleciem, jo budžetā šim pakalpojumam finansējums nav paredzēts.

Iepirkums izsludināts, likumdošana kavējas

Tuvāko nedēļu laikā plānots izziņot Veselības ministrijas izsludinātā iepirkuma “Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā” pakalpojuma sniedzējus, tai pat laikā nav veikti nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.

Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā ieviešanai un attīstīšanai nepieciešams veikt grozījumus gan Ārstniecības likumā, gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī bija jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi. Diemžēl tas nav izdarīts, tāpēc pastāv risks, ka pēc iepirkuma rezultātu izsludināšanas pakalpojumu sniegt nebūs iespējams.

Hospisa pacientiem nepieciešamā pakalpojuma virzība pa varas gaiteņiem diemžēl ir piedzīvojusi gandrīz visus iespējamos šķēršļus. 2021. gada rudenī sākās pirmais hospisa aprūpes pilotprojekts. 2022. gada rudenī beidzās vēlēšanas un līdz pat decembra beigām tika formēts jaunais Ministru kabineta sastāvs. Protams, līdz pat brīdim, kad amatā stājās jaunie ministri, mirstošu cilvēku un viņu tuvinieku problēmas bija tikai mediķu un labdarības organizāciju problēma.

Lai ieviestu hospisa aprūpes pakalpojumu, sākot no šā gada rudens, kā tas publiski tiek solīts, Saeimai līdz vasaras brīvdienām bija jāpieņem grozījumi normatīvajos aktos, kā arī jāpieņem jauni Ministru kabineta noteikumi par hospisa pakalpojuma definīciju, pakalpojuma saturu, prasībām pakalpojuma sniedzējiem u.tml. Tas nav izdarīts! Tai pat laikā skaļi paziņots, ka beidzot arī mūsu valstī sāk domāt par mirstošu cilvēku hospisa aprūpi. 

Rudenī plānots sākt tikai daļēju paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanu

Veselības ministrijas izsludinātais iepirkums “Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā” paredz, ka pilna hospisa aprūpe ar abām komponentēm, ko sagaida sabiedrība, būs no 2024. gada 1. janvāra, ar nosacījumu, ja Labklājības ministrijai budžetā tam tiks atvēlēti līdzekļi.

Savukārt, ja rudenī savu darbu sāks mobilās komandas, tad tās nodrošinās tikai medicīnisko komponenti. Tas nozīmē, ka aprūpētāja pakalpojumam pagaidām finansējuma nav! Tātad šīs komandas darbosies līdzīgi kā ātrā palīdzība, sniedzot akūtu palīdzību. Piemēram, atsāpinās, nevis nodrošinās sociālo aprūpi.

Protams, mēs esam priecīgi, ka pirmais solis ir sperts. Veselības un Labklājības ministrijas jau paveikušas milzīgu darbu. Taču tagad sagaidām atbildīgu soli no Saeimas deputātu un Ministru kabineta puses. Vēlos atgādināt - kamēr varas pīrāgs tiek dalīts, tikmēr cilvēki mirst, ik dienas cīnoties ar  necilvēcīgām sāpēm. Mēs katru dienu saņemam izmisuma pilnus zvanus no cilvēkiem, kas jautā, kur un kā saņemt palīdzību. Daudzi sapratuši, ka no rudens jau būs pieejama pilna hospisa aprūpe! Uzskatu, ka šiem cilvēkiem ir godīgi jāpasaka – mobilās komandas darbosies līdzīgi kā ātrā palīdzība, sniedzot akūtu palīdzību. Sociālā aprūpe šobrīd nodrošināta netiks un tā joprojām gulsies uz tuvinieku pleciem.

 

Autore ir Hospiss.lv līdzdibinātāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jaunākajā žurnālā