No augusta ir samazināts gaļas un piena produktu daudzums pirmsskolas ēdienkartēs. Normatīvais regulējums ietekmē ne tikai patērēto produktu apjomu, bet arī pārtikas atkritumu daudzumu skolās un pirmsskolās. 30% no visiem pārtikas atkritumiem Zviedrijā veido tieši skolu un pirmsskolu maltīšu pārpalikumi. Lai gan Latvija salīdzinoši veiksmīgi risina šo problēmu, proti, Latvijā viens bērns rada aptuveni 25 g pārtikas atkritumu dienā, kamēr Zviedrijā – 40 g, gan pirmsskolas, gan vecāki mājās var iesaistīt bērnus, lai kopīgiem spēkiem samazinātu izniekotās pārtikas apjomus. Lai to izdarītu, nepieciešams rūpīgi analizēt, ko liekam uz bērnu šķīvjiem. Tāpat svarīgi apzināties, ka plašā pārtikas izvēle, kas šobrīd pieejama, patiesībā rada arī dažādus izaicinājumus.
Kā bērnu uzturu var padarīt veselīgāku un ilgtspējīgāku?
Runājot par bērnu ēdināšanu, svarīgi saprast, ka nav iespējams nulles līmenis pārtikas atkritumu jomā un 100% zaļi, dabiski un ekoloģiski risinājumi, tomēr bērnu uzturu var padarīt veselīgāku un ilgtspējīgāku. Pirmais, ko varam darīt, pārtraukt ēdiena izniekošanu. Ģimenē var pārrunāt, vai tiešām nepieciešams iegādāties augļus un dārzeņus vai citus produktus, kas ātri bojājas, visai nedēļai, vai arī labāk tos nopirkt mazākā daudzumā, bet svaigus katru dienu. Tāpat svarīgi izvērtēt, cik daudz pārtikas ir nepieciešams? Varbūt ir labāk patērēt mazāk, bet svaigu un labas kvalitātes, nevis nopirkt daudz un pēc tam daļu izmest?
Mēs varam būt paraugs saviem bērniem un vienlaikus arī bērni var būt iniciatori dažādām dabai draudzīgām iniciatīvām. Bieži redzam, ka lietas, ko aizsākam pirmsskolā, piemēram, pārtikas atkritumu svēršana ar mērķi samazināt apjomus, bērni vēlas turpināt arī mājās. Lai veicinātu labos paradumus, ir svarīgi, lai pirmsskola un vecāki sadarbotos. Piemēram, ja pirmsskolā bērnam mācīs, ka ir nepieciešams ēst dārzeņus un augļus, bet vecāki mājās to neatbalstīs, nekas neizdosies.
Latvijā viens bērns rada aptuveni 25 g pārtikas atkritumu dienā
Lai saprastu, ko un kā mēs varam uzlabot, nepieciešams veikt mērījumus un apzināt savus paradumus. Tikai izmērot temperatūru, varam saprast, vai esam saslimuši? Izmēriet, cik daudz pārtikas atkritumu jūsu ģimenē rada dienā vai nedēļā, izpētiet, kas veido lielāko daļu no tiem – vai tās ir uzkodas, brokastis, vai varbūt problēmu veido pusdienas? Iegūstot šo informāciju, varam sākt meklēt risinājumus. Varbūt mēs izmetam pārtiku, jo gatavojam to, kas bērniem negaršo, varbūt iegādājamies un gatavojam pārāk daudz? Esam veikuši šādu analīzi arī pirmsskolās, piemēram, Latvijā viens bērns rada aptuveni 25 g pārtikas atkritumu dienā, Zviedrijā šis apjoms ir lielāks – aptuveni 40 g. Kopumā Zviedrijā visas skolas un pirmsskolas katru mēnesi izmet aptuveni četras tonnas pārtikas, kas ir ļoti daudz.
Pārtikas atkritumu samazināšanā ir svarīgi iesaistīt arī pašus bērnus, turklāt to var darīt no ļoti agrīna vecuma, sākot pat no viena gada. Iesaistot bērnus pārtikas atkritumu samazināšanā, tiek pilnveidotas arī bērnu prasmes lasīt un rēķināt. Bērni ar prieku iesaistās svēršanā, pierakstu veikšanā u.tml. Vecāki bērni jau daudz labāk izprot ilgtspējas idejas un palīdz tās ieviest arī savās ģimenēs.
30% proteīna, 40% dārzeņu un 30% ogļhidrātu
Viens no veidiem, kā samazināt pārtikas atkritumu apjomus, ir pārdomāta ēdienkarte – gan mājās, gan pirmsskolā. Pārdomāta ēdienkarte nenozīmē, ka maltītei vienmēr jābūt ļoti barojošai vai tieši pretēji – aicinātu variēt, ja vienu dienu maltīte bijusi treknāka, piemēram, ar gaļu, nākamajā dienā tā var būt veģetāra vai ar liesāku zivi. Plānojot maltīti ilgtermiņā (mājās – nedēļas griezumā, pirmsskolā – četru nedēļu), varam parūpēties, lai tajā tiktu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas. Labas maltītes formula ir vienkārša – 30% proteīnu saturoši produkti, 40% dārzeņu un 30% ogļhidrātus saturoši produkti. Pavisam vienkārša metode maltītēm maziem bērniem ir sekojoša: viena sauja produktu, kas satur proteīnu, viena sauja dārzeņu un viena sauja produktu, kas satur ogļhidrātus. Ēdienam jābūt veselīgam, bet arī dažādam.
Normatīvo aktu izmaiņas paredz mazāk gaļas
Maltītes saturu pirmsskolās un skolās Latvijā regulē normatīvie akti, kas nav slikti, taču svarīgi, lai produkti un to daudzums, kas noteikts regulējumā, neradītu pārtikas atkritumu apjoma pieaugumu. Latvijā nesen veiktas izmaiņas skolu un pirmsskolu pārtikas produktu – gaļas, piena un piena produktu, augļu un dārzeņu – minimālajā daudzumā nedēļas ēdienkartē. Atsevišķās vecuma grupās no 1. augusta samazināts dažu produktu daudzums, piemēram, gaļas un piena produktu daudzums pirmsskolas izglītības iestāžu nedēļas ēdienkartēs. Lai ierobežotu ar uzturu uzņemtā cukura daudzumu, samazināts pieļaujamais pievienotā cukura daudzums ēdienos un noteikts pieļaujamais cukura daudzums uz vietas pagatavotajos dzērienos.
Runājot par ilgtspējīgu maltīti gan mājās, gan pirmsskolā, svarīgi arī dot priekšroku vietējiem ražotājiem. Jo tuvāk attiecīgais produkts ir audzēts vai ražots, jo mazāks kaitējums videi tiek nodarīts, to piegādājot. Ja nav iespējams iegādāties vietējā ražotāja produktus, vērts palūkoties, kurš ir nākamais, iespējami tuvākais, piegādātājs. Izvēloties piegādātāju vai ražotāju, svarīgi atcerēties, ka, ja mēs iegādājamies 100% ekoloģiskus produktus, tas vēl nenozīmē, ka nenodarām kaitējumu videi. Piemēram, 100% ekoloģiskajās saimniecībās tiek patērēti lielāki ūdens resursi, tāpat daudz vairāk pārtikas tiek izmests, jo ekoloģiski produkti mēdz sabojāties daudz ātrāk.
Nekad nav par vēlu sākt mainīt savus paradumus un ieviest veselīgākus un ilgtspējīgākus risinājumus savā ikdienā, tomēr mainīt bērna uztura paradumus 7. klasē būs daudz izaicinošāk, nekā pirmsskolā. Veicinot šo vērtību attīstību mūsu bērnos, varam būt droši, ka nākotnē viņi to nodos saviem bērniem.
Autors ir pavārs, ēdināšanas eksperts pirmsskolu tīklā Dibber (Latvijā – CreaKids)
Pagaidām nav neviena komentāra