Arī Latvija ir gatava atvērtam kodam valsts pārvaldē

  • Oskars Pakers
  • 20.07.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Domājot par programmatūru, kas nodrošina dažādus valsts pakalpojumus, parasti neiztēlojamies, kā tā tiek izveidota, kas to izveido un vai tās dizains ir atvērts publiskai apskatei. Taču tāpat kā publiskās ēkas tiek uzbūvētas ar publiski pieejamiem arhitektūras plāniem arī atvērtā koda principu ieviešana valsts pārvaldē ir pilnīgi iespējama. Meklējot veidus, kā uzlabot valsts digitālo pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību, koda atvēršana var būt atslēga šo mērķu sasniegšanai.

Informācijas piekļuve un dalīšanās ir kļuvusi par normu, atvērtā koda koncepcija - par spēcīgu motivācijas un sadarbības instrumentu. Atvērtā koda ideja ne tikai sekmē tehnoloģiju attīstību, bet arī veicina globālo kopienas sajūtu, kurā indivīdi var viens otram palīdzēt, dalīties ar savām idejām un kopīgi risināt problēmas. Un tas neattiecas tikai uz programmētājiem vai IT speciālistiem, nereti būtisku pienesumu var sniegt brīvprātīgi gala lietotāji, kas ir gatavi būt beta testētāji vai jaunu ideju ģeneratori, vai vienkārši lietotāji, kas sniedz atbalstu citiem sociālajos tīklos.

Daudzi tehnoloģiju uzņēmumi, arī tādi, kas iepriekš ir veidojuši tikai slēgta koda risinājumus, nolemj publicēt kodu, iegūstot atgriezenisko saiti no plašākas izstrādātāju kopienas. Tas arī atvieglo sadarbību ar citiem uzņēmumiem un individuāliem izstrādātājiem, atverot jaunas partnerattiecību un sadarbības iespējas. Protams, ir apgabali, ko uzņēmumi turēs slēgti, ja tie ir saistīti ar īpaši sensitīvu biznesa loģiku, kas var ietvert uzņēmuma konkurētspējīgās priekšrocības vai kritiskus datu drošības aspektus.

Valsts sektorā atvērtā koda potenciāls ir vēl lielāks. Pārsvarā valsts sektora biznesa loģika nav slēpjama, gluži pretēji - tā jau ir publiska, ierakstīta normatīvajos aktos.

Atvērtā koda izmantošana valsts sektorā var veicināt pārredzamību, demokratizēt piekļuvi tehnoloģijai un veicināt kopīgu risinājumu radīšanu. Tas var palīdzēt optimizēt resursu izmantošanu, samazināt dublēšanos un veicināt efektīvu sadarbību starp dažādām valsts iestādēm.

Valsts pasūtītu risinājumu kādai problēmai var bez papildus izmaksām izmantot arī privātais sektors. Piemēri šāda tipa problēmām var būt lietvārdu locīšanas rīks vai algas nodokļu kalkulators.

Protams, koda atvēršana ir liels solis, kas nes līdzi riskus. Visiem kļūst redzams programmatūras izmantoto bibliotēku versijas, versiju kontrolē var nejauši iepludināt piekļuves atslēgas vai citus noslēpumus. Tomēr atvērtā koda procesi nav jauna lieta un šo problēmu risināšanai ir pieejami automatizēti rīki. Ir iespējams automatizētā veidā veikt statisko koda analīzi, bibliotēku atjaunināšanas, skenēt kodu pret zināmo ievainojamību datubāzi kā arī pēc pazīmēm atklāt paroles vai atslēgas, lai problēmas varētu nekavējoties novērst. Neapšaubāmi, drošības problēmas atvērtā kodā ir jāuztver nopietnāk un steidzīgāk, taču šis vairs nevar būt par vienīgo iemeslu koda slēpšanai. Gluži otrādi, tas veicina bieži kritizēto “drošība caur neskaidrību” praksi.

Latvijā jau ir vairums priekšnosacījumu valsts programmatūras koda atvēršanai:

  • Daudzi risinājumi tiek finansēti no Eiropas Savienības struktūrfondiem un tiek licencēti ar atvērtām pirmkoda licencēm, piemēram, EUPL.
  • Vairākas valsts iestādes savā pārvaldībā uztur versiju kontroles repozitorijus koda nodevumiem.
  • Risinājumu piegādēs jau tiek izmantotas nepārtrauktās piegādes ar kvalitātes kontroli un drošības skenēšanas rīkiem.

Šķiet, ka trūkst pavisam nedaudz - nepieciešamas prasības par pirmkoda publicēšanu un noteikumi par atvērtam kodam atbilstošu dokumentēšanu. Ir jāatsakās no apjomīgas Word formāta dokumentācijas un jāpāriet uz strukturētu dokumentāciju versiju kontrolēs. Tai jākļūst par normu kā izstrādātājiem, tā pasūtītājiem. Tāpat ir nepieciešama atvērtā koda kopienas procesa organizēšana, kļūdu vai to labojumu pieņemšana, aktīvāka komunikācija.

Digitālo vakcinācijas sertifikātu (Digital Green Certificates) repozitorijs ir lielisks piemērs, kā atvērts kods var veicināt savietojamību starp dažādu valstu risinājumiem, palielināt caurspīdīgumu un mazināt neskaidrības, tādējādi ietaupot laiku un izmaksas. Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir vairāki risinājumi, kas līdzīgā veidā varētu sniegt labumu no atvērta koda pieejas.

Atvērts kods ir ne tikai nākotnes virziens, bet arī veids, kā uzlabot mūsu pašreizējo digitālo vidi. Turklāt tas var dot iespēju Latvijai izcelties starptautiskā līmenī, veicinot Latvijas tehnoloģijas atpazīstamību un uzņēmību. Pieņemot atvērtā koda principus, mēs varam izstrādāt labākus risinājumus un veidot spēcīgāku, integrētāku digitālo ekosistēmu.

 

Autors ir SIA ZZ Dats tehniskais direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Alise Gurenko

Kādi ir izaicinājumi sievietēm jaunuzņēmumu vidē?

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Viedoklis Oskars Teikmanis

Zinātne ir tikpat nevajadzīga kā demokrātija

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.

Jaunākajā žurnālā