Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt ES ekonomiku efektīvāku, cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs.
Grūti izmērīt
Ilgtspēja uzņēmumu un cilvēku ikdienā kļūs par dzīvesveidu, daudziem jau ir kļuvusi, proti, visi mūsu lēmumi, izvēle un soļi tā vai citādi tiks skatīti caur ilgtspējas prizmu. Tik apjomīgas pārmaiņas nenotiek ātri un vienkārši. Kaut vai tāpēc, ka ilgtspējīguma līmeni ir grūti izmērīt, novērtēt.
Biznesa vidē visai abstraktais ilgtspējas jēdziens tuvākajos gados kļūs pavisam konkrēts un izmērāms – uzņēmumi visus datus, kas ir saistīti ar ilgtspēju, t.i. vides, sociālie un pārvaldības aspekti, apkopos īpašos ziņojumos. Daudziem lielajiem uzņēmumiem šādu ziņojumu gatavošana ir jau ierasta prakse, pārējiem tas nozīmē jaunas prakses apgūšanu tuvāko gadu laikā.
Tas, ka ilgtspējas ziņošanas prasība uz kādu pagaidām vēl neattiecas, nenozīmē, ka var neko nedarīt.
Pirmkārt, ilgtspēja jau ir kļuvusi par svarīgu aspektu konkurences priekšrocību līmenī, jo īpaši eksportējošiem uzņēmumiem, un tās loma tikai pieaugs, tostarp finansējuma saņemšanā biznesa attīstīšanai.
Jāuzsver, ka būt ilgtspējīgam nozīmē konkrētu rīcību un pārmaiņas, nevis tikai sagatavot ziņojumu par ilgtspēju. Otrkārt, lai sagatavotu kvalitatīvu pārskatu par ilgtspējas jomā paveikto, datus par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem ir jāsāk izprast un krāt jau tagad.
Kam un kad jāgatavo ziņojums
Neieslīgstot Eiropas direktīvu detalizētā izklāstā, svarīgākā ziņa ir: ilgtspējas ziņojums būs svarīga daļa no uzņēmuma gada pārskata. Jau tuvāko gadu laikā stāsies spēkā prasības sagatavot ilgtspējas ziņojumus pēc noteikta standarta, kur ļoti būtiska loma to izprašanā un īstenošanā būs laikus paveiktam darbam uzņēmuma līmenī. Virkne konkrētu prasību, kas skar ziņojuma sagatavošanu, vēl tiks precizēta nacionālajā likumdošanā, piemēram, par elektronisko formātu, neatkarīgā revidenta lomu u.c.
Jāņem vērā, ka aptuveni 11 tūkstoši ES uzņēmumu jau tagad gatavo t.s. nefinanšu ziņojumus saskaņā NFRD jeb Non Financial Reporting Directive. Tie ir uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 500 cilvēku un atbilst vienam no diviem kritērijiem – bilances kopsumma pārsniedz 20 miljonus eiro vai apgrozījums pārsniedz 40 miljonus eiro, kā arī biržā kotētas sabiedrības. Šie uzņēmumi turpinās gatavot nefinanšu ziņojumus, taču sāks ievērot jaunās prasības ar krietni detalizētāku standartu ziņošanai par ilgtspējas jomu.
Jaunās prasības ar uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu direktīvu (Corporate Sustainability Reporting Directive) stāsies spēkā ar 2024.gadu, un 2025.gadā būs jāpublicē ziņojums, iekļaujot informāciju par 2024.gadu. Vispirms tās skars uzņēmumus, kuri jau tagad ziņo saskaņā ar NFRD. Sākot ar 2026.gadu, kad ziņojumā jāiekļauj informācija par 2025.gadu, jaunās prasības būs jāievēro visiem lielajiem uzņēmumiem, kuri nefinanšu pārskatus pagaidām vēl negatavo.
Uzmanība jāpievērš izmaiņām direktīvas piemērošanas principos: ir jāziņo tad, ja izpildās vismaz divi no trim kritērijiem – darbinieku skaita slieksnis ir 250, nemainīgi paliek apgrozījuma un aktīvu apjomi – atbilstīgi 40 miljoni un 20 miljoni eiro. Pienākums ziņot saglabājas arī biržā kotētiem uzņēmumiem.
Tiek lēsts, ka ilgtspējas ziņojumu prasība skars aptuveni 50 tūkstošus uzņēmumu ES valstīs.
Visticamāk, to skaits pieaugs, jo plānots paplašināt ziņošanas prasības arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam konkrēti kritēriji tiek precizēti.
Jārisina datu pieejamība
Nozīmīga lieta, gatavojoties ilgtspējas ziņošanai, ir konkrētu, izmērāmu mērķu izvirzīšana. Nebūs gana ar “apaļām frāzēm” un skaisti definētu apņemšanos. Uzņēmuma rīcībā jābūt konkrētiem datiem, kas pierāda ilgtspējas jomā paveikto. Vides un klimata kontekstā tie būs kvantitatīvi dati, piemēram, izmešu samazinājums, energoefektivitāte, atkritumu apjoms. Savukārt pārvaldības un sociālā atbildīguma aspekti prasīs arī kvalitatīvu aprakstošu informāciju. To var nostiprināt ar uzņēmuma formulētu politiku, vadlīnijām, starptautiskajiem principiem, kam uzņēmums var pievienoties.
Ilgtspējas dati ir atkarīgi no nozares un uzņēmējdarbības veida, proti, vieni akcenti būs ražošanas vai transporta kompānijā, pavisam citi – pakalpojumu sniedzējam vai tirdzniecības uzņēmumam. Ilgtspējas ziņojumā ir jāietver arī informācija par sadarbības partneriem un piegādātājiem, tāpēc uzņēmumam laikus jāizveido sistemātiska datu un informācijas iegūšanas sistēma.
Datu pieejamība pašlaik vērtēta kā lielākā problēma ilgtspējas ziņošanas kontekstā visā pasaulē.
Ideālais risinājums būtu valsts rīcībā esošo datu izmantošana, kas parādītu pilnvērtīgu ainu par uzņēmumu reālo ieguldījumu ilgtspējas jomā. Patlaban dažādi dati par uzņēmumiem krājas atšķirīgu iestāžu krātuvēs, un informācija ir visai sadrumstalota, tāpēc agri vai vēlu politikas veidotājiem būs jāatrod veids, kā datus centralizēt un ar tiem dalīties.
Tas būtu noderīgi ne tikai ilgtspējas kontekstā, bet uzņēmējdarbības attīstībai kopumā, jo sniegtu pilnvērtīgu ainu par uzņēmumu darbību un problēmām. Tāpēc uzņēmumiem pašiem ir jārūpējas par savas ilgtspējas stratēģijas izpildei un ziņošanai vajadzīgo datu apkopošanu.
Konkurētspējas faktors
Īpaši nozīmīga loma ilgtspējas mērķu sasniegšanā ir bijusi un būs finanšu sektoram. Kapitāla plūsma aizvien vairāk tiks virzītas nozarēs un uzņēmumos, kas transformējas ar mērķi nodarīt iespējami mazāku kaitējumu videi, kļūt sociāli atbildīgākiem, iekļaujošākiem un caurskatāmiem pārvaldības kontekstā.
Tāpēc kapitāls kļūst par iedrošinošu faktoru, lai uzņēmumi apzinātos, ka ilgtspēja nav birokrātu izdomājums, bet vitāla nepieciešamība.
Vienlaikus tā jau ir kļuvusi par konkurences priekšrocību darbinieku piesaistē, jo cilvēki grib strādāt ilgtspējīgos uzņēmumos, finansējuma piesaistē un galu galā arī ikdienas efektivitātē, piemēram, tērējot mazāk enerģijas. Finansējums biznesa transformācijai ir pieejams gan bankās, gan valsts atbalsta programmās.
Vēlreiz uzsvēršu – būt ilgtspējīgam nozīmē domāšanas maiņu un atbilstošu rīcību no attieksmes pret vidi līdz attieksmei pret darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Uzņēmuma izmērs te nav noteicošais – pārmaiņu procesā esam mēs visi, kaut vai tāpēc, ka sadarbības partneri – bankas, piegādātāji u.c. – savā “ilgtspējas radarā” iekļaus ikvienu. Tas nozīmē, ka ilgtspējīgums jau šobrīd ir ne tik daudz ES prasība, kā biznesa attīstības un izdzīvošanas priekšnosacījums.
Viktors Toropovs ir SEB bankas Latvijā ilgtspējas attīstības vadītājs.
Pagaidām nav neviena komentāra