Eiropas Savienības (ES) zaļo mērķu sasniegšanā liela nozīme ir plastmasas pārstrādei, un dalībvalstīm jārēķinās ar aizvien stingrāku regulējumu.
Biometāna ražošana Latvijā tiek apspriesta arvien biežāk, taču nereti to pavada mīti, kas attālina sabiedrības izpratni par šī resursa potenciālu. Biometāns jau tagad ir nozīmīgs ilgtspējīgas enerģētikas elements, kas var stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
Janvāra vidū Rīgā norisinājās pasākums, kas iezīmēja svarīgu notikumu gan Latvijas, gan Eiropas ekonomikā – tika uzsākta Eiropā pirmās komerciālās biosveķu rūpnīcas celtniecība.
Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem. Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu. Eco Baltia vide remontdarbnīcā Lab!* kā atkritumi ir nonākušas pat vairākus tūkstošus eiro vērtas iekārtas, kuru remonts izmaksā tikai 5 eiro, tāpēc jāsecina, ka Latvijā laikam netrūkst ļoti bagātu cilvēku.
Kaut arī uz aci Baltijas jūras krasts šķiet arvien tīrāks, patiesībā sīku atkritumu smiltīs kļūst arvien vairāk, liecina kampaņas Mana jūra monitoringa rezultāti. Tās dalībnieki vasarās mēro piekrasti visā tās garumā
Plastmasas izstrādājumi joprojām veido vienu no lielākajiem vides piesārņojumiem pasaulē. No vienas puses, tā ir viegli pieejama un salīdzinoši lēta izejviela ar daudzveidīgu pielietojumu, bet, no otras puses, pēdējos gadu desmitos ir saražots tik daudz plastmasas vienību, ka tā kļuvusi par globālu vides piesārņojuma problēmu, tāpēc iedzīvotājiem aktīvāk jāiesaistās pašu radīto atkritumu šķirošanā, bet ražotājiem būtu vairāk jādomā par pārstrādātas plastmasas izmantošanu pirmreizējo materiālu vietā.
Pāris centimetru plastmasas un ķīmisku vielu, bet milzīgs kaitējums videi un cilvēku veselībai – diemžēl tās ir neizbēgamas zemē nomestu cigarešu izsmēķu blaknes. Latvijā ik gadu tiek realizētas 2 miljardi tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Tātad no 2 miljardiem cigarešu pāri paliek ap 400 tonnu izsmēķu gadā. Tomēr liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, kur būtu to īstā vieta, un šobrīd aktualizējies jautājums par izsmēķu apsaimniekošanu un katra smēķētāja līdzatbildību.
Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās bezdelīgas uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko ir jāziņo.
Lai gan daļa sabiedrības joprojām ir postpadomju mantojuma ietekmē, gaidot, kad mūsu vietā par apkārtējo vidi parūpēsies kāds cits, piemēram, pašvaldība vai valsts, aizvien vairāk ir cilvēku, kuri apzinās, ka lietas jāņem savās rokās. Var redzēt, ka jaunajai paaudzei ir atšķirīga domāšana un spēcīga apziņa, ka mums pašiem ir jādomā, kas notiek apkārt. Kad mūsu bērni izaugs, atkritumu šķirošana būs norma, un nebūs iedomājams vecās riepas izmest mežā. Tāpat būs pavisam normāli un dabiski iesaistīties dažādās vides sakopšanas un labiekārtošanas talkās un akcijās.
Vairāk nekā divdesmit gadu pieredze, organizējot talkas un citas aktivitātes apkārtējās vides sakopšanai, liecina, ka mēs kā sabiedrība spējam saņemtiem un mobilizēties lielu problēmu gadījumos, tomēr arī ikdienā jābūt aktīviem un jāņem lietas savās rokās. Gaidot, kamēr kāds visu paveiks mūsu vietā, neko nesasniegsim. Atbildībai par apkārtējo vidi ir jābūt dalītai un apzinīgākajiem sabiedrības locekļiem ir jāuzņemas “šefība” un jārāda paraugs mazāk atbildīgajiem. Tikai tā varam veicināt izpratni par sabiedrības līdzdalības nozīmi.
Eiropas Zaļais kurss, kas ilgtermiņā paredz padarīt ES ekonomiku efektīvāku, cilvēkam un videi draudzīgāku, tuvāko desmitgažu laikā nozīmē visaptverošas un dziļas pārmaiņas praktiski visās uzņēmējdarbības nozarēs.
Ilgtspēja ir ļoti plašs temats. Modes industrijā galvenokārt jāizceļ divi ilgtspējas aspekti – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un aprites principi. Lai gan tie ir kopīgi daudzās jomās, apģērbu ražotājiem un tirgotājiem ir lielāka ietekme nekā citu nozaru uzņēmējiem: apģērbu pērk ļoti liela sabiedrības daļa, turklāt to dara bieži, tāpēc arī saražotais apjoms ir milzīgs, patērētie resursi – iespaidīgi un tekstilatkritumu apjoms – nomācošs. Tomēr, gudri saimniekojot, apģērbu ražotāji un tirgotāji var ne tikai samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, bet arī veicināt mūsdienīgu domāšanu, ievērojami uzlabojot situāciju.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
