Amalienburgas stāsts un nākotnes vīzija dienu no dienas attīstās — tas nav vienkāršs, ar skaidru mērķi jau no paša sākuma, atzīst īpašniece Marta Gaile. Foto – Armands Kaušelis
Aizputes Amalienburgas saimniece — interjera dizainere Marta Gaile — vēl ir pašā ceļa sākumā. Vairāk nekā 200 gadu senās ēkas arhitektoniskā izpēte prasīja divus gadus, tagad pamazām var ķerties pie restaurācijas. Savulaik Amalienburga bijusi muižnieku un bruņinieku ziemas rezidence, vēlāk — banka un dzīvojamā māja
Esmu priecīga, ka jūs interesē mans darbs, jo veco māju ir tik daudz! Tas ir teju pirmais teikums pēc apsveicināšanās, ko pasaka Amalienburgas īpašniece Marta Gaile. Vismaz 220 gadu vecā ēka atrodas Aizputes galvenajā ielā, netālu no daudziem zināmā mākslinieku rezidenču centra Serde. Tomēr kuplo un augumā lielo koku ieskāvums Amalienburgai ļauj palikt svešu acu neievērotai. Nemanāmai.
Pirms ēka nonāca Martas rokās, tā gadus desmit stāvēja tukša un nevienam nevajadzīga. Īpašums piederēja kādam Šrilankas pilsonim, kas to bija iegādājies tikai tādēļ, lai varētu saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Aizputē viņš ieradās vienu reizi. Apkārtne bija aizaugusi ar zāli, krūmiem un vīteņaugiem. Tagad viss ir attīrīts, sakopts un parādes pusē atnācējus priecē koši zaļš mauriņš ar pelēki krāsotām koka puķu kastēm.
