Kara balsis.* Kara ārsti • IR.lv

Kara balsis.* Kara ārsti

Brīvprātīgo kustības Iniciatīva E+ vadītāja Valentīna Varava. Viņas organizācija sadarbojas ar ārstiem visā frontes garumā. Foto – Scanpix
Anastasija Ringis, speciāli Ir

Kā Ukrainas medicīnas sistēma ne tikai izdzīvojusi karā, bet uzkrāj unikālu ķirurģijas pieredzi, ko mācīties brauc pat amerikāņi

Pirmajā kara dienā traumatologs Vlads Kuzņecovs (35), kā jau parasti, ieradās darbā privātajā klīnikā. Viņu tur sagaidīja pilnīgs haoss. Pēc brīža zvanīja studiju biedrs, aicinot kā brīvprātīgajam doties palīgā uz kara hospitāli Zaporižjā. Pirmās 50 kara dienas Vlads burtiski nodzīvoja hospitālī. Uz mājām aizbrauca reizes trīs — tik vien kā izmazgāt drēbes.

Sīvo kauju dēļ bija ļoti daudz pacientu. «Pie mums brauca kara mediķi, lai pamācītu mūs, civilistus, kā pareizi noteikt diagnozi un sniegt palīdzību,» atceras Vlads. Viņam nācās darba procesā pārkvalificēties uz kara medicīnu, kas ir specifiska joma.

«Kaujā gūtu brūci nedrīkst dezinficēt ar ūdeņraža pārskābi, jo nevar zināt, kas tieši ievainojumu ir izraisījis,» viņš piesauc elementāru piemēru. «Ja brūcē ir fosfors, tas ir ļoti bīstami, jo var viegli uzliesmot.»

Cits piemērs — šautas un mīnu sprādzienos gūtas brūces ārsti nešuj ciet, jo tajās var būt dziļa infekcija. Tieši tāpat, ja trauma ir no šķembām vai brūcē iekļuvuši dubļi, betona vai automašīnas atliekas un citi svešķermeņi. Pirmā pusotra mēneša laikā Vlads iemācījies vairāk nekā agrāk visās praksēs vai stažēšanās iespējās līdz šim.

Tādu civilo mediķu kā traumatologs Kuzņecovs tagad Ukrainā ir tūkstošiem. Pateicoties viņiem, valstī izdevās pirmajos kara mēnešos nodrošināt kara hospitāļu darbu, bet vēlāk jau parastās slimnīcas sāka uzņemt ievainotos. Izveidojās pat tāda īpaša kategorija kā «dežūrārsti», kas turpina vienlaikus strādāt gan savā agrākajā civilajā darbā, gan dodas dežūrās uz hospitāļiem.

Pat miera laikos Ukrainas veselības aprūpes sistēma bija tālu no ideāla. Jau 2017. gadā bija sākušās grūtas reformas, lai atvadītos no padomiskā mantojuma. Pēc Krievijas iebrukuma sistēma varēja pilnīgi salūzt, taču notika tieši pretējais — karš izrādījās spēcīgs dzinulis, lai meklētu visefektīvākos risinājumus. Paradoksālā kārtā tieši kara laikā medicīnas aprūpe Ukrainā attīstās, pateicoties ārstu un brīvprātīgo pašaizliedzībai un starptautiskās palīdzības miljoniem.

Pēc Veselības ministrijas ziņām, pašlaik Ukrainā nav akūts ārstu trūkums, jo tikai 1% mediķu kopš pilna mēroga kara sākuma esot pametuši valsti. Turklāt Ukrainā tagad pastāvīgi darbojas aptuveni desmit ārvalstu misijas. Ārstu it kā netrūkst, taču aktīvo kauju dēļ tik un tā ievainoto karavīru un arī civiliedzīvotāju upuru ir daudz vairāk, nekā bija ieprogrammēta medicīniskās sistēmas jauda pirms kara.

Īpaši ņemot vērā, ka Krievija mērķtiecīgi uzbrūk tieši medicīnas iestādēm. Kopš kara sākuma pilnīgi iznīcinātas gandrīz 200 un daļēji sagrautas 1218 slimnīcas. Ministrija aplēsusi, ka tiešie zaudējumi no Krievijas uzbrukumiem medicīnas iestādēm jau sasnieguši 1,7 miljardus eiro. Ministrs Viktors Ļaško bieži uzsver, ka slimnīcu apšaude ir Krievijas militārās stratēģijas un taktikas sastāvdaļa.

Evakuācija no frontes

«Pēc Krimas okupācijas 2014. gadā un karadarbības sākuma valsts austrumos ievainotos uzņēma tikai kara hospitāļos, bet tagad mums frontes līnija ir izstiepusies vairāk nekā 2000 kilometru garumā un diemžēl karavīri nonāk pat rajonu slimnīcās, kas absolūti nav tam gatavas,» skaidro brīvprātīgo kustības Iniciatīva E+ vadītāja Valentīna Varava. Viņas organizācija sadarbojas ar ārstiem visā frontes garumā, tāpēc Varava ļoti labi pārzina situāciju.

Organizācijā darbojas brīvprātīgie mediķi, kas apvienojās jau 2014. gadā, kad ukraiņu tauta sacēlās pret prokremlisko prezidentu un pieprasīja valsts virzību uz Eiropas Savienību. Tolaik un tagad mērķis ir viens — izglābt dzīvību pēc iespējas lielākam skaitam karavīru. Lai to paveiktu, viņi rīko taktikas apmācības, iepērk pirmās palīdzības aptieciņas un palīdz nokomplektēt kara lauka ārstu mugursomas. Tikai pēdējā pusgada laikā vien nodrošinājuši 20 tūkstošus aptieciņu.

Bet galvenais, Varava ar savu komandu dodas palīgā tur, kur valsts vispār netiek galā, — iepērk autobusus vai džipus un pielāgo tos ievainoto evakuēšanai no kaujas lauka. Izstrādāta precīza darbības shēma: evakuācijas automašīnās ievainotos nogādā tuvākajā piefrontes slimnīcā, tur viņu stāvokli stabilizē un pēc tam transportē tālāk uz slimnīcām dziļāk valsts iekšienē.

Pateicoties brīvprātīgo atbalstam, pusotra gada laikā arī piefrontes slimnīcas ir piedzīvojušas pamatīgas pārmaiņas. «Esam iepirkuši gultas, citām slimnīcām iekārtojuši operāciju zāles un pastāvīgi piegādājam arī medikamentus,» stāsta Varava.

Arī traumatologs Kuzņecovs no Zaporižjas apstiprina, ka situācija ar aprīkojumu pamazām uzlabojas. «Jau pirmajos kara mēnešos mums atsūtīja mobilo rentgena aparātu, kas ļauj caurskatīt pacientu tieši uz operācijas galda. Saņēmām arī laparoskopiskās iekārtas, metāla elementus kaulu lūzumu fiksēšanai,» ārsts uzskaita.

Visas iekārtas parasti tiek iegādātas par starptautisko labdarības organizāciju, privāto fondu un ziedotāju līdzekļiem. Piemēram, jūlija sākumā Iniciatīva E+ nosūtīja uz fronti 20 autobusus, ko iegādājās un aprīkoja par dāņu fonda naudu, aptieciņu iegādi finansē kanādieši. Kanāda arī pērn nodeva veselības ministrijai 28 džipus tieši ievainoto evakuācijas vajadzībām.

«Faktiski mūsu medicīnas sistēma pašlaik par 50% ir atkarīga no starptautisko partneru atbalsta. Mums ved visu, sākot no zālēm un beidzot ar implantiem vai ļoti dārgām mikroķirurģijas iekārtām,» stāsta Veselības ministrijā.

Tikai 2022. gada laikā vien Ukraina ir saņēmusi 8500 tonnas medicīniskās palīdzības aptuveni 0,5 miljardu eiro vērtībā. Piedevām Eiropas Savienības dalībvalstu klīnikās ir uzņemti vairāk nekā 1000 ukraiņu pacientu, lai sniegtu specializētu palīdzību, kas viņu valstī pašlaik nav pieejama.

Peters Maļecs smagā apšaudē zaudēja pusi sejas — bija sadragāti vaigu, deniņu un pieres kauli. Ukraiņu ķirurgi 14 stundas ilgā operācijā atjaunoja Petera seju, izmantojot titāna protēzes. Foto – The New York Times

Mobilā ginekoloģija

Karš ne tikai atklāja sistēmas vājās vietas, bet lika ārkārtas režīmā radīt daudzas iniciatīvas, tajā skaitā mediķu pašorganizēšanos. Viens no piemēriem: tiklīdz Kijivas apgabalu atbrīvoja no okupantiem, pilsētas 2. dzemdību nama ginekologi izveidoja mobilās brigādes, lai varētu izbraukāt deokupētos ciemus un sniegt palīdzību sievietēm. «Mēs esam izmeklējuši jau vairāk nekā 800 pacientes,» stāsta grupas koordinators. Statistika nav iepriecinoša — aptuveni 40% sieviešu ir kāda ginekoloģiska saslimšana. Šīs mobilās brigādes sadarbojas arī ar prokuratūru, lai palīdzētu sazināties ar sievietēm, kas okupācijas laikā ir izvarotas un spīdzinātas.

Vēl kāds projekts, kas tapis pašorganizācijā, — Ārsti varoņiem. Šī iniciatīva apvieno mediķus, kas specializējušies sejas un žokļa ķirurģijā, kā arī ukraiņu biotehnologus un brīvprātīgos, kas aprūpē ļoti smagi cietušus pacientus ar galvas un kakla traumām. «2014. gadā tādus pacientus mēs sūtījām uz ārzemēm, bet tagad arvien biežāk varam operēt arī tepat Ukrainā,» saka projekta vadītāja Nataļja Ļutikova.

Tas kļuvis iespējams, jo kara gados ne vien izskolota jauna speciālistu paaudze, bet arī attīstījušās vietējās firmas, kas ar īpašiem 3D printeriem var no medicīniskā titāna izveidot unikālus implantus katra pacienta vajadzībām. Šī procesa priekšgalā ir ķirurgs Andrejs Kopčaks, kas praktizē Kijivas apgabala klīnikā. Pēdējo piecu gadu laikā viņa kontā ir jau 500 operācijas. Organizācija apvieno ķirurgus pa visu Ukrainu, kopā viņi izstrādā ārstēšanas metodes un konsultē cits citu īpaši smagos gadījumos.

Viens no pēdējiem šādiem gadījumiem —  28 gadus vecais karavīrs Peters Maļecs. Viņš ar kaujas biedriem trāpījās smagā apšaudē Doneckā, tika ievainots un tā zaudēja pusi sejas — bija sadragāti vaigu, deniņu un pieres kauli. Ukraiņu ķirurgi 14 stundas ilgā operācijā atjaunoja Petera seju, izmantojot titāna protēzes.

«Mūsu acu priekšā ir izaugusi jauna, spēcīga ķirurģijas skola. Ukraiņu ārsti gandrīz vai katru dienu redz pacientus, kādus mūsdienu medicīna šādā skaitā nav redzējusi nevienā pasaules valstī. Pie mums jau brauc amerikāņu ķirurgi gūt pieredzi,» stāsta Ļutikova. Līdzīgs izrāviens notiek arī kāju un roku protezēšanā, pacientu rehabilitācijā pēc amputācijas.

Tomēr ir arī tādi virzieni, kuros ukraiņu mediķiem nav ne ekspertīzes, ne pieejamu risinājumu. «Mums ir no gūsta atgriezušies pacienti, kuriem veikta kastrācija. Ir sievietes no Azovstaļ aizstāvju vidus, kurām ar ķīmiskiem preparātiem panākta klimaksa iestāšanās. Bet vīriešiem vienkārši nogriezti dzimumorgāni. Tagad sūtīsim apmācībā uz Taizemi urologus, lai viņi apgūtu vīriešu dzimumlocekļu atjaunošanu,» stāsta Veselības ministrijas ierēdne.

* Rakstu sērija Ukrainas kara balsis pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu