Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva – kas uzņēmumiem jāņem vērā šogad?

  • Marta Mackeviča
  • 07.06.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Lai sekmētu pāreju uz ilgtspējas ekonomiku, saskaņā ar Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu lielajiem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņojumi par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides tiesības, sociālās tiesības, cilvēktiesības un pārvaldības faktori. Noteikumi par nefinanšu informāciju attiecas uz visiem lielajiem uzņēmumiem, visiem biržā kotētiem uzņēmumiem regulētos tirgos, un uzņēmumiem, kuru aktīvu vērtība ir vismaz 20 miljoni eiro. Šie uzņēmumi ir atbildīgi arī par informācijas izvērtēšanu savu meitasuzņēmumu līmenī. Direktīva tiks ieviesta pakāpeniski – no nākamā gada janvāra līdz 2026. gada janvārim. Eiropas Savienībā tā skars aptuveni 49 000 uzņēmumu.

Ieguvumi patērētājiem un investoriem

Ilgtspējas ziņojumi ir ieguvums patērētājiem un investoriem – patērētāji būs labāk informēti par konkrētā uzņēmuma ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, kas palīdzēs izvēlēties, pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un izvairīties no kļūšanas par zaļmaldināšanas upuriem. Ziņojumi sniegs lielāku pārredzamību arī ieguldītājiem, jo turpmāk uzņēmumu gada pārskatos obligāti tiks iekļauta informācija par uzņēmuma ilgtspējas mērķiem un to izpildi.

Patiesībā ilgtspējas ziņojumi sniegs vairākus ieguvumus arī pašiem uzņēmumiem – tas palīdzēs definēt ilgtspējas mērķus un identificēt uzdevumus to sasniegšanai, kā arī uzlabot komunikāciju ar klientiem un sadarbības partneriem. Aizvien vairāk jauniešiem, kas pašlaik ienāk darba tirgū, ilgtspējas jautājumi ir viens no aspektiem, ko ņemt vērā, izvēloties nākotnes darbavietu, tāpēc ilgtspējas ziņojumi noteikti var palīdzēt jauno talantu piesaistē un noturēšanā.

Kā tiks nodrošināta ilgtspējas ziņojumu kvalitāte? Ziņojumus apstiprinās revidents vai akreditēts neatkarīgs sertificētājs. Lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro ziņošanas noteikumus, revidents vai sertificētājs sniegs atzinumu, vai ziņojumi atbilst ES sertifikācijas standartiem. Trešo valstu uzņēmumu ziņojumus būs jāapstiprina vai ES revidentam vai trešajā valstī reģistrētam revidentam.

Izmaiņas uzņēmumu ikdienā

Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības nosaka, ka pārskatiem jābūt saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (ESRS), arī ES taksonomiju, tāpat tiek prasīta ierobežotas garantijas nodrošināšana attiecībā uz informāciju par ilgtspēju. Minētās informācijas sniegšanai ir jābūt daļai no vadības ziņojuma, iekļaujot to atsevišķā sadaļā “Ilgtspējas ziņojumi”. Ziņojumi jāsagatavo digitālā un mašīnlasāmā formātā. Kā tas mainīs uzņēmumu ikdienu? Palielināsies ilgtspējas ziņojumu apjoms un iedziļināšanās tēmā, informācijas apkopošana tiks plānota savlaicīgāk un būs ciešāka sasaiste ar nepieciešamo finanšu informāciju. Uzņēmumiem būs jāveido atbilstoši iekšējie procesi uzticamai un savlaicīgai datu pārvaldībai. Standartizēti ziņojumi par ilgtspēju būs līdztekus finanšu informācijai, kas jāapstiprina uzņēmumu valdēm.

Kāda informācija būs jāiekļauj ziņojumus? ES standarti ietver vairākus vides, sociālās un korporatīvās pārvaldības aspektus – klimata izmaiņas un iespējamo piesārņojumu, ūdens un jūras resursus, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, resursu atkārtotu izmantošanu un aprites ekonomikas instrumentus. Tāpat ziņojumā jāiekļauj informācija gan par paša uzņēmuma darbaspēku, gan par nodarbinātājiem visā vērtību ķēdē, kā arī par patērētājiem, gala lietotājiem un ietekmētajām sabiedrības grupām un kopienām. Ziņojumam jāietver arī informācija par pārvaldību, riska pārvaldību un iekšējiem kontroles mehānismiem, kā arī darījumiem.

Profesionāli atbalsta partneri

Svarīgākās lietas, kas būtu jāatceras par ilgtspējas ziņojumiem - Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva nosaka, ka ilgtspējības ziņojumi ir obligāti jāsniedz aizvien lielākam uzņēmumu skaitam, bet Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti norāda, kas tieši uzņēmumiem ir jāziņo par ilgtspēju. Ja uzņēmums jau tagad īsteno globālās ziņošanas iniciatīvas (Global Reporting Initative) standartus, tas var atvieglot jauno prasību īstenošanu. Uzņēmumiem jāturpina veikt ziņojumi saskaņā ar šiem standartiem līdz stājas spēkā Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva prasības. Uzņēmumam jau tagad jāsāk pārdomāt ikgadējos ziņojumus par ilgtspēju un pārskatu sniegšanu. Nākamo pāris gadu laikā uzņēmumi saskarsies ar pieaugošām prasībām attiecībā uz ziņojumiem par ilgtspēju, tāpēc nepieciešams atrast profesionālus partnerus, kuri var sniegt nepieciešamo atbalstu.

 

Autore ir komunikācijas aģentūras Miltton Latvia vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā