Svešvalodu pieaugušie var mācīties arī no bērnu filmām un grāmatām

  • Katrīna Vēvere
  • 05.06.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Svešvalodu apguve sniedz virkni būtisku ieguvumu, palīdzot gan profesionālajā dzīvē, gan ārpus tās. Neraugoties uz izvēlēto profesiju, svešvalodu prasmes var lieti noderēt, taču ne vienmēr ir vienkārši saņemties un sākt kādas svešvalodas apguvi, īpaši, ja nav priekšzināšanu. Tas, ka valodas vislabāk apgūt bērnībā vai jaunībā, ir mīts, jo mācīties var ikvienā vecumā, taču svarīgi izvēlēties katram vecumposmam atbilstošākās metodes.

Svešvalodu prasmes nepieciešamas dažādās profesijās

Dzīvojam laikā, kad darba tirgus ir mainīgs un globāls – dažādu nozaru profesionāļi var strādāt teju ikvienā valstī, turklāt nereti to var darīt arī attālināti. Arī pandēmija ir viesusi būtiskas pārmaiņas un uzņēmumi, kuriem trūkst darbinieku, nereti meklē tos arī ārpus valsts robežām. Arī pašmāju uzņēmumi aizvien biežāk sadarbojas ar partneriem un klientiem visā pasaulē, tāpēc svešvalodu prasmes ir svarīgas ne tikai tad, ja vēlaties veidot karjeru ārvalstīs, bet arī kādā Latvijas uzņēmumā. Paraugoties darba sludinājumos, kļūst skaidrs, ka svešvalodu prasmes ir viena no pamatlietām, kas nepieciešamas ļoti daudzās profesijās.

Papildus profesionālajām priekšrocībām, svešvalodu prasmes noder arī ceļojot. Studējošajiem un mācībspēkiem tas nozīmē arī iespēju piedalīties dažādos apmaiņas projektos. Turklāt daudzi eksperti ir vienisprātis, ka svešvalodu apguve attīsta prātu kopumā, palīdz trenēt atmiņu un prāta darbības ātrumu. Valodu apguve ļauj paplašināt redzesloku un iegūt dažādas zināšanas, piemēram, lasot grāmatas, rakstus, pētījumus, kas nav pieejami dzimtajā valodā, tāpēc par svešvalodu prasmju pilnveidi noteikti ir vērts domāt ikvienā vecuma vai karjeras attīstības posmā.

Mācīties valodas var ikvienā vecumā

Plaši izplatītais uzskats, ka valodas veiksmīgi var apgūt tikai bērni vai jaunieši, lielā mērā ir tikai mīts. Pateicoties digitālajām prasmēm, jaunieši nereti apgūst svešvalodas ātrāk, tomēr patiesībā sekmīgi apgūt valodu var ikvienā vecumā, nepieciešams tikai izvēlēties piemērotāko mācību metodi. Vecumam noteikti nevajadzētu kļūt par šķērsli, lai izvēlētos mācīties kādu svešvalodu. Patiesībā tieši pretēji, apgūstot svešvalodas apzinātākā vecumā, piemēram, četrdesmit gados vai vēlāk, tā ir iespēja arī trenēt atmiņu. Galvenais, lai arī pedagogs ir atvērts un gatavs katram piemeklēt atbilstošākos veidus un instrumentus, lai mācītos.

Lai svešvalodu apguve būtu pēc iespējas veiksmīgāka, svarīgi ņemt vērā vairākas lietas. Pirmkārt, nav jākautrējas no priekšzināšanu līmeņa vai tā, ja priekšzināšanu nav vispār, tāpēc jau cilvēki apmeklē kursus un mācības, lai mācītos. Turklāt svešvalodu apguvē visi dalībnieki visbiežāk tiek sadalīti grupās, vadoties pēc priekšzināšanu līmeņa, lai tie, kuri vēlas mācīties no nulles, un tie, kuriem jau ir zināmas prasmes, ko nepieciešams pilnveidot, katrs varētu fokusēties uz savu mērķi.

Grāmatas, filmas un pat datorspēles

Pieaugušajiem, kuri nolēmuši mācīties kādu svešvalodu, sākot no nulles, ieteiktu papildus kursiem arī skatīties filmas un lasīt grāmatas. Turklāt pavisam droši var skatīties arī multfilmas un izvēlēties bērnu grāmatas. Nereti tieši tas ir viens no klupšanas akmeņiem pieaugušajiem – izvēlēties filmas vai grāmatas ar pārāk sarežģītu valodas līmeni, kas attiecīgi ietekmē arī panākumus un motivāciju. Noteikti vērts iesaistīt arī tos ģimenes locekļus, kuri jau prot attiecīgo svešvalodu, un, piemēram, vienoties, ka pāris stundas dienā vai pat vienu dienu nedēļā runāsiet tikai attiecīgajā valodā. Arī tas palīdzēs ātrāk mācīties. Ja vēlaties mācīties tieši angļu valodu, iespējams, noderēs arī datorspēles, kas jāspēlē komandās, jo tur nereti nepieciešams gan runāt ar citiem spēlētājiem, gan sarakstīties čatā.

Iespēju un rīku svešvalodu apguvei ir ļoti daudz, tāpēc katrs var atrast sev tīkamāko un piemērotāko, galvenais, spert pirmo soli un uzsākt mācības. Turklāt, mācoties vienā grupā ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgs zināšanu līmenis un valodas apguves mērķi, vairosies arī motivācija.

 

Autore ir Eiropas Tālmācības centra lektore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā