Latvijas un Somijas karogi Rīgas pilī. Foto - Lita Millere, LETA
Pēc Somijā nupat notikušajām parlamenta vēlēšanām vēlētāju lielāko uzticību ieguvušajām partijām jāizveido valdība un jāvienojas par valdības programmu. Atšķirībā no Latvijas valdības deklarācijām Somijas valdības programmas ir pārnozariskas un tiecas pārvarēt lielus nākotnes izaicinājumus. Jā, tas ir izdarāms arī parlamentārajai demokrātijai raksturīgajā politisko ambīciju troksnī! Jēdzieni “demokrātija” un “publiskais sektors” nav pretrunā efektivitātei un stratēģiskumam.
Mūsu laikmetu raksturo “samudžinātas” jeb “nešpetnas” problēmas (angliski – wicked problems): tās ir kompleksas, savstarpēji saistītas, sniedzas pāri nozaru un ģeogrāfiskajām robežām un veidojas mainīgos apstākļos. To piemēri ir enerģētikas un tehnoloģiskā pārveide, Covid-19 pandēmija, sabiedrības novecošana, pāreja no patērnieciskas uz pietiekamības ekonomiku. Risinot tikai vienu šādas problēmas pavedienu, nereti savelkas vai rodas cits, tā samudžinot spiedīgo problēmmezglu vēl ciešāk.
Somijas valdība šiem lielajiem izaicinājumiem ķērusies klāt ar sistēmisku, stratēģisku pieeju. Tas nav nācies viegli.
Arī Somijas politiskā tradīcija ir veidot sadrumstalotas koalīcijas valdības. Augot koalīcijās iesaistīto politisko spēku skaitam, to prioritāšu iekļaušana valdības darba programmā radīja garus, fragmentētus un grūti pārvaldāmus dokumentus ar simtiem mērķu un uzdevumu. Piemēram, 2011.gadā šādu uzdevumu bija pat 900.
Somijas premjera Juha Sipilä valdība 2015.gadā mainīja šo pieeju, vienojoties par 26 pārnozaru stratēģiskajiem mērķiem piecās politikas jomās un tiem atbilstīgām strukturālajām reformām. Šo reformu ieviešanu koordinēja premjera biroja paspārnē izveidots Valdības stratēģijas departaments. Katra stratēģiskā mērķa izpildei bija izveidota ministru komiteja, kurai bija regulāri jāatskaitās par paveikto. Premjera birojs un Valdības stratēģijas departaments arī regulāri sasauca valdības “vakara sesijas”, lai neformālā gaisotnē risinātu sarežģījumus vai pielāgotu izpildes taktiku reālās dzīves vajadzībām.
Sistēmiskas pārnozaru stratēģijas pieeja tika nostiprināta, 2019.gadā premjeres amatā stājoties Sannai Marinai. Valdības programmas izstrādes procesā tika likta lietā Valdības stratēģijas departamentā strādājošo ierēdņu privātajā sektorā gūtā pārvaldības pieredze.
Valdības izveidošanas sarunu pirmā nedēļa tika veltīta “diagnostikai” – esošās situācijas un izaicinājumu vienotai analīzei.
Tālāk tika noteiktas septiņas pārnozaru stratēģiskās tēmas (balstoties uz sabiedrības izaicinājumiem, nevis uz esošo valsts pārvaldes struktūru!), katrā tēmā tika izvirzīti konkrēti uzdevumi. Šo darbu veica stratēģisko tēmu politiskās grupas, kuru darbību koordinēja Valdības stratēģijas departaments ar nozaru ekspertu ieguldījumu – procesā aktīvi piedalījās aptuveni 200 neatkarīgi eksperti.
Sannas Marinas valdība izvirzīja četrus galvenos rezultātus: līdzsvarotas finanses, 75% nodarbinātība, izmešu neitralitāte līdz 2035.gadam un samazināta nevienlīdzība. Lai tos sasniegtu, sīkāk noteikti 64 uzdevumi un 70 indikatori. Katrai stratēģiskajai tēmai tika izveidota atbilstoša parlamentārā komisija un atbildīgo ministru stratēģiskā darba grupa.
Premjeres birojs ar katru ministriju noslēdza stratēģijas nolīgumu, nostiprinot ministra un ministrijas atbildību par valdības programmas īstenošanu.
Zīmīgi, ka stratēģiskās komisijas un grupas turpināja savu darbību, pat neskatoties uz satricinājumiem, ko radīja Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā – un arī šo krīžu koordinācijai uz noteiktu laiku tika izveidotas īpašas ministru komitejas.
Lai iedzīvinātu stratēģiskos mērķus, Sannas Marinas valdība programmā apņēmās izveidot pasaulē labāko valsts pārvaldi. Tāpat pieņemta valdības publiskās komunikācijas stratēģija valdības darba caurskatāmības un atvērta dialoga nodrošināšanai. To vadījusi skaidra apziņa, cik būtiska kopīgo mērķu sasniegšanai ir sabiedrības uzticēšanās valdībai. Lai krīžu risināšanā nezaudētu kursu uz tālejošajiem vides un sociālās ilgtspējas mērķiem, 2022.gadā veikts valdības darba ilgtspējas izvērtējums, kas deva impulsu atrisināt problēmas tajās jomās, kur vides un sociālajai ilgtspējai svarīgu uzdevumu izpilde kavējās.
Latvijai no Somijas būtu vērts pārņemt sistēmisku, metodisku un vienlaikus pielāgoties spējīgu (agile) pieeju valdības stratēģisko prioritāšu nospraušanai un pārvaldībai.
Latvijā nupat izveidotās ministru komitejas ir tikko sākušas darbu – laiks rādīs, vai tās spēs valdības darbu noorientēt uz būtisku pārresorisku virsmērķu sasniegšanu. Latvijas valdības deklarācijā patlaban iztrūkst skaidru pārnozaru uzstādījumu, taču tas nenozīmē, ka ministrijas var turpināt strādāt pa vecam.
To neļauj Latvijas starptautiskās saistības, piemēram, klimata jomā. Tās izpildīt varam tikai ar saskaņotu un savstarpēji papildinošu pārnozaru rīcību un katra sektora skaidru līdzatbildību. Vienotas stratēģiskas pieejas trūkums klimata jomā nesīs finansiālas un, iespējams, arī tiesiskas sekas. Pārresorisku sadarbību prasa arī tas, ja vēlamies politikas centrā izvirzīt cilvēku. Šādas pieejas trūkumam var būt augsta cilvēciska cena, piemēram, bērniem ar attīstības traucējumiem tas nozīmē zaudētus kvalitatīvas dzīves gadus.
Somijas pieredze rāda, ka labi vadīts valdības un valdības deklarācijas izveides process ir svarīgs. Strauju pārmaiņu laikā tas ir vienīgais veids, kā nepazaudēties sīkumos, bet gan saglabāt mērķtiecīgu kursu uz sabiedrības lielajām prioritātēm.
Autore ir starptautiska pārvaldības jautājumu konsultante, diasporas uzņēmēju, profesionāļu un uzņēmēju kustības #esiLV valdes locekle
