Digitālo prasmju nozīme veselības nozarē strādājošo ikdienā

  • Andra Levite
  • 06.03.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Gandrīz visas Eiropas valstis piedzīvo sabiedrības novecošanos un ar to saistīto profesionālā darba stāža pagarināšanu. Paaudze pēc manis ir uzaugusi ar digitālajiem rīkiem un prasmēm. Man šīs zināšanas bija jāapgūst un laiku pa laikam jāatsvaidzina. Mūžizglītība nedrīkst būt tikai nākotnes projekts, tai ir jābūt šodienas realitātei. Neapšaubāmi − mūsdienās mūžizglītība iekļauj digitālās prasmes visās dzīves jomās, arī veselības nozarē.

Digitālās prasmes kā viens no pacientiem draudzīgākas veselības nozares priekšnoteikumiem

Digitālās prasmes ir noderīgas:

  • lai izvairītos no nevajadzīgi atkārtotām, pacientam dārgām un psiholoģiski nomācošām izmeklēšanām;
  • lai saudzīgi apietos ar pacienta sensitīvajiem datiem;
  • lai vairāk un efektīvāk laiku varētu veltīt pacientam un mazāk − darbam ar dokumentiem.

Jau šobrīd ārstniecības iestādes Latvijā izmēģina dažādus mākslīgā intelekta risinājumus, lai uzlabotu gan pacientu datu drošību, gan precīzāk noteiktu diagnozi. Mums ir, kur augt. Potenciāls ir liels.

Jāpiebilst, ka dažkārt risinājumiem nav jābūt sarežģītiem. Vēlos pieminēt attālinātās medicīnas jeb telemedicīnas pakalpojumu, kas varētu būt pamats ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Taču arī telemedicīnai nepieciešamas digitālās prasmes abās ekrāna pusēs − gan veselības jomas darbinieka, gan pacienta.

Ārstniecības pakalpojumu pieejamība jau ilgstoši ir Latvijas veselības nozares izaicinājums, ko ietekmē sabiedrības novecošanās un medicīniskā personāla trūkums.

Starptautiska zināšanu un inovāciju pārnese

Mūsdienās dalīšanās ar informāciju un pieredzi starp veselības nozarē strādājošajiem ir ierasts zināšanu pārneses formāts, kur digitālās prasmes ir jo īpaši svarīgas.

Latvijai veselības nozarē patlaban ir vairāki starptautiskās sadarbības projekti ar Šveici, Skandināvijas valstīm, Izraēlu u.c. Šī sadarbība ne vien veicina Latvijas veselības nozares konkurētspēju Baltijas valstu mērogā, bet arī sniedz lielu atbalstu iedzīvotājiem.

Īpaši vēlos pieminēt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Veselības aprūpes attīstības centra projektu. Tā laikā plānots attīstīt jaunus aprūpes pakalpojumus, īstenot medicīniskos pētījumus un turpināt paplašināt sadarbību ar dažādiem zinātnes un inovācijas centriem, uzlabojot pacientu izredzes izveseļoties un liekot uzsvaru uz personalizētu un precīzijas medicīnu.

Tuvākajā laikā arī gaidāms izmēģinājumprojekts grūtnieču attālinātai monitorēšanai sadarbībā ar Izraēlas ārstniecības iestādēm.

Digitālo prasmju apguve – paaudžu vai nostājas jautājums?

Digitālo prasmju apgūšana nav tikai paaudžu izaicinājums, bet arī atvērtās nostājas jautājums.  Ir ērti piekopt profesionālo konservatīvismu, jo jaunu tehnoloģiju apgūšana prasa piepūli.

Piemēram, Kembridžas Universitātes slimnīcā personāls piedzīvoja divus grūtus digitālās transformācijas gadus, bet pēc datu plūsmas sistēmas ieviešanas neviens ne par kādu cenu nevēlas vairs atgriezties pie agrākās kārtības. Jaunā datu sistēma ieviesa skaidrību un atviegloja ikdienas darbu, piemēram, lai sekotu pacientu izmeklējumiem.

Apbrīnojami dinamiskā un nenogurstošā Riga TechGirls komanda ir izstrādājusi un no šī gada marta piedāvā jaunu IT mācību programmu – šoreiz veselības jomā strādājošiem kolēģiem – Cilvēcīgi par tehnoloģijām.

Pareizi saprotot darba dzīves prasības, Riga TechGirls komanda jaunajā programmā piedāvā četrus dažādus moduļus: pacienta pieredzes dizains, datu apstrāde veselības aprūpē, digitālie rīki veselības aprūpē un mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.

Visi moduļi ir noderīgi mūsu ikdienā pacientu veselības aprūpei. Es arī pieteicos šai programmai. Priecāšos mācīties kopā ar jums.

 

Autore ir Valsts prezidenta dzīvesbiedre

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Viedoklis Tobias Linds

Maksājumu eksperts: Cīņa ar krāpniekiem ir izraisījusi kļūdaini pozitīvu gadījumu epidēmiju

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Viedoklis Alise Gurenko

Kādi ir izaicinājumi sievietēm jaunuzņēmumu vidē?

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē. Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Viedoklis Oskars Teikmanis

Zinātne ir tikpat nevajadzīga kā demokrātija

2013. gadā Skotijas un Šveices pētnieki iemācīja Dienvidāfrikas savvaļas zaļajiem mērkaķiem (Chlorocebus pygerythrus) izvairīties no iekrāsotas rozā kukurūzas, ko viņi bija apstrādājuši, lai tā būtu rūgta [1]. Šo informāciju mērkaķi nodeva nākamajām paaudzēm, kas turpināja intuitīvi neēst rozā kukurūzu, kaut gan paši to nebija nogaršojuši, un tā vēlāk vairs nebija rūgtināta. Minētajā un līdzīgos pētījumos [2]–[4] zinātnieki novērojuši, ka pat dzīvnieku pasaulē var attīstīties tradīcijas, kas dzīvo ilgāk, nekā īpatņi, kuri pirmie ar to saskārās.

Jaunākajā žurnālā