“Es nesaprotu, ko viņš saka” - tā nav laba atruna

  • Aldis Greitāns
  • 28.02.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Persona A: “Vai vari atnākt pie mums uz “mītiņu”?”

Persona B: “Kāpēc? Tas it kā nav mans lauciņš.”

Persona A: “Mēs nesaprotam, ko viņi runā. Varbūt varēsi palīdzēt saprast...”

Šāda saruna starp kolēģiem varētu būt diezgan tipiska daudzos uzņēmumos, ja ņem vērā, ka “viņi” ir IT pakalpojumu piegādātāji. Šajā gadījumā es uzņēmos “tulka” pienākumus. Pēc mītiņa” klāt pienāca pakalpojumu sniedzēju pārstāvis, ar kuru bijām pazīstami no iepriekšējām darbavietām, un teica: “Klausies, baigi labi, ka tu atnāci. Mēs nekādi nevarējām saprast, ko no mums grib.”

Jāatzīst, ka man diezgan bieži sanāk vienā vai citā sarunā dzirdēt ne IT jomā strādājošu cilvēku atziņu, ka viņi nesaprot, ko tie datoriķi stāsta. Pavisam nesen Latvijas mērogam liela uzņēmuma valdes loceklis sarunā atzina, ka valde jutusies nedaudz samulsusi pēc tam, kad mātes uzņēmuma IT vadītājs stāstījis par koncerna plāniem tehnoloģiju jomā. Lieki minēt, ka neviens arī nav uzdevis nekādus jautājumus, jo tiek taču uzskatīts, ka valdes loceklim jāzina un jāsaprot viss.

Minētie gadījumi liecina, ka uzņēmējdarbības vidē ir notikusi paradigmas maiņa. Informācijas tehnoloģijas vairs nav tikai atbalsta funkcija uzņēmumos. Informācijas tehnoloģijas pašlaik ir kļuvušas par biznesa stratēģijas un inovāciju pamatelementu. Tāpēc uzņēmumu vadītājiem, ja viņi grib plānot stratēģiju, saglabāt uzņēmuma konkurētspēju un palielināt to efektivitāti, ir jāmācās ne tikai orientēties tehnoloģijās, bet arī jāapgūst, kā tās organizēt un vadīt uzņēmumā. Citiem vārdiem sakot - jāapgūst datoriķu valoda. Tiesa, te ir jāpiebilst, ka IT speciālistiem, ja viņi vēlas pacelt savu tirgus vērtību, arī der apgūt biznesa valodu. Uzņēmumu attīstībai tikai nāks par labu, ja tajā visi runās vienā valodā.

Kas traucē ne-IT vadītājiem apgūt ar informāciju tehnoloģijām saistītās lietas? Iemeslu ir daudz, varu uzskaitīt dažus. Pirmkārt, protams laika trūkums.

Otrkārt, ar ko sākt? Informācijas tehnoloģijas iekļauj tik daudz dažādu tēmu, ka grūti saprast, ar ko sākt un ko un cik pamatīgi apgūt. Kā tajā visā orientēties?

Treškārt, psiholoģiskais faktors. Vadītājiem bieži ir grūti atzīties, ka viņi kaut ko nezina vai nesaprot. Īpaši, ja runa ir par to, ko par to teiks padotie.

Paraudzīsim, kas ir otrā svaru kausā. Kāpēc uzņēmumu vadītājiem vajadzētu pārzināt IT un tehnoloģijas:

  1. Konkurētspējas saglabāšana: mūsdienu digitālajā laikmetā uzņēmumi, kas neizmanto tehnoloģijas, riskē zaudēt konkurences cīņā. Izprotot tehnoloģijas, vadītāji var palīdzēt savām organizācijām apsteigt konkurentus un noteikt jaunas izaugsmes iespējas.
  2. Efektivitātes palielināšana: tehnoloģija var racionalizēt darbības, automatizēt uzdevumus un samazināt izmaksas. Mācoties par IT un tehnoloģijām, vadītāji var noteikt iespējas uzlabot savu organizāciju efektivitāti.
  3. Labāka komunikācija: IT ir tehniska joma, un vadītājiem var būt grūti efektīvi sazināties ar IT speciālistiem. Apgūstot IT un tehnoloģijas, vadītāji var labāk izprast IT profesionāļu lietoto valodu, kas var veicināt labāku saziņu un sadarbību starp dažādām komandām.
  4. Risku vadība: pieaugot tehnoloģiju izmantošanai, organizācijas saskaras arī ar jauniem riskiem, piemēram, kiberdraudiem, datu pārkāpumiem (data breaches) un sistēmas kļūmēm. Izprotot tehnoloģiju, vadītāji var identificēt iespējamos riskus un īstenot pasākumus to mazināšanai.
  5. Inovāciju veicināšana. Tehnoloģija var būt inovāciju katalizators, un vadītāji, kuri saprot tehnoloģijas, var noteikt jaunus veidus, kā tās izmantot, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi.

Rezumējot - vadītāji, kuri mācās par IT un tehnoloģijām, var palīdzēt savām organizācijām saglabāt konkurētspēju, uzlabot efektivitāti, labāk komunicēt, pārvaldīt riskus un veicināt inovācijas. Lai šos jautājumus apgūtu, Riga Business School Executive education programmas ietvaros izveidojusi īpašu vadītājiem paredzētu kursu IT vadība un tehnoloģiju inovācijas: Executive education - Riga Business School (rbs.lv).

 

Autors ir Riga Business School MBA programmu direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā