“Es nesaprotu, ko viņš saka” - tā nav laba atruna

  • Aldis Greitāns
  • 28.02.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Persona A: “Vai vari atnākt pie mums uz “mītiņu”?”

Persona B: “Kāpēc? Tas it kā nav mans lauciņš.”

Persona A: “Mēs nesaprotam, ko viņi runā. Varbūt varēsi palīdzēt saprast...”

Šāda saruna starp kolēģiem varētu būt diezgan tipiska daudzos uzņēmumos, ja ņem vērā, ka “viņi” ir IT pakalpojumu piegādātāji. Šajā gadījumā es uzņēmos “tulka” pienākumus. Pēc mītiņa” klāt pienāca pakalpojumu sniedzēju pārstāvis, ar kuru bijām pazīstami no iepriekšējām darbavietām, un teica: “Klausies, baigi labi, ka tu atnāci. Mēs nekādi nevarējām saprast, ko no mums grib.”

Jāatzīst, ka man diezgan bieži sanāk vienā vai citā sarunā dzirdēt ne IT jomā strādājošu cilvēku atziņu, ka viņi nesaprot, ko tie datoriķi stāsta. Pavisam nesen Latvijas mērogam liela uzņēmuma valdes loceklis sarunā atzina, ka valde jutusies nedaudz samulsusi pēc tam, kad mātes uzņēmuma IT vadītājs stāstījis par koncerna plāniem tehnoloģiju jomā. Lieki minēt, ka neviens arī nav uzdevis nekādus jautājumus, jo tiek taču uzskatīts, ka valdes loceklim jāzina un jāsaprot viss.

Minētie gadījumi liecina, ka uzņēmējdarbības vidē ir notikusi paradigmas maiņa. Informācijas tehnoloģijas vairs nav tikai atbalsta funkcija uzņēmumos. Informācijas tehnoloģijas pašlaik ir kļuvušas par biznesa stratēģijas un inovāciju pamatelementu. Tāpēc uzņēmumu vadītājiem, ja viņi grib plānot stratēģiju, saglabāt uzņēmuma konkurētspēju un palielināt to efektivitāti, ir jāmācās ne tikai orientēties tehnoloģijās, bet arī jāapgūst, kā tās organizēt un vadīt uzņēmumā. Citiem vārdiem sakot - jāapgūst datoriķu valoda. Tiesa, te ir jāpiebilst, ka IT speciālistiem, ja viņi vēlas pacelt savu tirgus vērtību, arī der apgūt biznesa valodu. Uzņēmumu attīstībai tikai nāks par labu, ja tajā visi runās vienā valodā.

Kas traucē ne-IT vadītājiem apgūt ar informāciju tehnoloģijām saistītās lietas? Iemeslu ir daudz, varu uzskaitīt dažus. Pirmkārt, protams laika trūkums.

Otrkārt, ar ko sākt? Informācijas tehnoloģijas iekļauj tik daudz dažādu tēmu, ka grūti saprast, ar ko sākt un ko un cik pamatīgi apgūt. Kā tajā visā orientēties?

Treškārt, psiholoģiskais faktors. Vadītājiem bieži ir grūti atzīties, ka viņi kaut ko nezina vai nesaprot. Īpaši, ja runa ir par to, ko par to teiks padotie.

Paraudzīsim, kas ir otrā svaru kausā. Kāpēc uzņēmumu vadītājiem vajadzētu pārzināt IT un tehnoloģijas:

  1. Konkurētspējas saglabāšana: mūsdienu digitālajā laikmetā uzņēmumi, kas neizmanto tehnoloģijas, riskē zaudēt konkurences cīņā. Izprotot tehnoloģijas, vadītāji var palīdzēt savām organizācijām apsteigt konkurentus un noteikt jaunas izaugsmes iespējas.
  2. Efektivitātes palielināšana: tehnoloģija var racionalizēt darbības, automatizēt uzdevumus un samazināt izmaksas. Mācoties par IT un tehnoloģijām, vadītāji var noteikt iespējas uzlabot savu organizāciju efektivitāti.
  3. Labāka komunikācija: IT ir tehniska joma, un vadītājiem var būt grūti efektīvi sazināties ar IT speciālistiem. Apgūstot IT un tehnoloģijas, vadītāji var labāk izprast IT profesionāļu lietoto valodu, kas var veicināt labāku saziņu un sadarbību starp dažādām komandām.
  4. Risku vadība: pieaugot tehnoloģiju izmantošanai, organizācijas saskaras arī ar jauniem riskiem, piemēram, kiberdraudiem, datu pārkāpumiem (data breaches) un sistēmas kļūmēm. Izprotot tehnoloģiju, vadītāji var identificēt iespējamos riskus un īstenot pasākumus to mazināšanai.
  5. Inovāciju veicināšana. Tehnoloģija var būt inovāciju katalizators, un vadītāji, kuri saprot tehnoloģijas, var noteikt jaunus veidus, kā tās izmantot, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi.

Rezumējot - vadītāji, kuri mācās par IT un tehnoloģijām, var palīdzēt savām organizācijām saglabāt konkurētspēju, uzlabot efektivitāti, labāk komunicēt, pārvaldīt riskus un veicināt inovācijas. Lai šos jautājumus apgūtu, Riga Business School Executive education programmas ietvaros izveidojusi īpašu vadītājiem paredzētu kursu IT vadība un tehnoloģiju inovācijas: Executive education - Riga Business School (rbs.lv).

 

Autors ir Riga Business School MBA programmu direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā