“Es nesaprotu, ko viņš saka” - tā nav laba atruna

  • Aldis Greitāns
  • 28.02.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Persona A: “Vai vari atnākt pie mums uz “mītiņu”?”

Persona B: “Kāpēc? Tas it kā nav mans lauciņš.”

Persona A: “Mēs nesaprotam, ko viņi runā. Varbūt varēsi palīdzēt saprast...”

Šāda saruna starp kolēģiem varētu būt diezgan tipiska daudzos uzņēmumos, ja ņem vērā, ka “viņi” ir IT pakalpojumu piegādātāji. Šajā gadījumā es uzņēmos “tulka” pienākumus. Pēc mītiņa” klāt pienāca pakalpojumu sniedzēju pārstāvis, ar kuru bijām pazīstami no iepriekšējām darbavietām, un teica: “Klausies, baigi labi, ka tu atnāci. Mēs nekādi nevarējām saprast, ko no mums grib.”

Jāatzīst, ka man diezgan bieži sanāk vienā vai citā sarunā dzirdēt ne IT jomā strādājošu cilvēku atziņu, ka viņi nesaprot, ko tie datoriķi stāsta. Pavisam nesen Latvijas mērogam liela uzņēmuma valdes loceklis sarunā atzina, ka valde jutusies nedaudz samulsusi pēc tam, kad mātes uzņēmuma IT vadītājs stāstījis par koncerna plāniem tehnoloģiju jomā. Lieki minēt, ka neviens arī nav uzdevis nekādus jautājumus, jo tiek taču uzskatīts, ka valdes loceklim jāzina un jāsaprot viss.

Minētie gadījumi liecina, ka uzņēmējdarbības vidē ir notikusi paradigmas maiņa. Informācijas tehnoloģijas vairs nav tikai atbalsta funkcija uzņēmumos. Informācijas tehnoloģijas pašlaik ir kļuvušas par biznesa stratēģijas un inovāciju pamatelementu. Tāpēc uzņēmumu vadītājiem, ja viņi grib plānot stratēģiju, saglabāt uzņēmuma konkurētspēju un palielināt to efektivitāti, ir jāmācās ne tikai orientēties tehnoloģijās, bet arī jāapgūst, kā tās organizēt un vadīt uzņēmumā. Citiem vārdiem sakot - jāapgūst datoriķu valoda. Tiesa, te ir jāpiebilst, ka IT speciālistiem, ja viņi vēlas pacelt savu tirgus vērtību, arī der apgūt biznesa valodu. Uzņēmumu attīstībai tikai nāks par labu, ja tajā visi runās vienā valodā.

Kas traucē ne-IT vadītājiem apgūt ar informāciju tehnoloģijām saistītās lietas? Iemeslu ir daudz, varu uzskaitīt dažus. Pirmkārt, protams laika trūkums.

Otrkārt, ar ko sākt? Informācijas tehnoloģijas iekļauj tik daudz dažādu tēmu, ka grūti saprast, ar ko sākt un ko un cik pamatīgi apgūt. Kā tajā visā orientēties?

Treškārt, psiholoģiskais faktors. Vadītājiem bieži ir grūti atzīties, ka viņi kaut ko nezina vai nesaprot. Īpaši, ja runa ir par to, ko par to teiks padotie.

Paraudzīsim, kas ir otrā svaru kausā. Kāpēc uzņēmumu vadītājiem vajadzētu pārzināt IT un tehnoloģijas:

  1. Konkurētspējas saglabāšana: mūsdienu digitālajā laikmetā uzņēmumi, kas neizmanto tehnoloģijas, riskē zaudēt konkurences cīņā. Izprotot tehnoloģijas, vadītāji var palīdzēt savām organizācijām apsteigt konkurentus un noteikt jaunas izaugsmes iespējas.
  2. Efektivitātes palielināšana: tehnoloģija var racionalizēt darbības, automatizēt uzdevumus un samazināt izmaksas. Mācoties par IT un tehnoloģijām, vadītāji var noteikt iespējas uzlabot savu organizāciju efektivitāti.
  3. Labāka komunikācija: IT ir tehniska joma, un vadītājiem var būt grūti efektīvi sazināties ar IT speciālistiem. Apgūstot IT un tehnoloģijas, vadītāji var labāk izprast IT profesionāļu lietoto valodu, kas var veicināt labāku saziņu un sadarbību starp dažādām komandām.
  4. Risku vadība: pieaugot tehnoloģiju izmantošanai, organizācijas saskaras arī ar jauniem riskiem, piemēram, kiberdraudiem, datu pārkāpumiem (data breaches) un sistēmas kļūmēm. Izprotot tehnoloģiju, vadītāji var identificēt iespējamos riskus un īstenot pasākumus to mazināšanai.
  5. Inovāciju veicināšana. Tehnoloģija var būt inovāciju katalizators, un vadītāji, kuri saprot tehnoloģijas, var noteikt jaunus veidus, kā tās izmantot, lai veicinātu uzņēmējdarbības izaugsmi.

Rezumējot - vadītāji, kuri mācās par IT un tehnoloģijām, var palīdzēt savām organizācijām saglabāt konkurētspēju, uzlabot efektivitāti, labāk komunicēt, pārvaldīt riskus un veicināt inovācijas. Lai šos jautājumus apgūtu, Riga Business School Executive education programmas ietvaros izveidojusi īpašu vadītājiem paredzētu kursu IT vadība un tehnoloģiju inovācijas: Executive education - Riga Business School (rbs.lv).

 

Autors ir Riga Business School MBA programmu direktors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā