Sēņu revolūcija

Revolūcija varbūt ir pārāk skaļš vārds, kaut gan dzird arī to, taču Amerikas Rietumkrastā gads sācies ar būtisku jaunumu. Oregona kļuvusi par pirmo ASV štatu, kur legalizēta psilocibīna jeb tā saukto «maģisko sēņu» ārstnieciska lietošana. 

Solis ir tiešām plats, jo pārkāpj vairāk nekā pusgadsimtu ilgušo psihedēlisko vielu aizliegumu ASV. «Jūtos kā sapnī. Neticēju, ka tas notiks manas dzīves laikā,» intervijā The New York Times atzina psihoterapeits, kas nupat piedalījies speciālistu mācībās licences saņemšanai.

Federālā līmenī psilocibīns joprojām paliek aizliegto vielu sarakstā, bet turpmāk Oregonā ikviens 21 gada vecumu sasniegušais varēs saņemt to licencēta personāla uzraudzībā. Kāds terapeitu pāris pirms vairākiem gadiem sāka legalizēšanas iniciatīvu, 2020. gadā vēlētāji to atbalstīja, bet šogad štats reāli sāk izsniegt licences.

Eksperti lēš, ka tuvākajos gados psihedēlisko vielu medicīnisko pielietojumu varētu apstiprināt arī federālie zāļu uzraugi. Pētījumi ar psilocibīnu un citām vielām gan ASV, gan Eiropā uzrāda daudzsološus rezultātus pacientiem, kas cieš no depresijas, atkarībām, traumu vai neārstējami smagu slimību izraisītas trauksmes. Īpaši aizkustinoši ir smagu pacientu stāsti, kas piedzīvo atpestīšanu pēc daudzu gadu mokām. Lai gan arī šis nav brīnumlīdzeklis, kas glābs ikvienu, tomēr situācijā, kad mūsdienu trakais dzīves ritms grūž depresijā miljoniem cilvēku, bet klasiskā antidepresantu terapija visiem nepalīdz, arvien uzstājīgāk skan aicinājumi pārskatīt agrākos aizliegumus kā nepamatotus. Pagājušā gada nogalē Oregonas pēdās sekoja nākamais štats — Kolorādo.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Pamati un mēsli

Neatkarības svētki aizvadīti, un ir sajūta, ka esmu sasildījusies! Skaistu brīžu bija daudz, bet sirsnīgākā sajūta pārņēma jau pirms 18. novembra. Laukos. Dziedot valsts himnu Vecpiebalgas kultūras namā pēc ražena svētku koncerta, kur tautiskos rakstus izdejoja ķipari un seniori, bet noslēgumā visi kopā vienojāmies senajā tautas lūgšanā. Latvijas stipro pamatu sajūta reizēm šķiet pazudusi lielpilsētas anonīmajā pulsā vai soctīklu troksnī, bet to var tik skaidri sajust mazākās kopienās, kur paaudzes turas cieši blakus kā ķēdes gredzenu vijums. Visiem pārkarsušajiem prātiem vērts aizbraukt uz laukiem sazemēties! Piedevās būs svaigs gaiss un plašs apvārsnis.Varbūt izbrauciens u

Jā, es arī!

Atmodas laikā uz skolas dienasgrāmatas vāka uzlipināju Brīvības pieminekļa bildi — atceros skaisti zilo debesu fonu, kas priecēja visu gadu, arī apmākušās dienās. Bet galvenais iemesls, protams, bija milzīgās cerības atgūt Latvijas valsti. Dzīvojot Madonā, uz Rīgu braukt nesanāca bieži, bet bilde uz dienasgrāmatas ļāva Brīvības pieminekli redzēt ik dienu. Man tas bija svarīgi. Toreiz pat nenojautu, ka pēc daudziem gadiem — laikā, kad pieminekli ieskaus remonta sastatnes — man laimēsies uzkāpt līdz pašai augšai un ielūkoties Brīvības statujas sejā, kas tuvumā izskatās tik dīvaini neproporcionāla…Šajā novembrī mūsu

Nebaidies, man pašam bail

Aizņēmos slejas virsrakstu no sava vectēva. Tā viņš man bērnībā jokojot teica. Tomēr, domājot par naudu, diemžēl šajā jokā ir arī daļa patiesības. Lai gan īstenas labklājības pamatā ir gan uzcītīgs darbs un savu talantu apzināšanās, gan veiksme, nozīme ir arī mūsu attieksmei pret naudu. Lasot šī žurnāla rakstus, pie tā nonācu atkal un atkal.Pre

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Jaunākajā žurnālā