Jundzes Veidenbauma astoņas dienas

  • Andris Hiršs, Domuzīme
  • 27.10.2022.
  • Domuzīme
Arno Jundze. Es nemiršu nekad. Dienas Grāmata, 2022.

Arno Jundze. Es nemiršu nekad. Dienas Grāmata, 2022.

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5

Sērijā Es esmu... šovasar izdots Arno Jundzes romāns par Eduardu Veidenbaumu. Kolektīvajā atmiņā viņa vārds galvenokārt saistās ar dzeju, viņš arī tulkojis un atdzejojis, taču savas neilgās dzīves laikā Veidenbaums pamanījās būt īsti daudzpusīgs. Un viņa atstāto mantojumu var aplūkot gan no politiskās, gan filozofiskās un reliģiskās perspektīvas. Liecības par Veidenbauma plašo darbības lauku joprojām rodamas arhīvu mapēs, lai arī dažas no tām zudušas nebūtībā. Tas ļauj Jundzem secināt, ka «katram ir savs Veidenbaums».1

Franču filozofs Žaks Deridā uzskata, ka vēlmi saglabāt pagātnes notikumus motivē iekšēja un lielākoties apslēpta vilkme likvidēt visas aizgājušā laika pēdas. «Klusā tieksme sadedzināt arhīvu un izraisīt amnēziju (..) ar nolūku iznīcināt arhīvu kā atmiņu uzkrāšanu un kapitalizāciju»2 rada arī liecību uzglabāšanas kaislību. Filozofs akcentē, ka nosargātās atmiņas nekad nav noslēgts veselums, bet vienmēr ir atvērtas jaunām interpretācijām.

Jaunākajā žurnālā

Pie kaimiņiem igauņiem

Mārja Kangro: «Publiskā intelektuāļa loma Igaunijā joprojām ir saglabājusies. Rakstniekus mēdz aicināt uz konferencēm izteikt viedokli, politiskās partijas aicina tos savās rindās. Vecākās paaudzes rakstnieki reaģē uz sabiedrībai svarīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, savukārt jaunākām paaudzēm piederīgie vairāk runā par vienlīdzības, cilvēktiesību un ekoloģijas tēmām.» Foto — Kriss Mors
  • Proza
  • 26.06.2026.

Mečnikova ielas divas joslas

Arturs Droņs
  • Apskats
  • 26.06.2026.

Ieskats mūsdienu franču literatūras ainā

Arī grāmatniecību un literatūru ietekmē laikmets, mode un gaisotne sabiedrībā — par ko tiek vai netiek runāts, par ko raksta tieši, kas pārāk ilgi tiek noklusēts un pēkšņi eksplodē. Skats Parīzes grāmatu gadatirgū. 2026. gada aprīlis. 
Foto — SIPA/Scanpix
  • Vēsture
  • 26.06.2026.

Atgriezties mājās

Latviešu bēgļus sagaida Zilupes robežpunktā. 1920. gads. Uz fotogrāfijas rakstīts: Latviešu robežsargu virsnieks pārnācēju bēgļu starpā nejauši sastop savu māsu. Fotogrāfs nezināms. Latvijas Kara muzeja krājums
  • Proza
  • 26.06.2026.

Ādama sakne

Ilustrācija — Toms Tauriņš
  • Eseja
  • 26.06.2026.

Kā sātans iznīcinātu jauno paaudzi

Adams Rūžička
  • Viedoklis
  • 26.06.2026.

Galdu mērīt ar termometru?

Eva Eglāja-Kristsone