Ilustratīvs attēls
Sākoties aktīvai apkures sezonai kā mājsaimniecībās, tā uzņēmumos atbildīgajiem cilvēkiem nākas pastiprināti domāt un pieņemt lēmumus par taupības pasākumiem, lai dārgie energoresursi neiecirstu pārāk dziļu robu budžetā. Tiek runāts par gaisa temperatūras samazināšanu telpās, mazāku ražošanas platību izmantošanu, atteikšanos no mazāk nepieciešamajām elektroiekārtām un pat aiziešanu no biroja telpām.
Lēmumi nemaz nav tik vienkārši, kā sākotnēji varētu šķist. Piemēram, 30 cilvēku kolektīvam nosakot attālināto darbu, uzņēmums ietaupīs uz komunālo pakalpojumu izmaksu vai biroja telpu nomas rēķina, taču šiem 30 cilvēkiem savus mājokļus cauru diennakti nāksies uzturēt komfortablā temperatūrā un pienācīgi izgaismotus. Tas nozīmē, ka kopējais energoresursu patēriņš valstī būs lielāks nekā tad, ja šie darbinieki 8 stundas kopīgi sildītos un strādātu birojā, un izslēgtu apkures sistēmu mājoklī. Taču aprēķinos jāiekļauj arī ceļā patērētais laiks un degviela, un vēl vairāki citi faktori. Tādēļ labāk, ja uzņēmumam ir plašas manevra iespējas dažādu scenāriju īstenošanai. Arī attālināta vai jauktas formas darba režīma ieviešana.
Ar elastīgu pielāgošanos apstākļiem gan ir problēma. Latvijā notiek izteikta divu ātrumu digitalizācija. Atsevišķas nozares, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT), ir pilnībā gatavas strādāšanai no jebkuras vietas. Vēl vairāk. IT uzņēmumiem pat ir grūti piesaistīt jaunus darbiniekus, ja līgums neparedz iespēju darbu veikt attālināti. Nozari vairāk nodarbina jautājumi, kā savākt visus strādājošos vienkopus, lai uzturētu komandas garu un veidotu korporatīvo identitāti, jo darbinieki izvēlas strādāt ne vien no mājām, bet no citām valstīm.
Par populāru praksi kļuvusi IT speciālistu «pārziemošana» siltajās zemēs, turpinot strādāt Latvijas uzņēmumiem. Lai nezaudētu strādājošos, kompānijas piekrīt šādiem nosacījumiem.
Ar digitālajiem risinājumiem un drošu datu apmaiņu šādos uzņēmumos problēmu nav. Arī mēs Visma grupā esam parūpējušies par to, lai visi darbinieki jebkurā laikā var veikt darba pienākumus no jebkuras vietas. Mums ir grupas līmenī nodrošināti rīki, izstrādes sistēmas pieejamas no iekštīkla, kam var drošā veidā pieslēgties caur virtuālo privāto tīklu jeb VPN. Par kiberdrošību korporācijā gādā vairāk nekā 100 darbinieki, tādēļ viss notiek visaugstākajā līmenī. Regulāri tiek veikti drošības auditi, katram produktam jāiziet drošības pārbaudes. Augstā drošības pakāpe nāk par labu arī Jumis Pro produktiem un mūsu klientiem. Jo īpaši tiem, kuri nodarbojas ar tiešsaistes komerciju. Esam atbildīgi par vairāk nekā 20 000 uzņēmumu finanšu datiem, tādēļ kiberdrošības jautājumus uztveram ārkārtīgi nopietni.
Taču uzņēmējdarbības pasaulē ir arī otra uzņēmumu grupa. Tā vēl tikai pamazām sāk apgūt digitālos risinājumus vai pat spītīgi turpina tos nepieņemt. Gada sākumā veiktā aptaujā noskaidrojām, ka 93,7% Latvijas uzņēmumu joprojām grāmatvedības dokumentus izdrukā uz papīra, kamēr uz pilnībā digitālu dokumentu apriti pārgājuši vien 6,3%.
Līdzīgus rezultātus uzrāda arī grāmatvežu aptauja. Tajā noskaidrojām, ka tikai 9% šīs jomas speciālistu ir svarīgi pieslēgties datiem attālināti. Visi pārējie komfortablāk jūtas pie grāmatvedības programmas savā datorā vai papīra lapām.
Abus minēto pētījumu datus būtībā apstiprina Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) par 2022. gadu. No 27. Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija šajā sarakstā ieņem necilo 17. vietu, atpaliekot no abām Baltijas kaimiņvalstīm. Ņemot vērā, ka mums patīk sevi pozicionēt kā mūsdienīgu, uz IT attīstīšanu vērstu valsti, rezultāts ir neiepriecinošs. Turklāt virs vidējā rādītāja esam vien jomā, kuru sabiedrībai patīk kritizēt visvairāk – digitālie sabiedriskie pakalpojumi. Digitālo tehnoloģiju integrācija ir viena no vājākajām visā ES un pat cilvēku digitālās prasmes ir mazliet zem ES vidējā līmeņa. Kopējo ainu vēl skumjāku padara fakts, ka Latvijas DESI indekss dažus pēdējos gadus audzis lēnāk nekā citās ES valstīs.
Ko no tā varam secināt? Lai arī pandēmija lika uzņēmējdarbības videi un sabiedriskajam sektoram pastiprināt digitalizācijas centienus, mums joprojām vēl ir daudz darāmā. Īpaši vajadzētu sarosīties tiem uzņēmumiem, kuri gribētu, piemēram, taupības nolūkos samazināt biroja platību un ļaut darbiniekiem strādāt attālināti, bet nespēj to izdarīt atbilstošu digitālo risinājumu trūkuma dēļ. Arī ikvienam strādājošajam jāapzinās, ka bez digitālajām prasmēm viņa pielietojums un līdz ar to arī spēja nopelnīt adekvātu atalgojumu samazinās.
Prasībai pēc digitālās izglītības un darbu atvieglojošu risinājumu ieviešanas jānāk no pašiem darbiniekiem. Tā kā šobrīd tieši darba ņēmējs ir noteicējs darba tirgū, darba devējs būs spiests uzklausīt prasības un rīkot apmācības, lai nezaudētu darbaspēku. IT uzņēmumi ir gatavi palīdzēt ar risinājumu ieviešanu un cilvēku apmācīšanu, taču lēmums ir jāpieņem klientiem – uzņēmumiem un to darbiniekiem. Kamēr to nevēlas visas puses, pārmaiņas notiks lēni.
Autors ir Jumis Pro vadītājs
