Speciālizlaidums: cik gatavi esam apkures sezonai?

Kā uzņēmumam samazināt enerģijas patēriņu, nezaudējot komfortu?

Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību. Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darbavietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.

Enerģētikas zaļais mezgls

Zaļās enerģijas ideja un tēls Latvijā ilgstoši tika bojāti ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sāgu, kas bremzēja enerģētikas politikas ilgtspējīgu transformāciju. Pagājušā gada dramatiskie notikumi enerģijas tirgū deva tai jaunu elpu, diemžēl steiga, populisms un ilgtermiņa politikas trūkums radīja duļķainu vidi, kurā jau uzradušies "makšķernieki". Šī raksta mērķis ir rosināt pārdomas, diskusiju par enerģētikas politikas mērķiem un risinājumiem, riskiem, izvēlēm un sekām. Šoreiz vairāk ar uzsvaru uz tehnoloģiju izvēli, kā arī siltumenerģijas ražošanu un patēriņu.

Palīdzēt vai netraucēt?

Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbības vide, tāpat kā sabiedrība kopumā, saskārusies ar ievērojamām pārmaiņām, no kurām būtiskākās bijušas globālā pandēmija un Krievijas īstenotais karš Ukrainā. Ar to saistīto problēmu risināšanā aktīvi iesaistījušies arī uzņēmēji, tomēr daudziem izšķirīgs bijis tieši valsts sniegtais atbalsts. Ko, sākot jauno gadu ar inflācijas rekordiem un globālās recesijas draudīgajām vēsmām, uzņēmēji gaida no nesen darbu sākušās valdības?

Budžetam naudas var būt mazāk, nekā cerēts

Pandēmijas krīze un Krievijas militārā agresija Ukrainā mainīja Eiropas Savienības un Latvijas izaugsmes trajektoriju. Piegādes ķēžu traucējumi, energoresursu dārdzība un inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja Latvijas izaugsmes tempus, apgrūtinot Latvijas atpalicības samazināšanu no Baltijas kaimiņvalstīm, un iezīmēja akūtas budžeta politikas problēmas. Plānojot valsts budžetu, atslēgvārds ir nenoteiktība. Budžets tiek veidots brīdī, kad Latvija slīd recesijā kombinācijā ar inflāciju.

Baltijas cenu sprādziens

Ir pēta, kāpēc inflācija Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ir divas reizes lielāka nekā vidēji eirozonā