Ukrainas kara balsis. Mums visiem būs jākaro

Antons Celovaļņiks (pa labi) teritoriālās aizsardzības vienības postenī pie Kijivas. Foto no privātā arhīva
Mārtiņš Galenieks

Kijivietis Antons Celovaļņiks ir arhitekts un skolotājs, kurš kara pirmajās dienās brīvprātīgi pieteicās aizstāvēt savu zemi. Uz fronti viņu neņēma militārās pieredzes trūkuma dēļ. Tad vīrietis iesaistījās teritoriālās aizsardzības vienībā kopā ar citiem iedzīvotājiem no galvaspilsētas pievārtē esošā ciemata, kurā dzīvo viņa vecāki. Pirmie pāris mēneši pagāja, stāvot postenī. «Dežurējām. Vērojām debesis un zemi. Centāmies palīdzēt zaldātiem, kas bija tuvumā, uzdienējos par posteņa vecāko,» atceras Antons. Tolaik bija vēl ziema, un, lai sasildītos, Antonam radusies ideja veidot dažādas skulptūras no apkārtnē bagātīgi atrodamā māla.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu