Ilustratīvs attēls
Vairākus gadus pēc kārtas augusts ir viens no “melnākajiem” mēnešiem uz Latvijas ceļiem. Statistika liecina, ka aizvadītajā gadā tieši augustā bija visvairāk bojā gājušo ceļu satiksmes negadījumos – 20 cilvēki. Augusts arī pēc ceļu satiksmes negadījumu skaita ar cietušajiem ierindojas starp “melnākajiem” mēnešiem. Kāpēc tieši jūlijs un augusts izrādījušies bīstamākie mēneši un ko paši autovadītāji “vaino” pie negadījumiem?
20 zaudētas dzīvības
Lai gan rudens un ziemas mēnešos ir tumšāks, biežāk veidojas apledojums uz ceļiem, līst lietus un snieg sniegs, drūmākā ceļu satiksmes negadījumu statistika ir tieši vasarā – augustā, kad viena mēneša laikā negadījumi uz ceļiem paņēmuši 20 cilvēku dzīvības. Vasarā, kad ceļi ir sausi un ilgi ir gaišs, vadītāji nereti zaudē modrību, kļūst pārdroši. Šajā laikā uz ceļiem ir arī vairāk motociklistu, velosipēdistu un tādu autovadītāju, kuriem nav liela braukšanas pieredze. Siltie vasaras mēneši ir arī ballīšu un pasākumu laiks, kas nozīmē lielāku iespējamību, ka kāds sēdīsies pie stūres reibumā.
Lai gan liela daļa autovadītāju atzīst, ka riskus rada pašu braukšanas paradumi un kultūra, aizvien ir daudzi, kuri meklē vainu ārējos apstākļos. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 40% autovadītāju uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada pašu paradumi un braukšanas kultūra, 32% šoferu vaino ceļu stāvokli, vēl 15% norāda, ka riskus rada laikapstākļi. 6% uzskata, ka riska faktors ir pieļaujamais alkohola līmenis asinīs, bet 4%, ka automašīnas tehniskais stāvoklis. Tendence vainot citus aizvien ir ļoti izplatīta, lai gan patiesībā mēs esam nepietiekami paškritiski, īpaši, runājot par auto vadīšanas prasmēm. Nenoliedzami, ceļu Latvijā nav ideāli un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr, dzīvojot šeit, autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos.
Uzmanību veltām daudzām blakus lietām
Interesanti, ka aptuveni trešdaļa autovadītāju vaino ceļus, vēl daļa - laikapstākļus, tomēr, kad tika pētīts, cik daudzi šoferi pie stūres nodarbojas ar blakus lietām, atklājās, ka 35% autovadītāju pie stūres mēdz runāt pa telefonu, nelietojot brīvroku sistēmu, 34% – dzer kafiju, bet 24% mēdz ēst pie stūres. Ja jau tik daudzi, vadot automašīnu, atrod laiku blakus lietām, tad infrastruktūrai nav ne vainas. Diez vai braucot pa sliktu, bīstamu ceļu, mēs atrastu laiku kafijai un sarunai pa telefonu.
Runājot par drošību uz ceļiem, jāizceļ arī kāds paradokss – mūsdienu automašīnas tiek aprīkotas ar asistentiem un kļūst aizvien vieglāk vadāmas. Ja vadītājs ir atbildīgs, asistenti palīdz braukt, novietot automašīnu u.tml., taču daļa šoferu, pateicoties aprīkojumam, sāk justies pārlieku droši un zaudē modrību. Ir labi, ja automašīna ir mūsdienīgi aprīkota, taču tas nenozīmē, ka autovadītājam pašam vairs nav jādomā.
Liela daļa Latvijas autovadītāju uzskata, ka brauc labāk par citiem šoferiem. Mēs pārvērtējam savas spējas, nereti tikai tāpēc, ka nav nācies piedzīvot bīstamas un ekstremālas situācijas uz ceļa. Ikvienam autovadītājam jāapzinās, ka avārija netuvojas ar iepriekšēju paziņojumu – negadījumi notiek vienā acu mirklī, tāpēc nedrīkst zaudēt modrību un koncentrēšanos.
Obligāta apmācība braukšanai ekstrēmos apstākļos
Manuprāt, mūsu pašpārliecinātība un bravūra uz ceļa mazinātos, ja ikviens autovadītājs būtu apguvis braukšanu ekstremālos apstākļos. Negadījumu statistika gadu no gada apliecina, ka mums vēl ir daudz mājasdarbi veicami. Viens no tiem varētu būt obligātas apmācības braukšanā ekstremālos apstākļos, kas katram autovadītājam būtu jāiziet noteiktā laikā pēc autovadītāja apliecības iegūšanas. Ja tas netiek izdarīts, atbildīgajām institūcijām būtu tiesības anulēt autovadītāja apliecību. Šāda kārtība ir, piemēram, Slovēnijā, kur 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos bija 54 bojā gājušie uz miljons iedzīvotājiem, kamēr Latvijā – 78. Nenoliedzami šādas obligātas apmācības radītu papildus izmaksas, tomēr cilvēka dzīvība nav vērtējama naudā.
Autors ir Drošas braukšanas skolas vadītājs
