Kaspars Pudāns. Foto - Edmunds Brencis
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns intervijā žurnālam Ir teic, ka no augusta sākuma krievi pamazām zaudē operacionālo iniciatīvu frontē, un ukraiņi to pārņem. Viņš gan norāda, ka pagaidām nevaram runāt par ukraiņu spēju tuvākajā laikā veikt lielu pretuzbrukumu, bet ar maziem pretuzbrukumiem ukraiņi grib paņemt dienvidu teritoriju. Pēc pulkveža domām, ukraiņiem to ļauj spēja karot arī aizmugurē. "Tā nav tikai tieša cīņa, izmantojot visas ieroču sistēmas. Tas, ko redzam Krimā, Krievijas pusei liek justies nedrošībā un neskaidrībā," saka Pudāns.
Viņš vērtē statistiku, kā bijis līdz HIMARS saņemšanai un pēc tam. Pirms jaudīgo ieroču saņemšanas "fiksētie sprādzieni pārsvarā bija no frontes līnijas uz rietumiem, tas ir, ukraiņu kontrolētajā teritorijā, turklāt diezgan biezā slānī. Pāris nedēļas pēc tam, kad parādījās HIMARS un sākās uzbrukumi krievu munīcijas noliktavām un pārapgādes ceļiem, karte izskatās pavisam citādi — daudz mazāk ir sprādzienu uz rietumiem no frontes līnijas, bet tie parādās dziļāk otrā [krievu] pusē. Izveidojusies paritāte".
Pudāns uzskata, ka Hersona ir ukraiņu tuvais mērķis - pamazām iespiesties iekšā un pārņemt to, atspiest krievu spēkus vismaz līdz Dņepras upei. Jo upe ir šķērslis, kas ierobežo pašus krievus.
Zemessardzes komandieris pagaidām neredz konkrēta liela ukraiņu pretuzbrukuma sākumu. Lai tam kārtīgi sagatavotos, jāpaiet laikam. Taču pirmie simptomi ir - pēc Pudāna domām, ASV pagājušajā nedēļā apstiprinātajā palīdzības paketē Ukrainai ieroči vairs nav domāti tikai aizsardzībai. Tajā ir tādi bruņojuma elementi, kas palīdz doties uzbrukumā - gan izlūkošanas bezpilota droni, gan artilērija, gan arī atmīnēšanas sistēmas.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
