Ukrainas kara balsis. Esmu pārāk jutīgs šausmu stāstiem

Ceptuves, skaistuma salona un pirts īpašnieks Oleksandrs Hvorosts: «Es nevaru pateikt, kā būs tālāk ar naudu un visu pārējo, bet mēs esam gatavi to darīt, cik vien ilgi būs nepieciešams. Mums vienkārši nav citas izvēles.» Foto no privātā arhīva
Mārtiņš Galenieks

Oleksandrs Hvorosts ir uzņēmējs Dņipro pilsētā. Tieši pirms kara bija nolēmis vienu no sev piederošajiem skaistuma saloniem pilsētā pārvērst par maizes ceptuvi. Nepaspēja. Tāpēc šis jaunais bizness savus pirmos soļus spēra, darbojoties kara laika režīmā. Darbā tika pieņemti brīvprātīgie un bēgļi no Krievijas okupētajām teritorijām, vairumam no tiem maizes cepšana bija jāmāca no nulles. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu