Investīcijas ekonomiski nestabilā laikā – kā rīkoties?

  • Anželika Dobrovoļska
  • 18.08.2022.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumi dēļ finanšu tirgi šobrīd nepiedzīvo ziedu laikus, un starptautiskie eksperti prognozē, ka arī šā gada otrā puse būs gana svārstīga. Situāciju nelabvēlīgi ietekmējusi gan karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, gan augošā inflācija un sagaidāmā centrālo banku reakcija. Ļoti iespējams, ka investētā nauda šobrīd samazinās vērtībā. Kā šādā situācijā rīkoties investoriem?

Nestreb karstu!

Svarīga lieta, kas investējot finanšu tirgos vienmēr ir jāpatur prātā – jūsu ieguldījuma vērtība ne tikai palielināsies, bet var arī samazināties. Svārstības ir finanšu tirgus nemainīga sastāvdaļa, tāpēc savas investīcijas vienmēr ir jāvērtē ilgtermiņā. Tas var būt izaicinoši, jo, tiklīdz investīciju tirgi krīt, pilnīgi dabiski rodas vēlme rīkoties, lai glābtu ieguldīto naudu un vēl vairāk nesamazinātu tās vērtību. Tomēr vairumā gadījumu spontāna rīcība var nodarīt vēl lielāku kaitējumu.

Tieši ieguldījuma noturēšana ir viens no faktoriem, kas tam ļauj ātrāk atgūties, savukārt sasteigta rīcība situāciju var tikai vēl vairāk pasliktināt. Tas, protams, attiecas uz diversificētiem ieguldījumiem, un katram pašam ir jāizvērtē instrumentu kvalitāte portfelī.

Labāk pirkt, nekā pārdot

Ja finanšu situācija ļauj, tad laba alternatīva finanšu instrumentu pārdošanai būtu pirkšana – tātad papildu ieguldījums.

Ja ir pieejami brīvi līdzekļi, šis ir brīdis, kad vēl vairāk dažādot savus ieguldījumus, jo brīdī, kad akciju un obligāciju cenas ir nokritušās, tās var iegādāties lētāk. Jā, iespējams, to cena vēl kādu brīdi turpinās kristies, taču pēc tam, kad tirgus atgūsies, būsiet ieguvēji.

Tas pats attiecas arī uz regulāriem ieguldījumiem. Ja pastāvīgi investējat finanšu instrumentos, tas nozīmē, ka tos iegūsiet gan augošā tirgū, gan lejupslīdes laikos – tādējādi vidējā pirkšanas cena būs labvēlīgāka un ieguldījuma vērtība augs raitāk.

Kas notiek ar pensiju fondiem?

Arī 2. un 3. līmeņa pensiju plānos uzkrāto naudu investē finanšu tirgos. Globālo satricinājumu dēļ šobrīd gandrīz visu pensiju plānu ienesīgums ir negatīvs. Tajā pašā laikā, vērtējot ienesīgumu kopš to darbības sākuma, uz 2022.gada augustu visi Luminor pensiju plāni darbojušies ar peļņu.

Tiem, kuriem pensijas gadi vēl ir aiz kalniem, nav par ko satraukties, jo līdz pensijas saņemšanai tirgi vēl piedzīvos gan vairākus kritumus, gan kāpumus, un būs pietiekams laiks, lai uzrādītu ienesīgumu. Savukārt tiem, kam pensija ir gaidāma tuvāko piecu gadu laikā, būtu vērts rūpīgāk papētīt, vai ir izvēlēts vecumam atbilstošs pensiju plāns. Proti, jo tuvāk pensijas gadi, jo konservatīvāku pensijas plānu ieteicams izvēlēties.

 

Autore ir Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā