Nazis pret vārdu

Kad rakstu šīs rindas, viņš elpo. Kādi desmit dūrieni ir sakapājuši ķermeni, un stāvoklis joprojām ir kritisks, taču Salmans Rušdi ir izdzīvojis uzbrukumā, kas piektdien notika Ņujorkā, — pirms uzstāšanās kāds klausītājs, kura motīvi līdz šim vēl nav atklāti, metās rakstniekam virsū ar nazi.

Rušdi ir atradies nāves ēnā lielu dzīves daļu, viņam bija 41, kad iznāca Sātaniskās vārsmas un Irānas ājatolla Hāmenejī pasludināja nāves spriedumu, saskatot romānā pravieša Muhameda zaimošanu. Rakstniekam nācās pat slēpt identitāti, un britu dienesti rūpējās par viņa drošību, līdz Rušdi pārcēlās uz ASV. Tagad viņam ir 75, sadurtas aknas un risks zaudēt aci, bet Rušdi ir atmodies no mākslīgās elpināšanas un runā.

Esmu priecīga un pateicīga visiem dieviem, ka viņš ir izķepurojies no šī slaktiņa. Neviens nav pelnījis nāvi par literatūru, vēl jo vairāk — par tik lielisku. Un asiņu sliede šai grāmatai jau ir absurdi gara: japāņu tulkotāju nodūra drīz pēc romāna iznākšanas, briesmīgus uzbrukumus pārdzīvoja itāļu un norvēģu valodas tulki.

Rušdi ir brīnišķīgs vārda meistars, tam piekritīs daudzi Pusnakts bērnus lasījušie, bet tie, kam iepazīšanās ar romānu vēl priekšā, — es jūs mazliet apskaužu. Ceru arī, ka šis neģēlīgais uzbrukums tikai vairos Sātanisko vārsmu lasītāju loku. Tālajos deviņdesmitajos atvedu šo grāmatu no pirmā Ņujorkas ceļojuma, kad bija jāizsver katrs bagāžas kilograms, bet tagad tā ir pāris klikšķu attālumā. Varbūt uzmeklējiet kādu no Rušdi grāmatām jau šajā nedēļas nogalē. Tas būs izcili pavadīts laiks un arī laba atbilde fanātiķiem, kas mīlestības vārdā gatavi ienīst līdz nāvei.

 

Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ar Hamfrija stipendiju sākusi mācības Walter Cronkite School of Journalism Arizonā un raksta sleju no ASV.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Pamati un mēsli

Neatkarības svētki aizvadīti, un ir sajūta, ka esmu sasildījusies! Skaistu brīžu bija daudz, bet sirsnīgākā sajūta pārņēma jau pirms 18. novembra. Laukos. Dziedot valsts himnu Vecpiebalgas kultūras namā pēc ražena svētku koncerta, kur tautiskos rakstus izdejoja ķipari un seniori, bet noslēgumā visi kopā vienojāmies senajā tautas lūgšanā. Latvijas stipro pamatu sajūta reizēm šķiet pazudusi lielpilsētas anonīmajā pulsā vai soctīklu troksnī, bet to var tik skaidri sajust mazākās kopienās, kur paaudzes turas cieši blakus kā ķēdes gredzenu vijums. Visiem pārkarsušajiem prātiem vērts aizbraukt uz laukiem sazemēties! Piedevās būs svaigs gaiss un plašs apvārsnis.Varbūt izbrauciens u

Jā, es arī!

Atmodas laikā uz skolas dienasgrāmatas vāka uzlipināju Brīvības pieminekļa bildi — atceros skaisti zilo debesu fonu, kas priecēja visu gadu, arī apmākušās dienās. Bet galvenais iemesls, protams, bija milzīgās cerības atgūt Latvijas valsti. Dzīvojot Madonā, uz Rīgu braukt nesanāca bieži, bet bilde uz dienasgrāmatas ļāva Brīvības pieminekli redzēt ik dienu. Man tas bija svarīgi. Toreiz pat nenojautu, ka pēc daudziem gadiem — laikā, kad pieminekli ieskaus remonta sastatnes — man laimēsies uzkāpt līdz pašai augšai un ielūkoties Brīvības statujas sejā, kas tuvumā izskatās tik dīvaini neproporcionāla…Šajā novembrī mūsu

Nebaidies, man pašam bail

Aizņēmos slejas virsrakstu no sava vectēva. Tā viņš man bērnībā jokojot teica. Tomēr, domājot par naudu, diemžēl šajā jokā ir arī daļa patiesības. Lai gan īstenas labklājības pamatā ir gan uzcītīgs darbs un savu talantu apzināšanās, gan veiksme, nozīme ir arī mūsu attieksmei pret naudu. Lasot šī žurnāla rakstus, pie tā nonācu atkal un atkal.Pre

Atmīnēšana

Triju meitiņu tēvs ar sievu, kas norūpējušies par bērnu nākotni. Jauns čalis, kurš vēl nevar balsot vēlēšanās, bet uzskata par pilsoņa pienākumu paust viedokli un gribētu, lai ikviens paņem un tiešām izlasa slaveno Stambulas konvenciju. Trīs bērnu māte, kas izšķīrusies no vardarbīga vīra un grib iemācīt meitai, ka sevi ir jāaizstāv. Jauna sieviete, kas tīņa gados piedzīvojusi izvarošanu un zina, cik grūti tolaik bija saņemt palīdzību. Pusmūža vīrs, kas uzaudzis bez tēva un negrib, lai viņa trim meitām jebkad būtu jābaidās no vīra vai no savas valsts.Tik dažādi ir pe

Jaunākajā žurnālā