Noreibt no garšas

Miķelim Isajevam doma par kombučas Dzīvības dzēriens ražošanu radās, kad draugs, kurš jau 20 gadus dzīvo Ķīnā, atveda tējas sēni, ko izmanto dzēriena brūvēšanā
Ilze Šķietniece

Dzērienu tirgū visstraujāk aug «bezalkoholisko alkoholisko» dzērienu niša

Patlaban visā pasaulē attīstās koncepts mindful drinking jeb atbildīga, apdomīga un apzināta dzērienu baudīšana. Jaunieši Eiropā un Latvijā alkoholiskos dzērienus patērē mazāk nekā viņu vecāki tajā pašā vecumā, rāda arī Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū dati par 2019. gadu. 

Aizvien biežāk cilvēki saka — man šovakar jāsēžas pie stūres. Tomēr arī viņi vēlas būt kompānijā un lietot dzērienu, kas dod garšas baudījumu. To pašu grib grūtnieces, sievietes, kas zīda mazuli, un jaunieši, kas vēl nav sasnieguši pilngadību. Tieši tāpēc aizvien pieprasītāki kļūst craft jeb amata dzērieni bez alkohola satura.

«Alkoholisko dzērienu bezalkoholiskās versijas kļūst aizvien populārākas,» apliecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. «Jau kādu laiku iecienīts ir bezalkoholiskais alus, bet pēdējos gados populārāki paliek bezalkoholiskie vīni, bezalkoholiskais sidrs un pat bezalkoholiskās stipro dzērienu — džinu un rumu — versijas. Populārākas kļūst arī kombučas un smūtiji.» Stipro dzērienu bezalkoholiskās versijas galvenokārt top tādēļ, lai varētu pagatavot kokteiļus, kas piedāvā pazīstamo garšu, bet neļauj noreibt. 

To, ka šis tirgus aug, rāda arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2008. gadā bezalkohola dzērienu ražošana uzņēmējiem nodrošināja gandrīz 95 miljonu eiro apgrozījumu, bet 2020. gadā — jau vairāk nekā 106 miljonus. Statistikā gan iekļauti arī klasiskie bezalkoholiskie dzērieni, piemēram, ūdens, sulas un limonāde. Informācija par craft bezalkoholisko dzērienu ražošanas un pārdošanas apjomu atsevišķi nav pieejama, skaidro CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Bērziņa. To nepiedāvā arī Zemkopības ministrija. Lai arī strauji augoša, tā tomēr aizvien ir ļoti maza niša, paskaidro ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte.

Izpētot veikalu plauktus, kļūst skaidrs ne tikai tas, ka piedāvājums ir gana plašs, bet arī tas, ka bezalkoholiskā dzēriena iegāde nebūt nav iespēja ietaupīt uz cenas rēķina. Kāpēc tie maksā tikpat, cik alkoholiskie līdzinieki, vai pat vairāk? 

Izrādās, lai tādu varētu izgatavot, ražošanas procesā nereti nepieciešams veikt papildu darbību. Attiecīgi — vispirms top dzēriens ar grādiem, un pēc tam alkoholu no tā atfiltrē. «Otrs iemesls ir tas, ka šāda veida dzērienus ražo mazākā apjomā, jo tā ir jauna tendence un tirgus vēl tiek testēts. Līdz ar to cena veidojas lielāka,» skaidro Dāvis Vītols. Viņš piebilst — lai arī tirgus ir strauji augošs, patlaban tā attīstības tempu un virzienu grūti prognozēt. Sevišķi tāpēc, ka rudens energoresursu cenu kāpuma dēļ draud ar ekonomisko krīzi. 

Par jaunajām tendencēm dzērienu ražošanas tirgū un biznesa veiksmes atslēgu Ir Nauda iztaujāja trīs šajā nozarē strādājošus uzņēmumus.

Absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju, sākot no 15 gadu vecuma* (l)

* Ieskaitot tūristu alkohola patēriņu
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Mērķis – sasniegt simt gadu

Miķelis Isajevs ar savu Dzīvības dzērienu bija viens no pirmajiem, kas Latvijā attīstīja kombučas kultūru. Gāja lēni, jo pirms astoņiem gadiem daudzi par tādu dzērienu neko nebija dzirdējuši un nesaprata, kāpēc kaut ko tādu vispār vajadzētu pirkt. «Sākām ar 20 kvadrātmetrus lielām pagraba telpām un deviņiem ledusskapjiem,» Miķelis atceras. Tas bijis izaicinoši. Trūcis līdzekļu, lai attīstītos, tāpēc izmantots tikai roku darbu. Ar rokām pildītas pudeles, rakstītas un līmētas etiķetes. Tomēr saredzēts potenciāls, tāpēc nepadevās. Tagad ir pierādījies — pūles bijušas tā vērtas.

Biznesa uzrāviens sācies pirms gadiem diviem. Uzņēmuma attīstībai izdevies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, talkā ņemti arī dažādu veidu ātrie kredīti un ģimenes ietaupījumi. Tas ļāvis kāpināt ražošanas apjomu līdz 99 tonnām gadā un sākt eksportu uz Lietuvu un Igauniju. Patlaban ārvalstu tirgos nonākot vidēji 30—40 procenti produkcijas. 

«Es gribu teikt, ka dzērienu tirgus nevis attīstās, bet pārveidojas. Cilvēku rīcība kļūst apzinātāka. Patērētājs vairs negrib dzert ūdeni ar cukuru,» saka Miķelis. «Vispareizāk vispār būtu dzert tīru ūdeni, bet cilvēki vēlas kārumus. Arvien vairāk sāk izvēlēties tādus, kas ir maksimāli veselīgi un dabīgi.» Arī Dzīvības dzēriens tiek ražots videi draudzīgā veidā. Tā izgatavotājs — SIA LKOM — ieguvis bioloģiska produkta ražotāja statusu.

Lai meklētu jaunus noieta tirgus, uzņēmējs izmantojis iespēju ar Eiropas Savienības atbalstu piedalīties starptautiskās pārtikas izstādēs. «Mums ir ļoti labs produkts — iepakojums, dizains, garša. Trīs gadus aktīvi braucām uz izstādēm, bet secinājām, ka atrast spēcīgus izplatītājus, ar kuriem sadarboties ilgstoši, nav viegli,» Miķelis neslēpj. Ārvalstu pārtikas tirgos ir grūti ielauzties, jo visur pārsvarā atbalsta vietējo produkciju un klasiskas vērtības. 

Uzņēmumā strādā vidēji astoņi darbinieki, bet atkarībā no sezonas skaits var mainīties. «Mēs esam lielākie dzērienu ražotāji Ieriķos,» palepojas Miķelis. Un tūlīt paskaidro: «Mums nevajag būt lielākajiem Latvijā vai Baltijā. Mērķis ir saglabāt uzņēmumu bez ārzemju investoriem un riska kapitāliem. Pārdot to nekad nevarētu.» Viņš gribētu, lai arī Latvijā ir gadu desmitiem seni uzņēmumi, kas tiek pārmantoti no paaudzes paaudzē, un lai zīmols Dzīvības dzēriens sasniegtu vismaz simt gadu vecumu.

Runājot par tuvākās nākotnes plāniem, Miķelis atzīst — ir ļoti daudz ideju par ražošanas attīstību, jaunām garšām un jauniem tirgiem. «Problēma, augot lielākiem, ir tāda, ka daudzi mēģina optimizēt izmaksas un mainās produkta garša. Svarīgāks kļūst biznesa faktors, bet to nedrīkst pieļaut!» viņš ir apņēmības pilns.

Uzziņai

Kombuča — vāja alkohola satura dzēriens, ko gatavo ar tējas sēnes palīdzību. Satur līdz 0,5 procentiem parastā spirta.

Valmiermuiža ir kā klasiskā mūzika, Nacionālais teātris, bet Kokmuiža — eksperimentālais roks, abus zīmolus salīdzina alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.
Foto — Reinis Inkēns

Izaicinājums būt celmlaužiem

Pandēmija SIA Valmiermuiža alus darītavai gan kārtīgi iesita pa sāniem, gan arī pamudināja ļauties jauniem eksperimentiem. Iesita pa sāniem tāpēc, ka tieši pirms Covid-19 parādīšanās bija iecerēts atdzīvināt alus brūvēšanu Kokmuižā. 

Tas ir netālu no Valmiermuižas, Kocēnos. Kokmuižas brūzī līdz pat Otrajam pasaules karam gatavoja tuvu un tālu iecienītu alu, kas bija novērtēts ar medaļām gan Rīgā, gan Parīzē. Jau bija atrasta ēka, kur ideju realizēt, un piesaistīts Lauku atbalsta dienesta administrētais Eiropas Savienības finansējums. Tūlīt, tūlīt darbi varēja sākties, taču atnāca pandēmija. «Nav noslēpums, ka mazās alus darītavas ierobežojumu dēļ cieta vissmagāk, jo lielu produkcijas noieta īpatsvaru veido restorāni un bāri,» atgādina Valmiermuižas saimnieks Aigars Ruņģis. No divus miljonus eiro lielajiem investīciju plāniem nācās atteikties, un šobrīd izskatās, ka tos nevarēs īstenot vēl turpmākos piecus gadus.

Taču Kokmuižas stāsts ar to nebeidzās. Tika nolemts jaunā zīmola alu pagaidām brūvēt Valmiermuižas alus darītavas darbnīcā. Tajā speciālisti eksperimentē un rada jaunas garšas, ko klientiem piedāvā nelielā apjomā. «Tas ir kā mikrobrūzis,» paskaidro Aigars Ruņģis. Lai kliedētu pandēmijas laika depresīvo noskaņojumu, uzņēmums domājis, kā krīzi pārvērst iespējā. Tā radies plāns darbnīcā izbrūvēt craft bezalkoholisko alu, kas garšo tikpat labi kā klasiskie līdzinieki. Tas patiesi bijis izaicinājums, jo lielākā daļa bezalkoholisko alu šajā ziņā tiek pamatīgi nopelti. Turklāt alkohols ir viena no sastāvdaļām, kas veido ierasto dzēriena garšas buķeti. 

2020. gada pavasarī dienasgaismu ieraudzīja pirmais Latvijā brūvētais bezalkoholiskais IPA amatalus ar simbolisku nosaukumu Celmlauzis. «Mēs izmantojam raugu, kas rada līdzīgas garšas īpašības kā alkoholiskais alus, bet ne alkoholu (vai arī tā koncentrācija ir mazāka par 0,5 grādiem), un apiņus nežēlojam,» atklāj Valmiermuižas saimnieks. 

Piedāvājumu drīz vien augstu novērtēja restorāni un bāri, to savos plauktos vēlējās redzēt arī degvielas uzpildes stacijas un lielveikali. Pērn Kokmuižas bezalkoholisko garšu apgrozījums bija 150 tūkstoši eiro, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos jau redzama 50 procentu izaugsme. To Ruņģis vērtē kā labu rezultātu, kas devis drosmi attīstīt vēl citas šāda tipa dzērienu garšas. Tagad piedāvājumā ir trīs, bet vēl divas tiek veidotas un tuvākajā pusgadā varētu nonākt veikalu plauktos. Jāņos sadarbībā ar Mūrbūdas sidra darītavu ceļu pie klientiem sācis bezalkoholiskais sidrs ar apiņiem. 

Alus darītavas saimnieks atzīst, ka «bezalkoholisko alkoholisko» dzērienu niša Latvijā un Eiropā ir strauji augoša, bet aizvien šaura un maza. Pirms diviem gadiem tā aizņēma aptuveni vienu procentu no vietējā alus tirgus, šā gada beigās prognozējams pieaugums līdz diviem procentiem. Piedāvājums aug, un lielveikalos bezalkoholiskajiem aliem pat iekārtotas atsevišķas plauktu zonas. Piedāvājumu paplašina arī restorāni un bāri. Piemēram, Kokmuižas bezalkoholiskā alus garšas pieejamas jau 250 ēdināšanas iestāžu dzērienu kartēs. 

Lai izvērtētu eksporta iespējas, produkcija eksperimentāli piedāvāta arī Igaunijā un Zviedrijā. No tuvajiem kaimiņiem saņemtas ļoti labas atsauksmes. Nākamgad nišas produkciju eksporta tirgos plānots piedāvāt aktīvāk. 

«Lielām alus ražotnēm svarīgāks ir apjoms un zema cena, bet mums — garša,» Ruņģis min, kāpēc Kokmuižas bezalkoholiskais alus klientiem varētu būt interesants. «Tie, kuri meklē jaunas, izteiksmīgas garšas, ir gatavi iet uz restorāniem un maksāt vairāk nekā par ātrās ēdināšanas piedāvājumu. Viņi saprot — lai radītu kvalitatīvu garšu, ir jāizmanto vairāk kvalitatīvu sastāvdaļu. Tas pats attiecas arī uz alus darīšanu.» 

Labākais kompliments, kas saņemts par pagaidām populārāko alus garšu Celmlauzis: «Es baudīju un gandrīz noreibu.» Uz to saimnieks vienmēr atbild — noreibi no garšas, nevis no promilēm.

Kompānija Rudy’s Brewing Co sākās ar eksperimentālu dzērienu gatavošanu trīslitru burkā, stāsta Darja Grabare

Atraduši savu ceļu

Ar kombučas ražotāja Rudy’s Brewing Co saimniekiem Egoru un Darju Grabariem pirmo reizi tikos pirms aptuveni pusotra gada. Tobrīd viņi nesen kā bija pārcēlušies no Ādažiem uz Kuldīgu un atvēruši ražotni Kaļķu ielas radoši industriālajā kvartālā. Priecājās, ka Latvijā atšķirībā no Krievijas, kur dzīvoja iepriekš, struktūrfondu finansējums pieejams realitātē, nevis tikai uz papīra. 

Lai sāktu biznesu, Grabari izmantoja gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Kuldīgas Biznesa inkubatora piedāvātos pakalpojumus, gan Lauku atbalsta dienesta administrēto Eiropas Savienības finansējumu un Altum palīdzību. Turklāt visus dokumentus gatavoja paši — latviešu valodā. Tā kā to vēl tik labi nezināja, izmantoja Google Translate. Taču bija apņēmības pilni valodu apgūt.

Otrajā reizē tikāmies pagājušā gada rudenī. Tad ģimene jau bija ceļa jūtīs. Iegūtais LEADER programmas finansējums jaunām iekārtām nozīmēja vajadzību meklēt citas telpas. Tobrīd mēnesī varēja izgatavot 7—8 tonnas produkcijas. Ar jaunajām iekārtām apjomu bija plānots kāpināt vismaz līdz 16 tonnām mēnesī. Kaļķu ielas kvartālā tik lielam ceham vietas nebija.

Šoreiz ar Darju un Egoru sarunājamies platformā Zoom, un viņi jaunās telpas un iekārtas izrāda virtuāli. Stāsta, ka tagad saražo 25 tonnas dzērienu mēnesī, bet iesnieguši jaunu projektu un drīzumā strādās ar vēl lielāku jaudu. Pa šo laiku zīmola Rudy’s Kombucha sortiments no četrām garšām paplašinājies līdz deviņām. To vidū ir arī kafijas kombuča, kas šogad saņēmusi jau divus apbalvojumus. Starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē GulFood Dubaijā plūca uzvaras laurus inovatīvo dzērienu kategorijā, bet pasākuma World of Coffee Milan jauno produktu konkursā ieguva otro vietu. 

Bet aptuveni nedēļu pēc sarunas Rīgā, Andalūzijas sunī, Grabari prezentē jaunu produktu — alkoholisko kombuču. Tāda dzēriena Eiropā vēl nav, apgalvo Egors. Viņš uzņēmumā atbild par tehnoloģisko procesu. Ideju aizguvis Amerikā. 

Patlaban aptuveni puse saražotā produkcijas apjoma paliek Latvijā, puse nonāk eksportā. Tā aizceļo pie klientiem ne tikai tuvajās ārzemēs Lietuvā un Igaunijā, bet arī Austrijā, Šveicē, Vācijā, Somijā un citās Eiropas valstīs. Interesi izrāda arī klienti Tuvajos Austrumos un pat Amerikā. Kaut arī pasaulē konkurence ir liela, Kuldīgā tapusī kombuča tur ir interesanta. 

«Mēs esam atraduši savu nišu, savu ceļu, savu auditoriju,» iemeslu min Egors. Rudy’s Brewing Co kombuču ražo tehnoloģiski citādi nekā vairums līdzīga virziena kompāniju — fermentējot divreiz un pievienojot dabīgus augļus un ogas. Ja vien iespējams, izejvielas iepērk no vietējiem zemniekiem. Turklāt dzēriens tiek pildīts skārdenēs, nevis pudelēs, norāda Egors. «Tas ir videi draudzīgāks iepakojums nekā stikls, jo ražošanas, transportēšanas un pārstrādes laikā gaisā nonāk mazāk CO2 izmešu.» Diezgan būtisks aspekts laikā, kad sabiedrība lielu uzsvaru liek uz videi draudzīgu dzīvesveidu. Uzņēmējs uzskata, ka tieši šī tendence arī cilvēkus mudina patērēt vairāk bezalkoholisko dzērienu. Aizvien lielāku daļu sabiedrības interesē viss, kas ir dabīgs. 

«Bezalkoholisko un arī alkoholisko dzērienu patēriņa kultūra aug,» straujos attīstības tempus pamato Egors. «Pirms desmit gadiem neviens neaizdomājās par dzērienu kvalitāti, bet tagad aizvien lielāks skaits cilvēku grib zināt, kur un kā produkts ražots, vai ir dabīgs. Izvēli izdara mazliet rūpīgāk, jo kļuvuši mazliet bagātāki. Tāpēc arī var izdzīvot tādi produkti kā mūsējais, kas nav lēts.»

Šis gan ir sezonas bizness. Vasarā iekārtas un visi darbinieki, saimniekus ieskaitot, strādā ar pilnu jaudu, bet ziemas mēnešos atpūšas un ģenerē jaunas idejas. «Sezonas bizness šis ir tāpēc, ka ziemā cilvēki atspirdzinošos dzērienus patērē daudz mazāk,» norāda Egors. Lai nākotnē ražošanu varētu turpināt arī nesezonā, uzņēmēji meklē jaunus noieta tirgus. Mārketinga jautājumi ir Darjas lauciņš. 

Jautāti, vai Ukrainas kara kontekstā sadarbības partneru lēmumus neietekmē Grabaru nacionālā piederība, abi to noliedz. Cilvēki viņus šo gandrīz četru gadu laikā ir iepazinuši un zina — kaut atbraukuši no Sanktpēterburgas, domā eiropeiski un neatbalsta Krievijā valdošo politiku. «Mums ir adekvāta pozīcija — tāda pati kā visai pasaulei,» uzsver Egors.

Foto Dainis Ģelzis, Reinis Inkēns un publicitātes attēli

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu