Citāda tūrisma aģentūra

Matīss Dālbergs: «Ja šo lasa kāds jaunietis vai jaunais uzņēmējs, gribu akcentēt — būs milzīgas grūtības, ar kurām saskarties. Lielākā — ja sāc ieņemt kādu tirgus nišu, būs cilvēki, kuri var šantažēt, draudēt, censties padarīt atkarīgu no kāda cita.» Foto — Kristīne Madjare
Alise Zita Zeidaka

Uz jaunā uzņēmēja Matīsa Dālberga rokas uztetovēta pasaules karte, bet viņa vadītais ceļojumu birojs FISOM rīko izaicinājumu braucienus jauniešiem, kuros parāda pasaules plašumu arī citiem

Ar Matīsu Dālbergu (24) tiekos dienu pirms viņa uzņēmuma FISOM (Freedom is a State of Mind abreviatūra) organizētā brauciena, kas nosaukts par gada visvairāk gaidīto notikumu. Jaunieši paši ierosinājuši, ka vēlas doties uz Portugāli sērfot. Vismaz divas reizes nedēļā zvanījuši un prasījuši, kad beidzot varēs rezervēt savu vietu piedzīvojumā. «Pirmajā dienā pieteicās 100 dalībnieku — gandrīz pusotrs divstāvīgais autobuss pilns ar jauniešiem,» atklāj Matīss. 

Viņam ir basas kājas un uz rokas 18 gadu vecumā uztetovēta pasaules karte. Tas puisim ļoti piestāv — no viņa staro liela atvērtība idejām un pasaulei, vēlme parādīt tās plašumu arī citiem un drosme sekot tam, par ko sirds deg. Pat tad, ja uzreiz nesanāk.

FISOM ir citāda tūrisma aģentūra. Tie nav tikai grupu ceļojumi autobusā, bet gan platforma jauniešu izaugsmei, saka Matīss. Nakšņojot autobusā, divās nedēļās ceļotāji apskata vairāk nekā 10 valstis. «Katru dienu ir iespēja būt citā pilsētā vai valstī. Tas ir kaut kas fenomenāls: ka es vakarā varu būt Parīzē, bet nākamajā rītā jau Venēcijā, un šādi iepazīt pasauli!» 

Uzņēmuma galvenā misija ir jauniešiem sniegt iespēju attīstīt savus talantus un pamainīt vidi, lai caur tās pārvērtībām iepazītu sevi. Dzīve autobusā nav tik komfortabla kā mājās vai viesnīcā, turklāt ir jāmācās plānot laiku un naudu, sadzīvot ar citiem. «Trešajā ceturtajā dienā jaunietis, ieraugot savu patieso seju, saprot: hei, varbūt man nepatīk, kā rīkojos dažās situācijās? Un viņš var ar to strādāt un sevi attīstīt.» 

Nereti Matīss saņem pateicības vārdus no vecākiem, kuri saka: jaunieši pēc viņa rīkotā ceļojuma mainījušies un novērtē, ko nozīmē, piemēram, iespēja jebkurā brīdī ieiet dušā, gulēt mīkstā gultā, uzlādēt telefonu. «Kāpēc mēs lielos braucienus organizējam augustā? Lai jaunieši apzinātos naudas vērtību, vasarā paši to varētu nopelnīt un saprastu: man ir kaut kāda naudiņa — cik es esmu gatavs tērēt?»

Pirmais puiša rīkotais brauciens notika 2019. gada augustā. Uz Grieķiju un Itāliju toreiz devās trīs divstāvu autobusi ar jauniešiem. Izsludinot ceļojumu, Matīss domāja — labi ja pieteiksies trīsdesmit gribētāju, bet izrādījās vairāk nekā 200. Šogad FISOM izziņojis jau 10 ceļojumus, augustā pirmo reizi notiks 24 dienu brauciens uz Tuvajiem Austrumiem. 

Turklāt pērn martā dibināts arī FISOM jauniešu atbalsta fonds. «Mūsu stūrakmens un veiksmes atslēga — galvenais mērķis nav pelnīt, bet palīdzēt. Dodot desmit reizes vairāk saņemam atpakaļ.»

Bērnības sapņi

Absolvējot Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju un sākot mācīties kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā, Matīsam nebija ne jausmas, ko viņš dzīvē grib darīt. «Arī šobrīd nav, bet es zinu, ka gribu ceļot.»

Šo nodarbi viņš iemīlēja jau bērnībā. Kopš deviņu gadu vecuma ik gadu ar ģimeni devās lielā piedzīvojumā. Visu gadu krāja naudu, lai, piemēram, mēnesi dzīvotu Ēģiptē vai Kubā vai ar mugursomām apceļotu Taizemi, Malaiziju, Singapūru un Bali. «Ceļotkāre radās tāpēc, ka redzēju, kā pats mainos.» Tagad viņš priecājas, redzot, kā mainās viņa ceļotāji. «Iebraucam Rīgā, un jaunieši vienkārši negrib kāpt ārā no autobusa.» 

Eiropu pats Matīss jau pazīst kā savus piecus pirkstus. «Es darbojos un daru to, kas man tajā brīdī patīk un par ko sirds deg.»

Pirmo uzņēmumu Matīss dibināja 18 gadu vecumā. Uzaudzis Valkā, viņš no 16 gadu vecuma bija darbojies mākslas studijā Joy blakus esošajā Igaunijas pilsētā Valgā. Tur mācījās dziedāt un dejot, darīt visdažādākos darbus, organizēt un vadīt pasākumus un meistarklases. Matīss vēlējās, lai studija atvērtu filiāli arī Latvijā. 

Taču, kad tas neizdevās, dibināja savu mākslas studiju S’eLaVi. Papildus dziedāšanai un dejošanai piedāvāja arī citas nodarbības un meistarklases, piemēram, aktiermeistarībā un publiskajā runā. Trīs studijas filiāles — Vecrīgā, Pārdaugavā un Purvciemā — pastāvēja gadu. «Tas bija viens no maniem pilotprojektiem. Sapratu: es paņemu kaut ko no tā visa, bet došos tālāk meklēt, kur var iegūt lielāku atgriezenisko saiti.» 

Meklējumi Matīsu aizveda līdz dalībai dažādu pasākumu un konferenču organizēšanā, skolēnu ekskursiju rīkošanai, labdarības kafejnīcas un pat kultūrtelpas izveidei. Kafejnīca, kas 2019. gada vasarā un rudenī atradās Jūrmalā, Jomas ielā, sākās ar domubiedru saliedēšanas pasākumu. 

«Domājām — uztaisīsim vienu traku projektu un sapratīsim, kurš grib strādāt tālāk.» Jaunieši iegādājās konteineru un materiālus, būvuzrauga pavadībā pašu spēkiem to izbūvēja par labdarības kafejnīcu Cup of Hope. Paši ieguldīja savus līdzekļus un diendienā tajā saimniekoja, kā Matīss saka, īstenojot savus sapņus. Viens no komandas biedriem teicis, ka viņa lielākais bērnības sapnis ir saldējuma mašīna. Tāpēc nopirkuši saldējuma gatavošanas aparātu un sākuši to taisīt, izburoties cauri ne tikai receptēm, bet arī visām nepieciešamajām atļaujām. 

Kafejnīca diemžēl finansiālus ieguvumus nedeva, tāpēc ziemā tās komanda Matīsa vadībā atvēra kultūrtelpu Cup of Hope Vecrīgā. Budžets — apaļa nulle, bet talkā nāca dažādi atbalstītāji, ziedotāji un komandas spēks, kas Matīsa stāstā spēlē milzīgu lomu. «Radījām mīlīgu gaisotni Vecrīgas sirdī, kur jauniešiem nākt rīkot savus pasākumus, mācīties, brīvprātīgi strādāt.» Kafiju un saldējumu tur varēja dabūt arī tie, kam naudas nepietika, un šī vietiņa pastāvēja līdz pandēmijas sākumam. 

Pandēmijas radītā pauze Matīsam un viņa komandai — domubiedriem no iepriekšējiem projektiem un brīvprātīgajiem palīgiem — deva laiku saplānot, kā braucienus un citus projektus izstrādāt vēl labāk. Piemēram, tagad braucienos arvien vairāk nakšu tiek pavadīts kempingos, un lielo grupu ceļojumos līdzi dodas speciāli izbūvēta mobilā virtuve ar pavāru komandu, kas nodrošina visas ēdienreizes. 

«Nofilmē video!»

Lielākajos braucienos dodas trīs autobusi, kuros ceļotāji sadalīti pa vecuma grupām — 12—15 gadi, 16—18 un pilngadīgie. Katrā autobusā ir divi ekskursiju vadītāji, ceļojumiem piesaistīti arī sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, dīdžejs un raidījumu vadītājs Toms Grēviņš, sociālo tīklu un šovu zvaigzne Felipe Gabriels un pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis, ar kuriem jauniešiem ir iespēja iepazīties neformālā gaisotnē, iedvesmoties. Līdz šim jaunākais ceļotājs bijis tikai 10 gadus jauns. 

Kā vecāki uztic Matīsam savus bērnus? Ļoti palīdz aizmugure — sabiedrībā pazīstami un cienījami cilvēki, kuri gatavi par viņu iestāties. Bet pats Matīss ir gatavs šo palīdzību meklēt un uzrunāt. Piemēram, augstskolā dabūjis Maestro Raimonda Paula numuru, Matīss pats ar viņu sazinājās un izstāstīja savu biznesa plānu. «Es sapratu, ka man vajag kādu, kas ir aiz muguras, atbalsta un par kuru varu pateikt — redziet, viņš liek savu vārdu par mani.» Trīcošām rokām Matīss devās satikt Maestro, kurš ierosinājis: «Uzfilmē video, kur pastāstu, ka tev var uzticēties.» Tiklīdz radušās šaubas, puisis varēja jauniešu vecākiem parādīt šo video.

Tomēr tā nav vienīgā «kvalitātes zīme» Matīsa pūrā. Vēl vienu nofilmēt ierosinājis Amerikā labi zināms uzņēmējs un kinoproducents, Netflix kādreizējais izpilddirektors Mičs Lovs, ko Matīss satika kādā konferencē. «Teicu — braukšu uz Sanfrancisko meklēt iespējas un finansējumu FISOM.» Lovs teicis — nofilmē video, kurā aicinu palīdzēt un iesaistīties, varēsi parādīt investoriem Amerikā. Tā var atvērt daudzas durvis.»

Dzimšanas diena Venēcijā

Kā Matīss nodrošina, ka brauciena laikā jaunieši neiegriež ballīti vai nesastrādā muļķības? «Izbraukšanas pasākumā, kurā klāt ir arī vecāki, pasaku: ir divi varianti — vai nu mēs to padarām par labāko ceļojumu dzīvē, vai arī kaut kas buksēsies un beigu beigās mēs no savas dzīves būsim iztērējuši divas trīs nedēļas un naudu, neiegūstot neko.» 

Pirms izbraukšanas katru somu pārbauda kinologs ar suni, tiek rūpīgi pārrunāti kārtības noteikumi, par kuru neievērošanu sankcijas ir noteiktas — jādodas mājās. «Ja ir iespēja, ar jauniešiem un vecākiem pirms brauciena pārrunājam, vai viņi saprot, uz ko parakstās. Jo šis ir izaicinājums, nevis atpūtas ceļojums, pēc kura būs vajadzīga atpūta.» Statistika liecina, ka katrs simtais ceļotājs izvēlas doties mājās — šāda iespēja tiek noorganizēta, taču vairums pārējo negrib izkāpt no autobusa un pamest jauniegūtos draugus. Matīss atklāj, ka viņa braucienos dzimušas ne tikai draudzības, projekti un biznesa idejas, bet pat ģimene, kas jau sagaidījusi atvasīti. 

Nonākot jaunā pilsētā, ceļotājs var izvēlēties, kā pavadīt dienu. FISOM komanda sagatavo audioekskursijas, kas sniedz ieskatu tās vēsturē, un ceļvedi ar 10 maksas un 10 bezmaksas apskates punktiem. Atsaucoties uz jauniešu interesi, nu jau arī 10 labākajiem thrift shop jeb lietotu preču veikaliem. 

«Ja brauciena laikā pienāksi un pateiksi: «Man ir ideja!», mēs darīsim visu, lai to realizētu.» Matīss izstāsta piemēru — aprīļa ceļojumā uz Ziemeļitāliju kāds ierosinājis braucienu pagarināt par dienu, lai iegrieztos Venēcijā. «Labi, paņem baltu lapu, savāc no visiem parakstus, dabū visu vecāku apstiprinājumu,» Matīss atbildēja, un autobuss nonāca Venēcijā. «Tā bija viena jaunieša ideja, jo Venēcija bija viņa sapnis. Un šim jaunietim tieši tajā dienā iekrita dzimšanas diena!» Pēc cita ierosinājuma piepildīts vēl viens sapnis — apmeklēt Disnejlendu. «Mēs jauniešiem dodam iespēju kļūt par daļu no FISOM komandas ar savu padomu un skatījumu, tāpēc viņi izjūt kopienas sajūtu.»

Un vēl jaunieši mācās rēķināties ar citiem. Ik rītu ir pusotru stundu gara apstāšanās pauze, kurā pabrokastot, tikt pie somām un ieiet dušā. «Jāapzinās — ja es būšu dušā trīs minūtes, visi paspēs; ja četras minūtes, 10 cilvēki nepaspēs, bet, ja pusstundu, nepaspēs pusautobuss.»

Matīss atklāj lielu problēmu, ar ko saskaras visos braucienos, — jaunieši aizmirst dot ziņu vecākiem par to, kur atrodas un ko dara. Atbildīgo telefoni ir karsti no vecāku zvaniem. Tomēr tas savā ziņā ir labs rādītājs — jaunietis ir iejuties tā, ka piemirstas viss pārējais, spriež Matīss. 

Jāsāk no nulles

Jaunais uzņēmējs nebaidās runāt arī par nepatīkamo. «Ja šo lasa kāds jaunietis vai jaunais uzņēmējs, gribu akcentēt: būs milzīgas grūtības, ar kurām saskarties. Lielākā — ja sāc ieņemt kādu tirgus nišu, būs cilvēki, kuri var šantažēt, draudēt, censties padarīt atkarīgu no kāda cita.» Piemēram, ir bijis tā, ka konkurenti noceļ FISOM šoferus vai pat dienu pirms 100 cilvēku ceļojuma izdara tā, ka netiek sarunātie autobusi. 

Kā turēties pretī? «Ar savu uzkrāto aizmuguri, kas aizstāv krīzes situācijā.» Palicis bez autobusiem, Matīss devās pie paziņām, sacīdams — ir slikti! Vai varat palīdzēt? Nakts laikā, apzinot paziņu paziņas, problēma tika atrisināta, un nākamajā rītā viņš par to atklāti pastāstīja klientiem. 

«Atrodi to, kas patīk nevis tikai tev, bet arī citiem, un būs, kas palīdzēs. Nav jābaidās lūgt palīdzību.» Matīss ir pateicīgs par pieredzi, ko ieguvis, darbojoties uzņēmuma Confinn konferencēs. «Es iemācījos elementāru lietu — ir jāsāk no nulles, bez naudas.» Ja iemācīsies darboties ar 100 eiro, kad tiksi pie 10 tūkstošiem, būsi jau sapratis, kā ar naudu rīkoties gudri. «Bet, ja es dabūšu uzreiz 100 tūkstošus, būs daudz lielāka iespēja tos pazaudēt.»

Ceļojumu rīkotāja filozofija

  1. Darīt to, par ko sirds deg!
  2. Stūrakmens un veiksmes atslēga — galvenais mērķis nav pelnīt, bet palīdzēt.
  3. Jauniešiem dot iespēju kļūt par daļu no komandas. Iesaistīties ar savu padomu un skatījumu, lai viņi jūtas kā daļa no kopienas.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu