Kā virzīt Latvijas augstākās izglītības pārmaiņas

  • Daiga Behmane
  • 08.07.2022.
Izglītības attīstības pieredzes apmaiņas grupas dalībnieki. Foto no autores albuma.

Izglītības attīstības pieredzes apmaiņas grupas dalībnieki. Foto no autores albuma.

Kopš šī gada marta man kā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārstāvei ir iespēja piedalīties Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT – Massachusetts Institute of Technology) programmā. Tā ir Rīgas Biznesa skolas koordinēta, valsts finansēta vairāku mēnešu izglītības līderu programma innovationeducation.lv, kas ļauj piedalīties starptautiskos vebināros un semināros par izglītības pārvaldību un digitalizāciju, iepazīties ar pasaules vadošo universitāšu pieeju izglītības sistēmas attīstībā.

Attīstība un diskusijas

Kopā esam 17 dalībnieki – izglītības nozares un biznesa pārstāvji. Ļoti vērtīgas ir semināru tēmas, kas skar izglītības sistēmas iespējamos attīstības scenārijus, spēju risināt valsts ekonomikas un sociālās jomas vajadzības, nodrošināt studējošajiem darba tirgum nepieciešamo kompetenci.

Ļoti noderīgi ir tas, ka katram dalībniekam jāapgūst viens no EdX piedāvātajiem tiešsaistes kursiem par inovācijām un izglītības vadību, praktiski iepazīstot attālinātu studiju procesu. Man tas bija ļoti vērtīgi, jo deva iespēju iepazīties gan ar kursa materiāliem, gan tā norisi.

Svarīgs ieguvums ir pati projekta grupa, kurā esam kopā gan vadošo augstskolu, gan valsts pārvaldes un uzņēmēju pārstāvji, diskutējam par Latvijas izglītības sistēmas attīstības virzieniem gan jauniegūto zināšanu un starptautiskās pieredzes, gan Latvijas situācijas kontekstā.

Zināšanas un pieredze Bostonā

MIT programmas ietvaros maija sākumā tās dalībniekiem bija iespēja piedalīties konferencē Times Higher Education Digital Universities Week Bostonā. Tā bija intensīva semināru un diskusiju nedēļa, kurā piedalījāmies ASV vadošo universitāšu rīkotās sesijās par inovatīviem studiju procesa risinājumiem, pieeju un izglītības pētījumu rezultātiem.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Darba semināros bija iespēja pārrunāt arī manā darbā svarīgus jautājumus – studiju procesa adaptēšanu jauniem apstākļiem un studējošo mainīgajām vajadzībām, studiju formu dažādošanu, attālināto studiju procesa veidošanu.

Ļoti vērtīgas bija sarunas ar MIT akadēmisko personālu, kurās guvu apstiprinājumu, ka savā attīstības redzējumā mēs RSU ejam tajā pašā virzienā un mums ir tie paši izaicinājumi, ar ko saskaras vadošās universitātes pasaulē. Atšķirība ir tajā, ka mums vēl ir daudz darāmā inovatīvu studiju risinājumu pilnveidošanā un studiju procesa digitalizācijā.

Kas darāms Latvijā

Pašlaik augstskolām visā pasaulē ir daudz izaicinājumu, jo īpaši attālinātā studiju procesa organizēšanā. Arī RSU pēdējos divos akadēmiskajos gados esam īpaši pievērsuši uzmanību programmu satura pielāgošanai attālinātām studijām, tajā skaitā strauji attīstot digitālos risinājumus. Līdz ar to MIT programma ir tieši laikā un sniedz iespējas apgūt pasaules vadošo universitāšu pieeju un risinājumus studiju procesa pārvaldībā.

Kā īpašu risināmo uzdevumu saskatu tieši izglītības procesa pārvaldību kopumā, jo augstskolām jāsaskaras ar iepriekšējo izglītības procesu nepilnībām, tajā skaitā studentu zināšanu robiem. Arī Bostonas pasākumos daudz tika runāts par akadēmiskās izglītības nodrošināšanu vienlīdz labā līmenī studējošajiem ar dažādām iepriekšējām zināšanām. Tas uzliek papildu prasības augstskolām dažādu pamatkursu izveidē, kuros studējošajiem pašiem papildus jāapgūst trūkstošās pamatzināšanas.

Latvijas gadījumā priekšplānā izvirzās arī resursu un akadēmiskā personāla atlīdzības jautājums. Vairākkārt Bostonas nedēļas laikā guvām apstiprinājumu, ka izglītības inovāciju galvenie virzītāji ir zinoši, motivēti un uz attīstību orientēti docētāji. Šobrīd Latvijas augstskolu docētājiem ir ļoti liela slodze, bet atalgojums ne vienmēr ir konkurētspējīgs. Līdz ar to augstskolām atbilstoša akadēmiskā personāla piesaiste ir sarežģīta.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Plašāka sadarbība ar uzņēmējiem

Grupā diskutējām par plašāku biznesa organizāciju sadarbību ar augstskolām Latvijā, jo ASV augstskolām ir daudz ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem gan ilgtermiņa programmu, gan projektu īstenošanā. Tas būtu jāpaplašina arī šeit, jo dotu uzņēmēju prasībām atbilstošākas studiju programmas, attīstītu potenciālo darbinieku prasmes un kompetenci, kā arī ļautu augstskolām piesaistīt papildu līdzekļus.

Būtu svarīgi rast risinājums, kā Latvijas augstskolām pārņemt globālos digitālos risinājumus un studiju materiālus, kur tas iespējams. Lielākais slogs studiju procesa digitalizācijā pašlaik ir studiju kursu docētājiem, kuriem vajadzīgs atbalsts un kopīgi tehnoloģiski risinājumi.

Uz studentu centrēta pieeja ir viena no RSU stratēģijas virzieniem jau vairāku gadu garumā. Kā runājām Bostonā, vairāk uzmanības būtu jāpievērš tieši studējošo vajadzību izzināšanai un studiju procesa atbilstīgai pielāgošanai. Vienlaikus ir svarīgi pieņemt lēmumu, kādas studiju formas ir atbilstošākās noteiktai programmai. Kopumā tika atzīts, ka ir atbalstāmas kombinētās studiju formas, kur attālinātās mācības nodrošina ar digitālu materiālu pieejamību un kombinē ar klātienes mācību formām, mazinot klātienes lekciju nepieciešamību, bet palielinot diskusijas un grupu darbu formas. Attālināto mācību negatīvā iezīme ir studējošo savstarpējās komunikācijas, diskusiju un sadarbības prasmju mazināšanās.

Šī programma ir labs piemērs, jo dod iespēju iepazīties ar citu augstskolu pieredzi un risinājumiem. Būtu svarīgi šādu izglītības līderu sadarbības platformu veidot kā pastāvīgu ilgtermiņa risinājumu, kurā ir iespēja apspriest aktuālos Latvijas jautājumus un meklēt risinājumus globālā līmenī.

Kā trūkst integrācijai

Būtu lietderīgi izveidot vienotu inovatīvo risinājumu platformu, kā arī rast papildu resursus augstskolām to ātrākā pārņemšanā. Noteikti būtu jāsaglabā programmas laikā izveidotā līderu grupa ar dažādo pārstāvību, kas attīstītu kopējās izglītības sistēmas stratēģisko virzību un padarītu to efektīvāku.

Programmas noslēgumā katrs dalībnieks prezentē savu izvēlēto izglītības inovācijas projektu, ar ko piesaka risinājumu kādai konkrētai problēmai. Mana izvēlētā tēma ir digitālā veselība, ko pamato nepieciešamība radīt zināšanu bāzi veselības jomas digitalizācijā, tajā skaitā pacientu elektronisko datu standartizācijā, datu apmaiņā, programmu sadarbspējā un kopējās e-veselības sistēmas pārvaldībā atbilstoši globālajām prasībām.

Veselības nozarē kopumā trūkst zināšanu par jomas digitalizāciju, līdz ar to digitālās veselības un medicīnas jautājumi šobrīd ir RSU prioritārie studiju attīstības virzieni. Jaunu studiju programmu izveidošanā izmantojam MIT iegūto pieredzi un resursu bāzi, veidojam ciešāku sadarbību ar nozares uzņēmumiem.

Vienlaikus ieviešam inovatīvas mācību metodes un pilnveidojam tehnoloģiskos risinājumus jau esošajiem studiju kursiem. Programmas izpildē plānoju izmantot MIT pieeju to veidot pēc moduļu principa, ko var izmantot gan studējošo apmācībai, gan arī veselības nozares pārstāvju zināšanu pilnveidei.

Daiga Behmane ir Rīgas Stradiņa universitātes prodekāne, Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Veselības vadības docētāju grupas vadītāja.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Raivis Maksis

Pārmaiņu laiks graudkopībā - izšķirošie faktori ceļā uz 2026. gada ražu

Aizvadītā sezona Latvijas graudkopībā bijusi sarežģīta un daudzviet pat dramatiska, atklājot klimata un ekonomisko apstākļu ietekmi, kas veidojusies pēdējo trīs gadu garumā. Ja globālā tirgus kontekstā 2025. gadu raksturo rekordlielas graudu ražas un cenu lejupslīde, tad lauki Latvijā demonstrē pretēju realitāti.

Viedoklis Sandis Jansons

Elektrifikācija un ģeopolitika pieprasīs ieguldījumus elektrotīkla stiprināšanā arī 2026. gadā

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē. Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu.

Viedoklis Jānis Lucaus

Trīs lietas, ko valsts uzņēmumi var mācīties no privātā sektora

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, nemitīgi ir jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Viedoklis Jānis Uzulēns

Kāpēc būvniecības gaita Latvijā ir sarežģīta un ilgstoša?

Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša. Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Jaunākajā žurnālā